Tautas svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem 100
Ceturtdien, 22. oktobrī plkst. 13.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā (Skārņu ielā 19, Rīgā) notiks fotoizstādes „Rīgas Brāļu kapiem 100 – pagātne un šodiena” atklāšana. Izstāde apskatāma līdz 22. novembrim.
Rīgas Brāļu kapi 20. gadsimta 20.-30. gados mērķtiecīgi tika veidoti kā centrālā svētvieta jeb nekropole, kurā glabāt par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņu, akcentējot šeit apbedīto karavīru piederību pie pirmajām nacionālajām karaspēka vienībām – latviešu strēlnieku pulkiem Krievijas impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas Republikas armijā.
1914. gada augustā Krievijas impērija bija iesaistījusies Pirmajā pasaules karā, un jau drīz kara vētras nonāca līdz Latvijas teritorijai. Krievijas valdība savā armijā atļāva dibināt latviešu karaspēku vienības – latviešu strēlnieku bataljonus. Rezultātā krievu armijas sastāvā izveidojās deviņi latviešu strēlnieku bataljoni.
Pirmajā kaujā 1915. gada oktobrī gāja bojā pirmie latviešu strēlnieki J. Timma, A. Stūre un J. Gavens, kuri tika apglabāti, jau iepriekš Rīgas pilsētas valdes izdalītajā teritorijā starp Meža kapiem un Vecāķu dzelzceļu, kas bija aizsākums tagadējiem Rīgas Brāļu kapiem.
Pirmā pasaules kara rezultātā gāja bojā Krievijas impērija, un 1918. gada 18. novembrī Rīgā bija pasludināta Latvijas Republika. Jaunajai valstij savu neatkarību nācās izcīnīt ar ieročiem rokās Latvijas Atbrīvošanas cīņu (1918 – 1920) laikā, šajā cīņā kritušos arī glabāja Rīgas Brāļu kapos.
1920. gada 10. martā Rīgas Brāļu kapu aprūpi pārņēma valsts. Bija nodibināta Brāļu kapu komiteja.
1923. gadā Brāļu kapu komitejas valde pieņēma lēmumu, ka pie kapu ansambļa izveides ir jāstrādā tēlniekam Kārlim Zālem, ievērojot daiļdārznieka Andreja Zeidaka izstrādāto kapu plānojumu. Rīgas Brāļu kapu arhitektūras elementu projektēšanai bija piesaistīti arī arhitekti Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks.
Rīgas Brāļu kapu ansambli būvēja no 1924. gada līdz 1936. gadam. Kapus svinīgi iesvētīja 1936. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, klātesot Valsts prezidentam un valdībai.
Rīgas Brāļu kapiem kopš 20. gadsimta sākuma nav analoga visā pasaulē. Šeit dārza māksla ir ne mazāk svarīga kā tēlotājmāksla un arhitektūra. Daba te kļūst par starpnieku sarunai starp dzīvajiem un mirušajiem.
Nereti Rīgas Brāļu kapi tiek dēvēti par svētnīcu, jo, izejot cauri vienmēr atvērtajiem kapu vārtiem, nonākam īpašā garīguma pasaulē – mērķtiecīgi organizētā āra telpā, kuru nesedz Dievnama velves, bet pāri plešas debesjums.
Kopš nacionālās neatkarības atjaunošanas, Rīgas Brāļu kapu memoriāls, bez sakrālās nozīmes, ieguvis arī ar oficiālā valsts protokola saistīta objekta statusu. Valsts svētkos un atceres dienās Rīgas Brāļu kapus apmeklē oficiālās valsts amatpersonu delegācijas, valsts viesu oficiālās delegācijas un Latvijā akreditētais diplomātiskais korpuss.
Rīgas Brāļu kapi šodien ir sabiedrībai atvērti, publiska pulcēšanās vieta, Latvijas vēstures liecinieks un vēstures vēstītājs nākamajām paaudzēm.
Izstāde „Rīgas Brāļu kapiem 100 – pagātne un šodiena” tika veidota sadarbojoties ar Latvijas Kara muzeju (LKM), Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju (RVKM), Latvijas Valsts Fotofonodokumenta arhīvu (LNA LVFFDA), Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), Latvijas Foto muzeju (LFM), Brāļu kapu komiteju (BKK), LR Ārlietu ministriju, Polijas vēstniecību Latvijā, LR Aizsardzības ministriju.
