1. janvāris - svētki latviešu literatūrā. Rūdolfam Blaumanim 152!

Savā profesionālajā karjerā bijis zināms gan kā latviešu prozaiķis, dramaturgs un arī žurnālists. Literārā darbība izvērsusies aktīva un daudzpusīga – radot literāros meistardarbus gan dramaturģijā, gan epikā, gan lirikā.

Blaumanis kļuvis par latviešu psiholoģiskās noveles meistaru („Nāves ēna”, „Andriksons”, „Purva bridējs”). Drāmās, balstoties uz klasiskajiem drāmas izveides principiem, lauku dzīves norisēm un latviešu raksturiem, radījis spēcīgus darbus ar spilgtiem, neatkārtojamiem tēliem („Pazudušais dēls”, „Indrāni”). Komēdijās dzīvi un cilvēkus skatījis asprātīgi ar siltu humoru. Dzejas diapazons plašs – no himniska patriotisma („Tālavas taurētājs”) līdz smalkam lirismam un asai satīrai.

Darbi ir tulkoti igauņu, vācu un krievu valodā. Pēc Rūdolfa Blaumaņa darbiem veidotas mākslas filmas „Salna pavasarī”, „Purva bridējs”, „Nāves ēnā”, „Indrāni”. Sajūtu gamma, lasot Rūdolfa Blaumaņa darbus vai skatoties filmas, spēj būt psiholoģiski smaga. Ir skaidrs, ka lirisko darbu tēliem / raksturiem Rūdolfs Blaumanis devis visu tautas dvēseles pilnību. Lasot Rūdolfa Blaumaņa darbus, var dzīvot līdzi spēcīgām kaislībām, atskārstot vērtības arī savas personības izaugsmei – tā var būt apburoša dvēseles skaidrība, dziļi nacionālo uzskatu pilnveide un citu mūžvērtību atklāsme. Pilns spektrs.

Dr. philol. Ieva Kalniņa par Rūdolfa Blaumaņa literāro darbību teic: „Rūdolfa Blaumaņa uzmanības lokā galvenokārt bijusi zemnieku sēta, taču, neievērojot telpisko ierobežotību, viņš pirmais latviešu literatūrā spējis parādīt cilvēka rakstura dziļumu, atklāt konfliktus gan atsevišķā personībā, gan ģimenē, gan paaudzēs un ieraudzīt jaunu iezīmju veidošanos sabiedrībā un kultūrā, kas attīstīsies 20. gadsimtā. Blaumanis precīzi, dziļi un daudzpusīgi atklājis nacionālās identitātes kodus, un, vienlaikus būdams eiropeisks, viņš iekļāvies procesos, kas bija nozīmīgi Eiropas kultūrai 19. un 20. gadsimtā.”

Tādēļ, lai izvērtētu Blaumaņa devumu latviešu un Eiropas literatūrā, kā arī pētītu jaunus aspektus viņa daiļradē, LU Akadēmiskais apgāds izdevis krājumu „Rūdolfs Blaumanis: teksts un konteksts” (sast. Dr. philol. Ieva Kalniņa). Grāmatā apkopotie raksti izstrādāti, balstoties uz Rūdolfa Blaumaņa 150. gadadienai veltīto konferenci „Rūdolfs Blaumanis un 19./20. gadsimta kultūras revolūcija Eiropā. Proza, drāma un teātris tekstā un kontekstā”. Redkolēģiju veido Ph. D. Heinrihs Bose (Vācija), Dr. philol. Māra Grudule (Latvija), Dr. habil. philol. Benedikts Kalnačs (Latvija), Dr. philol. Ieva Kalniņa (Latvija), Ph. D. Pāvels Štolls (Čehija).

Grāmatas struktūra un saturiskais veidols iedalīts piecās tematiskajās kopās.

Pirmajā – „Proza un drāma” – apkopoti raksti, kuros pētīta Blaumaņa noveļu specifika, analizēti dažādi noveļu tēli. Ralfs Fīlmanis raksta par noveļu tradīciju revolūciju, Ilze Rūmniece skata femīnās ass kultu pāri gadsimtiem rakstā „Blaumaņa Raudupiete. Vai Mēdeja?” Kārlis Vērdiņš Rūdolfa Blaumaņa stāstā „Baltais” atklāj slēptās kaislības, šķīstību sargājot, savukārt Viktors Hausmanis raksta par mīlestības līkločiem „Skrodienas Silmačos”.
Otrajā – „Filozofiskais, kultūras un sociālais konteksts” – analizējot literāro darbu tēlus, izdevies atskārsts, kā tie atklāj laikmeta uzskatus, normas un aizspriedumus. Nodaļā izklāstīta jauna versija Viestura Vecgrāvja interpretējumā par Blaumaņa un Jāņa Poruka attiecībām, kas atver spilgtu lappusi latviešu kultūrvēsturē.
Trešajā – „Vācbaltiešu kultūras konteksts” – spriests par Blaumaņa darbos skatāmajām attiecībām starp latviešiem un vācbaltiešiem 19. un 20. gadsimta mijā.
Ceturtajā – „Eiropas literatūras un teātra konteksts” – apvienoti raksti, kas skata Blaumaņa darbu recepciju lietuviešu, čehu un krievu literatūrā un teātrī.
Savukārt krājuma piektā sadaļa – „Recepcija” –uzzināsiet interesantus faktus Jūlijas Dibovskas rakstā par literāro darbu „Nāves ēnā”, atklājot ceļu no noveles līdz kinoscenārijam. Arī pārējie nodaļas darbi veltīti Rūdolfa Blaumaņa analīzei, spriežot, kādā apmērā citu kultūrainu sociālie un kultūras elementi iekļāvušies literārajā Blaumaņa mantojumā un kādu iespaidu tas devis latviešu kultūrai, tai skaitā latviešu mūsdienu kultūrā un sadzīvē.

Grāmata ir vērtīga ikvienam literatūras cienītājam. Tā sniedz jaunas atklāsmes, daudz vēl līdz šim neatklātu faktu latviešu literatūras ainā, kā arī iedvesmu paša atziņu sintēzei, lasot latviešu literatūru.