Izdots Daces Vīgantes stāstu krājums "Bumbulītis"
Rakstniece Dace Vīgante latviešu prozas ainavā ienāca strauji un pārliecinoši – 2016. gadā izdotais debijas stāstu krājums “Ledus apelsīns” izpelnījās plašu atzinību gan lasītāju, gan kritiķu vidū un tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā spilgtākā debija. Atzinību guva arī rakstnieces otrs krājums “Tad redzēs” (2018. gadā). Tikko klajā nācis autores trešais stāstu krājums “Bumbulītis”, kurš daļēji turpina iepriekšējās grāmatās aizsākto prozas tradīciju, bet ienes tajā arī kaut ko jaunu. Stāstu aktualitāte, humors un spēja iejusties visdažādākā gadagājuma sieviešu domās un jūtās padara krājumu “Bumbulītis” par vērtīgu un saistošu lasāmvielu.
Pati autore par atzīst, ka vēlējusies uzrakstīt “vieglus sieviešstāstus”, taču, kaut gan tekstos daudz humora un ironijas, to tēmas vienlaikus ir ļoti aktuālas. Autore saka: “Šo stāstu varones ir nobriedušas – tajā zināmajā vecumā, kad parasti sāk novērtēt dāvāto laiku, izsvērt būtisko un pieņemt esošo. Ne vienmēr tas ir viegli. Viņas sapņo, viļas, kļūdās un baidās. Viņu izvēles kādam var šķist dīvainas un komiskas. Viņās visās ir “bumbulītis”, tāds kā mezgliņš – smeldzīgs un nepārejošs gan miesā, gan dvēselē.”
Abu pirmo Daces Vīgantes krājumu redaktore, rakstniece Ieva Melgalve atzīst: “Šajā krājumā autore turpina niansēti un smalki iedziļināties sievietes psiholoģijā, savas identitātes meklējumos un nosargāšanā. Sievietes loma skatīta ciešā sazobē ar vīrieti – gan mīlas, gan iekāres objektu, gan arī lielā mērā kā dzīves noteicēju ģimenes varas, gan arī – plašākā nozīmē – kā sievietes vērtības mēru sabiedrībā. Tomēr krājumā arī precīzi atklājas veidi, kā sievietes atrod savu dzīves ceļu – gan caur solidaritāti, gan pašizziņu un sevis pārvarēšanu. Nopietnā tematika, kas atsegta ar autorei raksturīgo smalkumu, tiek skatīta ar smaidu un bieži vien pašironiju, nebaidoties atklāt stāstu varones kā iekšēji pretrunīgas, savdabīgas, un – kas patiesībā ir vislielākā uzdrošināšanās jaunības un skaistuma kulta apstākļos – lēni un neizbēgami novecojošas, tomēr līdz pēdējam vitālas. Autore saglabājusi sev raksturīgo iejūtību un spēju drosmīgi ieskatīties cilvēkos, kuriem uz ielas mēs paejam garām tādēļ, ka tie šķiet pārāk “parasti” vai, tieši otrādi, pārāk “dīvaini”. Daudz spilgtāk nekā līdzšinējos krājumos jaušama humora izjūta un ironija, stāstījuma paradoksalitāte, kas liecina par autores briedumu un spēju paskatīties uz sevi un saviem varoņiem no malas.”
Pieejama arī e-grāmata.
