Latvijas Gāzes Gada balvas Operai 2015 laureāti

Labākais operas solists
baritons ARMANDS SILIŅŠ
Baritons Armands Siliņš 2014./2015. gada sezonā debitējis vairākās lielās lomās, izpelnoties augstu kritikas un skatītāju novērtējumu. Septembrī viņa repertuāram pievienojās titulloma Džuzepes Verdi operā „Rigoleto”, decembrī – Tēva loma Artura Maskata operā „Valentīna”, bet maijā - titulloma Džakomo Pučīni operā „Džanni Skiki”.
Armands Siliņš pazīstams kā laikmetīgās opermūzikas interprets. Viņa repertuārā ir gan titulloma Andra Dzenīša operā „Dauka”, gan Baltā torņa A1 loma Kristapa Pētersona operā-lekcijā „Mihails un Mihails spēlē šahu”. 2011. gadā nominēts ikgadējai Latvijas teātra gada balvai „Spēlmaņu nakts" kategorijā „Gada sasniegums muzikālajā izrādē" par Dievlodziņa lomu Bruno Skultes operā „Vilkaču mantiniece". Armands Siliņš ir Latvijas Nacionālās operas solists kopš 2006. gada.

Labākais operas solists
tenors RAIMONDS BRAMANIS
Raimonds Bramanis ar savas balss spinto spodrumu, dinamisko vērienu un kaismīgo pašatdevi, vokālajai paletei pieliekot arī no baritona karjeras saglabāto pilnasinīgo skanējumu zemajā tesitūrā, bija pat pārliecinošāks par amerikāņu kolēģi Ēriku Fenelu,” tā par Raimonda Bramaņa sniegumu recenzijā pēc Džakomo Pučīni operas „Vīlas” pirmizrādes rakstīja mūzikas kritiķe Inese Lūsiņa.

LNO tenors Raimonds Bramanis, atklājot 2014./2015. gada sezonu, debitēja Mantujas hercoga lomā Dž. Verdi operas „Rigoleto” jauniestudējumā, sezonas vidū sekoja debija A.Maskata oriģināldarbā – Alekseja loma operas „Valentīna” jauniestudējumā. Februārī Raimonds sevi pārliecinoši pierādīja Edmondo lomā Pučīni operas „Manona Lesko” jauniestudējumā, bet, ieskandinot 2015. gada Rīgas Operas festivālu, Roberto lomā Pučīni operas „Vīlas” jauniestudējumā.

2014./2015. gada sezona bijusi spožākā Raimonda Bramaņa līdzšinējā solista karjerā. Visas sezonas garumā Raimonds Bramanis piedalījies gan koncertos, gan dziedājis vadošās tenora lomas operās „Traviata”, „Nabuko” un „Mīla uz trim apelsīniem”.

Labākā baleta soliste
ELZA LEIMANE-MARTINOVA
Pagājušā sezonā baleta vadošā soliste Elza Leimane-Martinova, paralēli jau esošām repertuāra lomām, spoži sevi apliecinājusi Sergeja Prokofjeva jauniestudējumā „Romeo un Džuljeta”, atveidojot Kolumbīnes lomu. Īsts triumfs bija titulloma Aleksandra Glazunova baletā „Raimonda”.

Elzas Leimanes-Martinovas lomas baletos izceļas ne tikai ar briljantu tehniku, bet arī ar izcilu aktierspēli. Viņas Raimonda izcēlās ar aristokrātisku šarmu un absolūtu dejas meistarību. Pagājušā sezona ir zīmīga arī tādēļ, ka paralēli solistes karjerai Elza sevi apliecinājusi kā horeogrāfe, piedaloties jauniestudējumā „Neiepazītās teritorijas” ar horeogrāfiju baletam „Tikko”.

Elza Leimane-Martinova kā viesmāksliniece Latvijas baleta vārdu pārstāvēja baleta zvaigžņu koncertā Pēterburgā, Krievijā, piedaloties Uļjanas Lopatkinas baleta vakarā, kā arī kopā ar mūsu baleta premjeru Arturu Sokolovu dejoja izrādē „Dons Kihots” Kitrijas lomu Kairas operā Ēģiptē. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Kultūras dienu ietvaros E. Leimane-Martinova pārstāvēja Latvijas Nacionālā baleta godu, dejojot Auroras lomu P. Čaikovska „Apburtajā princesē” Pekinā, Ķīnā.

Labākais baleta solists
ARTURS SOKOLOVS
Latvijas Nacionālā baleta vadošais solists Arturs Sokolovs ir gan ar spožām tehniskām dotībām apveltīts dejotājs – augsti lēcieni, precīza griezienu tehnika -, gan arī izcils partneris. Paralēli viņa izpildītajam klasiskajam repertuāram šis gads ir zīmīgs ar titullomu Sergeja Prokofjeva baletā „Romeo un Džuljeta”. Pirmizrādes nedēļā Arturs Sokolovs varonīgi nodejoja piecas izrādes pēc kārtas un atveidoja Romeo tēlu ne tikai virtuozi izpildot horeogrāfisko uzdevumu, bet arī aktieriski meistarīgi interpretējot Šekspīra leģendāro stāstu. Savukārt Aleksandra Glazunova baleta „Raimonda” skatītāji varēja novērtēt Arturu Sokolovu divās lomās – gan kā Abderahmanu, gan kā Žanu de Briēnu.
Arturs Sokolovs šajā sezonā piedalījies arī jauno horeogrāfu baleta vakarā „Neiepazītās teritorijas”, dejojot Elzas Leimanes-Martinovas baletā „Tikko” un Milanas Komarovas baletā „Tuvāk ekvatoram”.
Arturs Sokolovs piedalījies baleta viesizrādēs - ar Bazila lomu izrādē „Dons Kihots” Kairas operā, Ēģiptē, un Zilā putna lomu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā Kultūras dienu ietvaros, dejojot Pētera Čaikovska „Apburtajā princesē” Pekinā, Ķīnā.

Labākais orķestra mākslinieks
Klarnetists ATIS ASARIS
Klarnetists Atis Asaris sācis darbu Latvijas Nacionālās operas orķestrī 1991. gada oktobrī kā klarnešu grupas regulators. Kopš 2006. gada pavasara viņš ir klarnešu grupas koncertmeistara vietnieks. Ilggadējā darbā Atis Asaris ir apliecinājis sevi kā atbildīgs un uzticams profesionālis un kolēģis. Atis Asaris ir klarnešu grupas kodols un lielisks paraugs citiem mūziķiem.

Balva par ieguldīto mūža darbu LNO mākslinieciskajā jomā
Operdziedātājs SAMSONS IZJUMOVS
20. maijā Samsons Izjumovs atzīmēja 65. jubileju. Latvijas Nacionālās operas solists kopš 1978. gada, spožs vadošo baritona lomu dziedātājs, ieguvis milzīgu, nedalītu skatītāju apbrīnu gan par savu vokālo meistarību, gan aktieriski izcilo sniegumu.

2014./2015. gada sezonā. Samsons Izjumovs triumfējoši atgriezās pie titullomas Džuzepes Verdi operā „Rigoleto”. Solista panākumus jaunajā iestudējumā apliecina kritiķu atsauksmes: „Titullomā, tāpat kā pirms 27 (!) gadiem Gunta Gailīša veidotajā iestudējumā, darbojas harismātiskais Samsons Izjumovs. Viņš lieliski jūt Verdi mūziku, frāzējumu, meistarīgi sapludina sevi un atveidojamo tēlu. ... Katrā frāzē un kustībā runā pieredzē balstīta stabilitāte, un balss joprojām skan lieliski. Rigoleto ir viena no spožākajām Samsona Izjumova Verdi lomām.” (Inese Lūsiņa, „Diena”)

Samsons Izjumovs ir Lielās mūzikas balvas laureāts (1996) par Skarpijas lomu Dž. Pučīni operā „Toska”, titullomu Dž. Verdi operā „Nabuko” un izcilu sniegumu agrāk iestudētajās lomās (Rigoleto, Žoržs Žermons) un Aldara Starptautiskās Gada balvas laureāts (1997). 2010. gadā Samsonam Izjumovam piešķirts IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis

Balva par ieguldīto mūža darbu LNO tehniski administratīvajā jomā
Skatītāju apkalpošanas daļas vadītāja ANITA ĶEPĪTE
Skatītāju apkalpošanas daļas vadītāja Anita Ķepīte darba gaitas Latvijas Nacionālajā operā uzsāka 1967. gadā kā baleta māksliniece. Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem uz skatuves un daudzām izjusti nodejotām lomām Anita Ķepīte izlēma palikt sev tik tuvajā teātrī, kurā kļuva par biļešu kontrolieri, tad par vietu vecāko ierādītāju, Izrāžu nodrošināšanas daļas vadītāju un visbeidzot – Skatītāju apkalpošanas daļas vadītāju. Kā zināms, Latvijas Nacionālajā operā izrāžu skatītājus pirmie sagaida tieši biļešu kontrolieri. Viņu stāja, laipnība un atsaucība rada pirmo iespaidu par mūsu teātri. Šajos darba gados Anita Ķepīte daudziem jauniešiem ir bijusi īsta darbaudzinātāja, palīdzot viņiem kļūt ne tikai par labiem darbiniekiem, bet arī par operas un baleta cienītājiem turpmākajā dzīvē.

Balva par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem iepriekšējā sezonā
Artura Maskata opera „VALENTĪNA”
2014. gada 5. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pasaules pirmizrādi piedzīvoja komponista Artura Maskata opera „Valentīna”, kas tapusi pēc Latvijas kultūras leģendas – ievērojamās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes biogrāfijas motīviem. Operas „Valentīna” iecere ieguva pirmo vietu 2008. gadā izsludinātajā latviešu oriģināloperu konkursā. Iestudējums papildināja Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmu un tapa ar nodibinājuma „Rīga 2014” atbalstu. „Valentīnas” viesizrāde Berlīnes Vācu operā 2015. gada 19. maijā tika iekļauta Latvijas prezidentūras ES Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā. 2015. gada 8. maijā darbību sāka Opera Europa, kanāla ARTE un piecpadsmit Eiropas opernamu un festivālu sadarbībā tapusī interneta vietne „Operas platforma”. No 30. maija vietnē „Operas platforma” The Opera Platform pilnā apjomā skatāmas Latvijas Nacionālās operas iestudējuma – Artura Maskata operas „Valentīna” – ieraksts.

Austriešu kritiķis Klauss Billands: “Artura Maskata pirmā opera „Valentīna” ir atzīstama par veiksmīgu un augsti profesionālu veikumu. Neticami intensīvi izklāstītā un dramaturģiski aizraujošā kaleidoskopā mēs piedzīvojam visas tēmas, kuras laikmeta kontekstā ir nozīmīgas gan personīgās dzīves sfērā, gan arī globālā līmenī.”

Balva par īpašiem nopelniem
Vokālā pedagoģe ANITA GARANČA (1949 – 2015)
Latvijas Nacionālās operas vokālā pedagoģe Anita Garanča ir izaudzinājusi daudzus patiesi izcilus operas solistus, gandrīz divdesmit gadus sniedzot viņiem vērtīgus padomus vokālās meistarības padziļināšanā. Anitas Garančas audzēkņi šobrīd dzied uz pasaules nozīmīgākajām operas skatuvēm Ņujorkā, Milānā, Romā, Parīzē, Londonā un citās metropolēs.

Anita Garančas nodarbības apmeklējuši tādi dziedātāji kā Maija Kovaļevska, Evija Martinsone, Inga Šļubovska, Kristīne Gailīte, Ilona Bagele, Viesturs Jansons, Krišjānis Norvelis, Baiba Berķe, Ieva Parša, Irma Pavāre un daudzi citi Latvijā pazīstami dziedātāji un aktieri, un, protams, Anitas meita – pasaulslavenais mecosoprāns Elīna Garanča. Audzēkņi atzīst, ka Anita Garanča ar savu augsto profesionalitāti un sirds siltumu palīdzējusi attīstīt ne tikai viņu balsis, bet arī personību.

Leģendārs mūžs mākslā
Operdziedātājs KĀRLIS ZARIŅŠ
Šogad, 6. jūlijā, leģendārais latviešu tenors Kārlis Zariņš, kuru komponists Arturs Maskats savulaik raksturoja kā patiesu Nacionālās operas skatuves karali, atzīmēja savu 85. jubileju.
1960. gadā Kārlis Zariņš kļuva par mūsu operteātra štata solistu. Izcilais mākslinieks daudz dziedāja bijušajā PSRS, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, koncertēja arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

Desmit gadi tika pavadīti ārštata solista statusā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā piecdesmit reižu Kārlis Zariņš dziedāja Hermani, Radamesu un Hozē.

Kārlis Zariņš uz skatuves ir dziedājis kopā ar tādām operas zvaigznēm kā Žermēnu Heini-Vāgneri, Greisu Bambriju, Jeļenu Obrazcovu, Irinu Arhipovu, Mariju Biešu, Džordžu Londonu, Jevgeņiju Ņesterenko un daudziem citiem, strādājis kopā ar tādiem izciliem diriģentiem kā Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu, Aleksandru Viļumani un Andri Nelsonu.
Kārlis Zariņš bijis arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, viņa audzēkņu vidū ir Jānis Sproģis, Aleksandrs Poļakovs, Ingus Pētersons, Sergejs Jēgers un citi.

Par milzīgo ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš ir saņēmis pašus svarīgākos Latvijas Republikas apbalvojumus: Triju zvaigžņu ordeni un Lielo mūzikas balvu. Bet šogad: Latvijas Gāzes Gada balvu operai!

Labākais 2014./2015. gada sezonas jauniestudējums – Sergeja Prokofjeva balets „ROMEO UN DŽULJETA” (Horeogrāfi Valentīna Turku un Leo Mujics, muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Jānis Liepiņš, scenogrāfs Marko Japels, kostīmu mākslinieks Leo Kulašs, gaismu mākslinieks Paskāls Merā). Uzvarētājs noteikts skatītāju balsojumā Latvijas sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv.

Skatītāji tika aicināti balsot par operām „Rigoleto”, „Valentīna”, „Manona Lesko” un „Vīlas. Džanni Skiki”, kā arī baletiem „Romeo un Džuljeta”, „Raimonda” un „Neiepazītās teritorijas”.