Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja Džakomo Pučīni opera „Manona Lesko”
20. februārī Latvijas Nacionālajā operā notika Džakomo Pučīni operas „Manona Lesko” pirmizrāde. Iestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Ināra Slucka, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Keita, videomāksliniece Katrīna Neiburga, dramaturgs Mikus Čeže, gaismu mākslinieks Igors Kapustins.
Titullomā iejutīsies Asmika Grigorjana, Julianna Bavarska un Natālija Krēsliņa, kavaliera de Grijē lomā – Murats Karahans un Sergejs Poļakovs, Manonas brāļa Lesko lomā – Jānis Apeinis un Rihards Mačanovskis, Žeronta de Ravuāra lomā – Krišjānis Norvelis un Romāns Poļisadovs.
Pēc abata Prevo darba „Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko” (1731) motīviem tapusī „Manona Lesko” ir Džakomo Pučīni trešā opera. Izdevējs Džulio Rikordi centās atrunāt komponistu no šī sižeta, jo pavisam nesen ļoti veiksmīgo operu „Manona” bija uzrakstījis Žils Masnē, tomēr Pučīni no ieceres neatkāpās, sakot: „Manona ir varone, kurai es ticu, un tāpēc viņa nevar nepakļaut publikas sirdis. Un kādēļ gan lai nevarētu būt divas operas par Manonu? Tādai sievietei kā viņa var būt vairāk par vienu mīļāko!” Operas librets tapa smagi – to rakstīja astoņi autori, ieskaitot pašu Pučīni. Pirmizrādi „Manona Lesko” piedzīvoja 1893. gada 1. februārī Turīnas Teatro Regio. Opera guva lielus panākumus un pavēra komponistam ceļu uz pasaules operteātru skatuvēm.
Režisore Ināra Slucka, interpretējot šo Pučīni meistardarbu, galveno uzmanību pievērš jau abata Prevo ieskicētajai problēmai – tam, ko lielas kaislības spēj izdarīt ar cilvēku. Izspēlējot stāstu mūsdienās, režisore maina nevis saturu, bet gan akcentē būtisko. Darbībā tiek ieviests jauns tēls – Manonas paziņa, Edmonda sieva, kuru spēlē Latvijas Nacionālā teātra aktrise Zane Dombrovska. Viņas varone ir vājdzirdīga meitene, kura pirms kāzām ar Edmondu ir bijusi mākslas kolekcionāra Žeronta mīļākā. Līdzīgi kā Manona, viņa vēlas gan naudu, gan mīlestību. Opera „Manona Lesko“ iezīmē divus vienlīdz spēcīgus pretmetus, materiālās un nemateriālās pasaules sadursmi. Operas varoņiem tiek dāvāta izvēles iespēja – un no lēmuma pieņemšanas nav iespējams izvairīties. Manonas liktenī kā krustpunktā satiekas divas pasaules, nespēja izvēlēties starp mīlestību un stabilitāti rada katastrofālas sekas gan pašai Manonai, gan viņas iemīļotajam de Grijē. Nav nozīmes strikti definēt laiku un vietu, kurā varētu sastapt Manonai līdzīgas būtnes, jo tādas kā šī titulvarone dzims, dzīvos, mirs un no jauna dzims vienmēr un jebkurā vidē.
Latvijas Nacionālajā operā šis būs trešais „Manonas Lesko” iestudējums – iepriekš opera iestudēta 1938. un 1969. gadā.
Nākamās operas „Manona Lesko” izrādes skatāmas 21. un 22. februārī, 18. martā un 17. aprīlī. Izrādes 6. un 14. jūnijā iekļautas Rīgas Operas festivālā 2015 Viva Puccini, kas veltīts izcilā itāļu komponista daiļradei.
Latvijas Nacionālās operas galvenie patroni ir „Lattelecom” un „Latvijas Gāze”.
Biļetes Latvijas Nacionālās operas un „Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv
