Pavasara grāmatas jeb ko lasīt pavasarī
Apgāds Zvaigzne ABC ir parūpējies par to, lai mūsu pavasaris ir mīlestības un aizraujošu piedzīvojumu pilns, izdodot vairākas jaukas grāmatas, starp kurām interesantu lasāmvielu sev atradīs ikviens lasītājs. Tajās virmo dziļas cilvēciskas kaislības, saista seno laiku burvība, atraidītas mīlestības nāvējoši lāsti, mokošas šaubas un pat neticamas burvestības. Pāri visam, protams, mīlestība... vai tad bez tās ir iedomājama mūsu dzīve?... Un pavasaris taču ir mīlestības laiks!
Lasiet un izdzīvojiet katru stāstu!
Romānam “Vilkaču mantiniece” ir skandināvu un latviešu literatūrā tradicionāls sižets par zemnieku sētas ikdienu, dabu tās mūžīgajā ritējumā, cilvēkiem ar dramatiskiem likteņiem un to rakstura savādībām. Romāna galvenā varone ir skaistā, gudrā un stiprā Alīne Salna. Romāna darbība norisinās 19. gadsimtā, taču tēlotā atmosfēra liek lasītājam domāt par daudz senākiem laikiem. Tas ir psiholoģiskais romāns, bet netrūkst arī dēkainības elementu.
Starp divām zemnieku sētām – Dievlodziņiem un Vilkačiem – valda ļoti naidīgas attiecības. Naida cēlonis ir skaudība. Bet Alīnē ieskatās Dievlodziņu dēls Andrejs, un uzplaukst abpusēja mīlestība. Tikai tad, kad viss gadu simtiem krātais un veidotais ir sadedzis gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, Alīne ar Andreju kopīgi var sākt jaunu dzīvi bez skaudības un naida. Tas ir viens no skaistajiem vēstījumiem par divu jaunu cilvēku sarežģīto ceļu uz sapratni un mīlestību, pārvarot divu dzimtu naidu.
Tā kā teksts ieskanas gan senā valodiskā ietērpā, gan pārdomātos, lakoniski konkrētos un spraigos teikumos, sev interesantu lasāmvielu atradīs dažādi lasītāji. Romāns valdzina ar seno laiku burvības tēlojumu. Civilizācijas neskarta daba, dziļas cilvēciskas kaislības, ticējumu nozīme sadzīvē, pagāniskas izdarības, vecu zintnieku dzīves gudrība – vērtības, ko novērtē mūsdienu lasītājs.
Annas Skaidrītes Gailītes dokumentālais romāns "Tu esi viens no mūžības" aicina lasītāju izsekot vienas latviešu dzimtas ļaužu gaitām laikposmā no pagājušā gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Šīs ģimenes dzīve, tāpat kā daudzu latviešu, norit uz vēsturisko notikumu fona – Pirmais pasaules karš un neatkarīgā Latvijas Republika, Otrais pasaules karš un izsūtīšanas...
Gandrīz vai katra latviešu ģimene piedzīvojusi līdzīgus likteņus; Annas Skaidrītes vēlme un pienākums pret šiem augstas raudzes ļaudīm, bijis atklāt Jāņa Valdmaņa – Latvijas armijas kapteiņa, Lāčplēša ordeņa kavaliera, bet vairāk par visu – cienīta un mīlēta skolotāja un tēraudcieta Latvijas patriota dzīves gājumu.
Romāns valdzina ne tikai ar dokumentālu precizitāti, tā ir arī vienkārši tīkama lasāmviela.
Grāmata "Maorietes lāsts" atklāj dzimtas sāgu, kuras saknes ietiecas dziļi un tālu. Pāri puspasaulei, pāri laikiem un likteņiem stiepjas neredzami pavedieni, kas saista cilvēkus, kuri nekad nav redzējuši viens otru un pat nezina par otra eksistenci... Tas ir stāsts par īstu un patiesu mīlestību, izmisumu un naidu, alkatību un intrigām.
Sofija dzimtajā Vācijā gatavojas kāzām ar Janu, kad viņu sasniedz traģiska vēsts: Sofijas māte Emma gājusi bojā dīvainā nelaimes gadījumā Jaunzēlandē. Sāpīgā ziņa apgriež Sofijas rāmo, saplānoto dzīvi kājām gaisā. Viņa dodas uz tālo Baltā mākoņa zemi, lai pārvestu mājās mammas pīšļus, un uzzina satriecošus dzimtas noslēpumus. Izrādās, mamma ir dzimusi un augusi Jaunzēlandē, nevis Vācijā, un vēl – visai Sofijas dzimtai par senu pāridarījumu ir uzlikts šaušalīgs lāsts, no kura Emma centusies paglābt savu ģimeni, bēgot uz otru pasaules malu.
Varbūt tās ir tikai blēņas? Bet kāpēc tik daudzas spilgtākās dzimtas vēstures lappuses tik cītīgi tikušas slēptas no Sofijas? Kāpēc mīlestība, šīs brīnišķīgās jūtas, ir nāvējošas viņas ģimenei?
Pamazām, pamazām no pagātnes un aizmirstības iznirst tēli – Sofijas māte Emma un viņas vecāki, noslēpumainā maoriete Hine un vecvectēvs Kristians, vīrieši un sievietes, Sofijas senči. Un Sofija nebūt nav vienīgā viņu pēctece... Drāmas, kas plosījušās pagātnē, kļūst par iemeslu notikumiem tagadnē, bet, ja tā, iespējams, arī pār Sofiju gulstas atraidītās mīlestības nāvējošais lāsts! Vai viņai izdosies atbrīvot savu dzimtu, izzināt senus noslēpumus un mīlēt nesodītai?
Psiholoģiskais trilleris “Pirms es aizeju gulēt” ir angļu rakstnieka Stīva Dž. Votsona debijas romāns, kas ieguvis neviltotu lasītāju atzinību. Darbs ir tulkots vairāk nekā trīsdesmit valodās.
“Guļamistaba man ir sveša. Iepriekš neredzēta. Es nezinu, kur atrodos un kā te nokļuvu. Nezinu, kā tikšu mājās.
Ar atvieglojumu pamanu, ka vannas istabas durvis stāv pusvirus, es ieeju un ieslēdzos.
Seja, kas raugās man pretī, nav manējā. .. Man izlaužas neartikulēta skaņa. Tas nevar būt! Spogulī redzamais cilvēks esmu es pati, tikai par divdesmit gadiem vecāka. Nē. Divdesmit pieciem. Vēl vairāk.
Nē, es nespēju noticēt. Nē! Tas nevar būt...”
Atmiņas ir nozīmīga mūsu dzīves daļa.
Bet, ko darīt, ja katru reizi, aizejot gulēt, viss tiek pazaudēts?
Vārds, identitāte, pagātne, pat ģimene, kuru tik ļoti mīlat, – viss naktī ir aizmirsts.
Ik rītu apkārtējā pasaule ir nepazīstama un biedējoša, cilvēki – sveši. Kā saprast, kas noticis? Kam uzticēties, un kam – ne?
Lorena Olivera grāmatā "Delīrijs" atklāj pasauli, kas ir tikpat biedējoša kā Bada spēles, un mīlestību, kas ir tikpat romantiska kā stāsts par Romeo un Džuljetu.
Mīlestība ir nāvējoša slimība – tu mirsti gan tad, ja tev tā ir, gan tad, ja tev tās nav.
Pirms zinātnieki izstrādāja dziedniecības metodi, cilvēki mēdza uzskatīt mīlestību par kaut ko skaistu un brīnišķīgu. Viņi vēl neaptvēra, ka tad, kad šis delīrijs ir cilvēku pārņēmis, atpakaļceļa vairs nav – no slimības gūsta neizkļūt.
Tagad viss ir mainījies. Zinātnieki zina, kā izskaust mīlestību, un valdība ir izdevusi rīkojumu, kas paredz veikt dziedniecības procedūru visiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Lēna Heloveja šo dienu vienmēr ir gaidījusi ar ilgošanos. Dzīve bez mīlestības taču ir dzīve bez sāpēm: droša, paredzama un laimīga.
Taču, kad līdz procedūrai atlikušas deviņdesmit piecas dienas, ar Lēnu notiek kaut kas neiedomājams – viņa iemīlas...
Romāns “Kaislība” aptver daudzus gadsimtus un ir trešais romāns neaizmirstami episkajā “Eņģeļu nakts” sērijā.
Lorena Keita (Lauren Kate; 1981) ir amerikāņu rakstniece, kuras romāni “Eņģeļu nakts” un “Eņģeļu mīlestība” ir ieguvuši nedalītu lasītāju atzinību, ierindojoties New York Times bestselleru saraksta augšgalā.
Ja nu tu sastopi savu dvēseles radinieku...neīstajā brīdī?
Lūsija Daniela dēļ būtu gatava mirt.
Un tas jau ir noticis. Atkal, atkal un atkal. Kopš laiku laikiem Lūsija un Daniels atrod viens otru, taču ikreiz abus gaida sāpīga šķiršanās: Lūsija mirst, bet Daniels paliek viens ar salauztu sirdi. Bet varbūt tam tā nav jābūt...
Lūsija ir pārliecināta, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm ir atgadījies kas tāds, kas ietekmē notikumus tagadnē. Tāpēc meitene uzsāk šīs dzīves svarīgāko ceļojumu... dodas atpakaļ pagātnē, lai pati savām acīm pieredzētu Daniela mīlestību... un beidzot atklātu noslēpumu, kas ļautu uz visiem laikiem izmainīt viņas dzīvi.
Cauri laikiem un gadsimtiem pakaļ Lūsijai steidzas arī Kams, nefilimi un... Daniels. Kas notiks, ja vēsture tiks “pārrakstīta” un abu mūžīgā mīlestība sadegs liesmās... uz visiem laikiem?
Grāmata "Verdzene" stāsta par aizliegtu mīlestību sociālo problēmu pārņemtajā 19. gadsimta Anglijā. Ulrika Kjernborga apraksta kalponītes Hannas Kalvikas un džentlmeņa Artura Manbija vētraino mīlasstāstu, nevairoties no sīkām, bet daudznozīmīgām niansēm, kas raksturus un notikumus izgaismo vēl spilgtāk.
Hanna sastop Arturu – un mīlestība abus ķer kā zibens šautra. Apdullinoša un varena, tā savažo viņus abus līdz pat mūža galam, lai gan tālaika Anglijā šādu sakaru dēvē par apkaunojošu. Viņi pieder viens otram līdz dvēseles izsīkumam, pieņem un izbauda pat viens otra vājības un sliktās īpašības: Hanna – Artura gļēvumu un neizlēmību, kā arī prasību visu mūžu nēsāt smagu ķēdi kā "verdzenes zīmi", Arturs – Hannas apmātību ar smagiem un netīriem darbiem. Abiem patīk arī dažādas lomu spēles. Pavēlnieks un verdzene – tādas ir viņu attiecības. Vai varbūt – pavēlniece un vergs?
Jaunākais Kolīnas Makkalovas "Romas valdnieku" sērijas romāns "Fortūnas izredzētie", kuru no angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga, ir tikpat apjomīgs kā abas iepriekšējās grāmatas – "Pirmais vīrs Romā" un "Zāles vainags".
Tas ir spilgts, rosinošs, tēlains un daudzveidīgs stāstījums, kurš sniedz ieskatu Romas impērijas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Vienlaikus romānu cikls atklāj agrāk tikai akadēmiskās aprindās zināmas, bet visnotaļ saistošas detaļas par senajiem romiešiem, viņu vājībām un spēcīgajām pusēm un turpina saglabāt un uzturēt lielisko daudzu labi izstāstītu stāstu vienmērīgi blīvo saaudumu un krāšņo rakstu, kas vienmēr bijis raksturīgs Kolīnas Makkalovas darbiem. Varoņi ir spilgtas, neordināras personības, viņu mērķi ir lieli, un viņu rīcība – apņēmīga un strauja, bet likmes šajās trakajās cilvēkspēlēs ir augstas. Varaskāre ir spēcīgāka par mīlestību, vārds var būt nāvīgāks nekā zobens, un arī skaistums kalpo par ieroci... Pilsoņi, karavadoņi, skaistules un plebeji vērpj intrigas un cer kļūt par Fortūnas izredzētajiem, bet tas izdodas tikai retajam.
