“Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?” – rituāla drāma Valmieras teātrī
19. februārī savu satikšanos ar skatītājiem piedzīvoja Edvarda Olbija luga Ineses Mičules režijā “Kam bail no Virdžīnjas Vulfas?” ar Elīnu Vāni, Mārtiņu Liepu un jaunajiem aktieriem Ievu Esteri Barkāni un Krišjāni Strodu stāsta centrā.
Notikumi risinās kādā vēlā vakarā, kad Džordžs un Marta, laulāts pāris pusmūžā, uzaicina ciemos universitātes kolēģi un viņa jauno sievu. Sākas dzīres, mīlestības un naida spēles, kuru noteikumus Džordžs un Marta ievēro kā svētu rituālu. Nežēlīgas asprātības, ar kurām apmainās nama saimnieki, negaidīti nomaina šķietami patiesi mīlestības atplaiksnījumi.
Personības gaismas un ēnas puses, sapņi un nepiepildītas ilūzijas traucē lugas varoņiem uztvert realitāti tādu kāda tā ir, liek ļauties dusmām un noliegumam. Taču ikvienā dzīvā būtnē ir labestības potenciāls, kuru tas var atmodināt, lai palīdzētu sev un citiem.
Režisore Inese Mičule: “Man šķiet, ka luga precīzi atklāj cilvēka nesamierināmo cīņu pašam ar sevi. Aizvainojumi un egocentrisms, lai cik pazīstami tie cilvēkam būtu, tomēr nav tā pamatdaba. Es ticu, ka ikvienā ir labestības potenciāls un ikviens to var sevī atmodināt. Šķiet, ka mums šī brīža pasaulē jāmācās neturēties pie savām bailēm, aizspriedumiem, veciem aizvainojumiem un ilūzijām. Neaptumšot savu intelektu ar dusmām un sevis žēlošanu, bet iestaigāt dabiskās sirsnības un atvērtības ceļu.”
Radošajā komandā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks Gatis Priednieks – Melnacis, kustību konsultante Alise Putniņa, darbu tulkojis Jānis Elsbergs.
Biļetes pieejamas Valmieras teātra un Biļešu paradīzes kasēs, kā arī Valmieras drāmas teātris
