Pasaules regeja karaļa Boba Mārlija «Official Tribute Show» Dzintaru koncertzālē
21. augusta vakarā Dzintaru koncertzālē norisināsies īpašs koncerts – par pasaules regeja karali dēvētā Boba Mārleja «Official Tribute Show», uz kuru aicināti ne tikai regeja žanra cienītāji, bet ikviens, kuram šķiet svarīgas šā mūzika dižgara atstātās pēdas pasaules mūzikas vēsturē.
Šis patiešām būs iespaidīgs, vērienīgs un neaizmirstams šovs, kurā izskanēs visi Boba Mārlija lielākie hiti: «Is This Love», «No Woman No Cry», «Waiting in Vain», «Exodus», «I Shot The Sheriff», «Jamming», «Could You Be Loved» un, protams, «One Love». Par tiem gādās grupa «Legend Lives» ar Maiklu Entonu Filipsu (Michael Anton Phillips jeb Cheesy) un septiņiem profesionāliem mūziķiem – regeja leģendas līdzgaitniekiem. Grupas dalībnieki ir kopā muzicējuši ar daudzām pasaules līmeņa zvaigznēm: «The Mighty Diamonds», Dennis Brown, Rankin Roger, «The Beat», «Burning Spear», «Apache Indian», «Johnny 2 Bad», Errol Dunkley, George and Desmond Decker, «Musical Youth» u.c.
Koncerta sākumā klausītājus iesildīs mūzikas apvienība «Riga Reggae, kuras līderi ir mūziķi, izpildītāji un dīdžeji Horens un Speiss. «Riga Reggae» uzstāšanās laikā būs iespēja izbaudīt regeja gaisotni, saprast, kā skan šī mūzika, sajust vibrācijas gan muzikālā ziņā, gan arī klausīties tos tekstus, kuri pauž mieru, mīlestību, saticību un brālību un kas ir regeja pamatidejas.
Jamaikieši regeju iepazina pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Desmit gadus vēlāk regeju pazina jau visā pasaulē, un tas notika, galvenokārt pateicoties tieši Bobam Mārlijam un viņa dibinātās grupas «The Wailers» straujajai popularitātei, kā arī citiem leģendāriem Jamaikas mūziķiem. Par regeja īpašo nozīmi vēsturē liecina arī tas, ka kopš 2018.gada šis mūzikas žanrs ir iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Regejs ienāca kā pilnīgi jauns svaigums pasaules mūzikas apritē pagājušā gadsimta 60. un 70.gados. Tas tolaik nebija īsti raksturīgs nevienam citam tā brīža mūzikas stilam, ja neskaita atsevišķus regeja aizmetņus radniecīgos stilos Jamaikā. Turklāt vārdos arvien spilgtāk izpaudās politiski un sociāli pilsoniskie jautājumi. Plašajā muzikālo virzienu pasaulē regejs ielauzās ar savu daudzveidīgo salikumu – tas ir dabiskā ceļā veidojies žanrs, kurā saplūda Karību salu tradicionālā mūzika ar džeza, soula un blūza skaņām, pievienojoties arī Āfrikas tradicionālās mūzikas elementiem. Liela ietekme regeja attīstībai bija rastafariešu reliģiskajai kustībai, kas sludināja visu melnādaino ļaužu atpestīšanu debesu valstībā no balto cilvēku uzspiestās kundzības pasaulīgajā dzīvē.
Nākamgad Bobam Mārlijam (īstajā vārdā – Roberts Nesta «Bobs» Mārlijs) apritētu 80 gadu. Viņš ir dzimis 1945. gada 6. februārī Nainmalā (Jamaika). Mārlijam bija dota balss, kuru viņš izmantoja kultūras un politikas veicināšanai pasaulē Jamaikas labā. Mārlijs bija dziedātājs, dziesmu rakstnieks un mūziķis; arī bija ritma ģitārists un galvenais dziedātājs grupā «The Wailers», kura izveidojās 1963.gadā. Tieši grupas debijas platē «The Wailing Wailers» (1965) pirmoreiz izskanēja vēlākā regeja himna «One Love» (tā savu pasaulē slavenāko skanējumu ieguva grupas 1977. gada izcilajā albumā «Exodus», kad tā bija plaši zināma jebkurā kontinentā).
Īsto izlaušanos pasaulē grupa piedzīvoja tad, kad noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju «Islands Records». Tās paspārnē 1973.gadā iznāca uzreiz divi albumi – «Catch a Fire» un «Burnin’». Īpaši otrs kļuva nozīmīgs, jo Boba Mārlija sacerētā dziesma «I Shot The Sheriff» Anglijā vien tika pārdota vairāk nekā 200 000 lopiju. Par megahitu visā pasaulē to padarīja leģendārais mūziķis Ēriks Kleptons.
Savas karjeras laikā Bobs Mārlijs un «The Wailers» klajā laida iznāca 13 studijas plates un vairākus koncertierakstus, taču par visu laiku pārdotāko izdevumu kļuva «Legend» (1984). Šī mūzikas revolucionāra un grupas kopīgi radīto 14 spilgtāko hitu izlase līdz šai dienai ir pārdota vairāk nekā 25 miljonos kopiju.
Pats Bobs Mārlijs noteikti būtu vēlējies pieredzēt šādas pasaules līmeņa uzstāšanās vēl šodien, tomēr nelaimīga veselības problēma visu strauji mainīja: 1977.gadā viņam diagnosticēja ļaundabīgu melanomu, kas pēc traumas futbola spēlē bija izveidojusies kājas īkšķī. Viņam ieteica īkšķi amputēt, taču Bobs spītīgi atteicās, ko vēlāk nožēloja. 1980.gadā audzējs bija izpleties jau plaušās, kuņģī un smadzenēs. Viņš vēl centās glābt savu dzīvību un devās ārstēties uz Vāciju, taču slimība diemžēl jau bija kļuvusi neapturama.
Boba Mārlija pēdējā uzstāšanās notika 1980. gada 23. septembrī Pitsburgā, ASV. Mūžībā viņš devās 1981.gada 11.maijā, būdams tikai 36 gadus jauns. Dzimtajā Jamaikā atvadīšanās no dižgara notika valsts mērogā, galveno uzrunu teica valsts premjers. Bēres notika pēc Etiopijas pareizticības un rastafari tradīcijām. Līdzās Bobam Mārlijam zārkā bija mūziķa iemīļotā sarkanas krāsas «Gibson Les Paul» ģitāra un Bībele, atvērta lappusē ar 23. psalmu. Mūziķa piemiņai tika izveidots memoriālais muzejs, kas ir viena no iecienītākajām apmeklējumu vietām Kingstonā (Jamaikā). Savukārt šā gada sākumā kinoteātros Latvijā tika demonstrēta biogrāfiskās drāma «Bobs Mārlijs: One Love», kura ļāva dziļi ielūkoties leģendārā mūziķa dzīves gājumā, viņa mīlestības un vienotības vēstījumā, kas iedvesmo visu pasauli. Filma tapusi sadarbībā ar Mārliju ģimeni, un galveno lomu tajā atveido Kingslijs Ben-Adirs.
Biļetes uz koncertu var iegādāties «Biļešu Servisa» kasēs un Biļešu Serviss - Biļešu Serviss
