Pirmizrāde filmai “Vēsture aiz kadra. Kino” par Atmodas laika kinohroniku autoriem

Filma Vēsture aiz kadra. Kino ir stāsts par to, kā tapa kinomateriāli, kas kļuvuši par neatņemamu Latvijas audiovizuālās vēstures daļu – kadri, kuros iemūžinātas janvāra barikādes, Tautas Frontes dibināšanas manifestācija Mežaparkā, Augstākās Padomes balsojums 1990. gada 4. maijā, sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšana Svētā Gara tornī, augusta pučs un citi Trešās Atmodas notikumi. Filmā iekļauti agrāk neredzēti, 30 gadus pēc to uzņemšanas digitalizēti 35mm kinolentes fragmenti; materiālus papildina to autoru – režisoru, operatoru, redaktoru, montāžas un skaņas režisoru atmiņas. Filmā ieraudzīsim nereti nepazīstamās dokumentālā kino veidotāju sejas un uzzināsim, ko viņi pieredzēja un izjuta, atrodoties Atmodas epicentrā. Dramatiski un komiski atgadījumi, pacilātības un baiļu brīži, ikdienas dzīve pēdējos padomju gados un misijas apziņa – ir jāfilmē!

Kā pēdējā dokumentālistu paaudze, kas filmēja pamatā uz 35mm kinolentes, šie autori saskārās ar unikāliem izaicinājumiem. Vienā filmas rullītī ietilpa tikai divas minūtes, un ik brīdi bija jāizlemj, ko nofilmēt un ko atstāt aiz kadra. Filma Vēsture aiz kadra. Kino izceļ no aizmirstības un košās, emocionālās krāsās atdzīvina līdz šim nepublicētus kinokadrus par vienu no Latvijas vēsturē svarīgākajiem laika posmiem, ļaujot Atmodai ieskanēties daudzbalsīgā un personīgā atmiņu vēstījumā.

Filmas režisors un operators Romualds Pipars (1952) 20 gadus strādājis Rīgas kinostudijā un Rīgas Dokumentālo filmu studijā, veidojot kinohronikas un dokumentālās filmas. Barikāžu laikā režisora “otrās mājas” – Mazās Ģildes telpās esošā Kinoamatieru studija – kļuva par dokumentālistu bāzi Vecrīgā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas režisors turpināja uzņemt filmas studijā Ģilde, pievēršoties ikdienas dzīves dokumentācijai gan tagadnē, gan pagātnē, piemēram, filmā Par visu manu dzīvi (2003) vēstot par romu kopienu Sabilē, filmā Mājskolotājs (2005, kopā ar Tālivaldi Margēviču) lūkojoties uz Latvijas sabiedrības integrāciju, bet filmā Monētas dubultportrets (2008) apkopojot 8mm kinolentes – amatieru uzņemtu mājas kino – un atklājot līdz tam neredzētu Latvijas kultūrvēstures daļu.

Vēsture aiz kadra. Kino ir Romualda Pipara veltījums bijušajiem kolēģiem, kas veidojuši Atmodas vizuālo tēlu. “Televīzijā bieži vien redzami kadri no šī laika, tas šķiet pašsaprotami, bet neviens nezina, kā tie tapa un kādi bija cilvēki, kas tos uzņēma. Mēs sākām veidot šo filmu, jo vēlējāmies pieminēt un godināt savus kolēģus,” saka filmas producente Baiba Urbāne. “Iesākumā es pat nesapratu to, ko esmu sapratis tagad – tas ir bijis mans sapnis 30 gadu garumā, apkopot tās daudzās bundžas neizmantoto, neiznīcināto materiālu, kas bija izkaisīts pa dažādām vietām,” piebilst režisors Romualds Pipars. “Apkopot Atmodas vizuālo vēsturi, kuru uzfilmēja Rīgas kinostudijas dokumentālisti, – es zināju, ka to var izdarīt, un es zināju, kā to izdarīt.”

Piecus gadus ilgajā filmas tapšanas procesā izpētītas un digitalizētas vairāk nekā 40 stundas no 1986. līdz 1991. gadam uzņemtu kino materiālu, ierakstītas vairāk nekā 20 intervijas gan ar bijušajiem, gan joprojām aktīvi kino strādājošajiem dokumentālā kino veidotājiem.

Filmas pirmizrādi papildinās operatora Agra Dzelmes fotoizstāde Trauksmainais cerību un neziņas laiks kinoteātra Splendid Palace foajē, izstādes atklāšana notiks 13. janvārī plkst. 15:00.

Sadarbībā ar filmu izplatīšanas kompāniju Kinopunkts barikāžu atceres laikā janvārī filma Vēsture aiz kadra. Kino tiks izrādīta Ādažu, Alojas, Amatas, Durbes, Ķekavas, Jēkabpils, Jumpravas, Lubānas, Lendžu pagasta, Liepājas un Rūjienas kultūras un tautas namos, kā arī kinoteātrī Auseklis Talsos.

Filmas tapšanu atbalstījis Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Filmas veidošanā milzīgu ieguldījumu sniedzis Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs un filmu studija Eiropas dokumentālā kino simpoziji.