Īsfilma “Rudzu spēks” gūst skatītāju atzinību
Trešdien, 10. janvārī, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras un tautas mākslas centrā „Ritums” izrādīja īsfilmu „Rudzu spēks”, kas veltīta senai Zemgales tautas tradīcijai – budēļu masku darināšanai un budēļos iešanai.
Filma tapusi, pateicoties domubiedru kopai un biedrības “Zemgales Mantojums”, Vecumnieku novada domes, Latvijas kultūrkapitāla fonda, Zemgales plānošanas reģiona un AS “Latvijas valsts meži” atbalstam.
Uz pasākumu kuplā skaitā bija pulcējušies gan Vecumnieku novada ļaudis, gan rīdzinieki. Pasākumu vadīja filmas scenārija autore, Bārbeles folkloras kopas „Tīrums” vadītāja Irita Vimba. Viņa pateicās cilvēkiem, kas devuši savu ieguldījumu gan filmas veidošanā, gan pasākuma norisē. Tur bija gan folkloras kopas „Grodi” budēļu vadītājs Jānis Jasjukevičs, gan folkloras kopas “Budēļi” dalībnieki un citi budēļi, gan filmas atbalstītāji, interesenti.
Kristīne Jansone, filmas režisore, atminējās vasaras dienu, kad braukusi uz Zemgali filmēt: „Kad piestājām pie rudzu lauka, mēs ar operatoru un skaņu režisoru nokļuvām tādā emocionālajā strāvojumā, kurā uzreiz sapratām – te ir, te būs! Bija sajūta, ka pat debesis nāca mums pretī. Melnie mākoņi pašķīrās, sāka spīdēt saule.” Arī pēc filmēšanas emocijas viņu vēl ilgi neesot laidušas vaļā, jo bija piedzīvots kas ārkārtīgi skaidrs un pirmatnējs.
Filmā var iepazīt budēļu cepuru darināšanas pamatus, izbaudīt kopā būšanas prieku, kas nav iedomājams bez Zemgales skaistās dabas un vitālajiem un čaklajiem zemes kopējiem. Muzikālo fonu veido krāšņā videomateriālā ietērptas latviešu tautasdziesmas un melodijas folkloras kopas “Tīrums”, bungu un dūdu grupas “Auļi” un folkloras kopas “Vilkači” izpildījumā.
Pēc filmas noskatīšanās sarunas mijās ar jautrām savstarpējas apdziedāšanās dziesmām par budēļiem.
„Tīras un patiesas ir šīs tautas atmiņas un darbības. Lieli cilvēki kļūst labāki, ja viņi kādu brīdi kļūst kā bērni,” iespaidos dalījās rakstnieks Jānis Ūdris. Vienlaikus viņš arī nenoliedza, ka ne reizi vien nācies dzirdēt muļķīgu prātošanu par to, ka pagāniskās tradīcijas nav savienojamas ar kristīgajām vērtībām. Pēc rakstnieka domām, gluži otrādi – šādas tradīcijas mūsu tautai dod spēku un dvēseles mieru, jo šobrīd cilvēki ir apjukuši, gudro, kur braukt, domājot, ka citur ir labāk, kaut nekur jau nav labāk.
„Mēs esam vai nu pārāk svētulīgi, vai snobiski, tendēti uz svešām vērtībām un svešām tradīcijām. Bet mums taču ir pašiem savas, tik jaukas tradīcijas! Teiksim, šie helovīni, kam ar Latviju nav nekāda sakara. Budēļi atšķirībā no helovīniem ir labsirdīgi, un, ja budēļu cepure simbolizē seksuālu vitalitāti, tad tieši šo dzīvības spēku mums vajag!” norādīja J. Ūdris.
Radniecīgas domas pauda filmas režisore Kristīne Jansone. Viena no mūsdienu pasaules attīstības tendencēm ir milzīgā globalizācija – cilvēks var atrasties jebkur, būt jebkur, strādāt jebkur, darīt jebko, viņš nav piesaistīts ne vietai, ne saimei, ne nācijai, tikai ekonomiskajai izaugsmei. Tādēļ viegli ir aizmirst to, kas mēs esam.
„Mēs esam tik maza un unikāla tauta ar savu valodu un kultūru, ka tas vien mums uzliek gan godu, gan pienākumu to nest tālāk. Šajā atšķirīgajā mentalitātē ir mūsu spēks,” viņa sacīja.
Filmas veidotājiem šī Zemgales tradīcija bijis atklājums, kas liek apzināties savu piederību un senču mantojumu. Viņi cer, ka filmas audio un vizuālais materiāls noderēs Latvijas skolu mācību procesā – gan latviešu valodas un literatūras, gan mūzikas, tēlotājas mākslas un mājturības un tehnoloģiju mācību stundās. Filmai ir arī svarīga audzinoša nozīme – tā veido pietāti pret senču tradīcijām, vairo kārtības mīlestību un harmoniju attiecībās ar dabu un cilvēkiem. Filma modina prieku par kopā būšanu, dzīvības spēku un mūžīgo pasaules kārtību. Papildus ir radīts shematisks apraksts par budēļu cepuru pīšanu, kur soli pa solim aprakstīta darba gaita, lai ikviens interesents, kurš vēlēsies nopīt savu cepuri, varētu to izdarīt.
Jautāta, kāpēc ir svarīgi dalīties savās zināšanās, I. Vimba atbildēja: „Mēs varēsim pastāvēt tikai tad, ja būsim vienoti un viens otru sapratīsim. Lai arī esam tik dažādi, caur šo dažādību mēs kā dimanti, nedaudz rīvējoties viens gar otru, katrs spodrinām sevi un atrodam šo kompromisu, kas ļauj mums sadzīvot un pastāvēt kā tautai.”
Filma un vizuālais cepuru pīšanas materiāls būs pieejami bez maksas interneta vietnē Sākums
Inese Matisāne, žurnāliste
