Valsts svētkos pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Gunāru Astru
Valsts svētkos, 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos režisores Lienes Laviņas dokumentālā filma “ASTRA” – biogrāfisks stāsts par unikālu personību ar nesalaužamu garu un stipru mugurkaulu.
Filma Astra tapusi filmu studijā SKUBA films kā vēstījums par cilvēku, kurš spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Gunārs Astra (1931–1988) rīkojās drosmīgi, arī vistumšākajos padomju laikos būdams pārliecināts, ka Latvija reiz būs brīva. Leģendārs kļuvis viņa Pēdējais vārds Latvijas PSR tiesas procesā, kur Astra saka: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs.” Šī frāze kļuva par vadmotīvu un spēka avotu Atmodas laika cīnītājiem.
Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem? “Dokumentālajā filmā darbojas trīs varoņi – dzejnieks Alfrēds Stinkulis, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, operators Raits Valters –, un katrs meklē savu Astru. Filmu veidojot, meklēju arī es,” saka režisore Liene Laviņa. Filmā par Gunāru Astru liecina arī laikabiedri – dzejnieks Knuts Skujenieks, Gunāra brālis Leons un citi.
Filmas scenārija autors Gundars Rēders atzīst: "Filma ir ļoti mūsdienīga, jo Gunāra Astras vārds arī šodien mūs konfrontē ar neērtiem jautājumiem. Vai esmu šodien gatavs dzīvot patiesi? Būt brīvs cilvēks? Vai no šodienas skatpunkta varam izvērtēt, ko nozīmēja padomju okupācijas laikā izdzīvot, pievērt acis, veidot karjeru vai, gluži otrādi, idejas vārdā upurēt personisko labklājību?”
„20. gadsimta Latvietis”, Atmodas simbols, brīvības idejas iemiesojums – šie ir tikai daži no salīdzinājumiem, kādus izpelnījies Gunārs Astra, viens no sava laika ievērojamākajiem Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībniekiem. PSRS okupācijas laikā par saviem uzskatiem, tikšanos ar ārvalstu diplomātiem un Komunistiskajai partijai nevēlamas literatūras pavairošanu divas reizes represēts, kopumā ieslodzījumā pavadījis nepilnus 20 gadus. Plašu ievērību Gunārs Astra ieguva 1983. gadā ar kategorisku atteikšanos no jebkādas sadarbības ar Valsts drošības komiteju (VDK) un savu tiesā teikto Pēdējo vārdu, kurš vēlāk tika pārraidīts ārzemju radioraidījumos un daudzkārt publicēts presē. (Nacionālās enciklopēdijas šķirklis ŠEIT).
Filmas radošā komanda: režisore Liene Laviņa, scenārija autori Gundars Rēders, Raits Valters, operatori Aleksandrs Grebņevs, Krists Spruksts, Valdis Celmiņš, Jānis Indriks, Raits Valters, skaņu režisori Jevgēnijs Nacišs, Pēteris Pāss, mūzikas autors Jānis Šipkevics, animācija – Linda Stūre un Atom Art, montāžas režisore Sandra Alksne, producents Sandijs Semjonovs.
Filmas veidošanu finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs.
4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros filmas Astra seanss kinoteātra Splendid Palace Lielajā zālē 17:00, ieeja brīva visiem interesentiem.
