Pūpolsvētdiena, tās nozīme, ēdieni, ticējumi 24.03.2024 10:26Rīt Pūpolsvētdiena! Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks! Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena (latīniski Palmarum) savu nosaukumu ir ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie pavasara vēstneši. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolu svētdienu jeb Pūpolnīcu. |
Kā radās Lieldienu zaķis? 12.04.2020 08:40Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai. Senos laikos ar rituālām darbībām šajā laikā mēģināja palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Mūsdienās Lieldienas ir svētki, kuros sanāk kopā radinieki un draugi, vēl viens otram Priecīgas Lieldienas un sitas ar olām, ēd tās ar sāli, lai nemelotu, un piekopj izseno tradīciju – šūpošanos, lai vasarā odi nekož. |
Lieldienas plāno svinēt 96% aptaujāto, olas mēdz krāsot pat ar “zeļonku” 27.03.2018 17:24Lielākā daļa jeb 95,6% aptaujāto plāno svinēt Lieldienas, turklāt gandrīz visi svinētāji jeb 99,5% krāsos arī olas. Kopumā vērtējot, lielākais svinētāju īpatsvars ir Zemgalē, savukārt mazākais – Latgalē, liecina veikalu tīkla "top!" aptauja sociālajās vietnēs. |
Laika paredzēšanas ticējumi Lieldienās. 20.04.2011 18:35Nav noslēpums, ka Senās tautas pēc noteiktām pazīmēm konkrētos svētkos spēja uzzināt tuvākās laika prognozes - vai būs auksts vai karsts vai līs lietus vai snigs sniegs, vai varbūt spīdēs saulīte. Kā viņi to darīja? Šeit būs dažas tipiskākās pazīmes, pēc kurām tieši Lieldienās prognozēja gaidāmos laikapstākļus. |