Mūzika Zvaigznes dienā (+video)
Zvaigznes dienā, 6. janvārī, plkst. 19.00 Mazajā ģildē Orķestra „Rīga” mazais sastāvs diriģenta Valda Butāna vadībā kopā ar vokālisti Lauru Grecku un arfisti Jekaterinu Suvorovu radīs gaišu, romantisku un siltu noskaņu, ļaujot klausītājiem iegrimt pārdomās, sapņos un bērnības atmiņās. Koncertā skanēs Morisa Ravēla, Kloda Debisī, Gustava Mālera un Antonīna Dvoržāka mūzika.
Koncerta programma veidota no impresionistu mūzikas, kas tapusi 20. gadsimta sākumā, un vēlīnā romantisma opusiem 19. gadsimta beigās.
Koncerta programmā iekļauta Morisa Ravēla svīta „Zossmāmiņas pasakas”, kurā komponists iedvesmojies no 1697. gadā publicētā Šarla Pero pasaku krājuma „Mātes Zoss pasakas” un skaņās iedzīvinājis tādus pasaku tēlus kā Īkstīti, Skaistuli un Briesmoni, Apburto Princesi un citus. Šī Ravēla svīta rakstīta klavieru duetam, 1911. gadā pats komponists to orķestrējis, vēlāk zināma arī kā balets, bet mūsdienās - arī versija kamersastāvam, ko atskaņos Orķestra „Rīga” mūziķi.
Arfiste Jekaterina Suvorova spēlēs Kloda Debisī „Danses Sacrée et Profane” jeb Sakrālo un laicīgo deju, kas 1904. gadā oriģinālā sacerētas īpaši arfai un stīgu kvintetam, bet Zvaigznes dienas koncertā tiks atskaņota versija solo arfai, 12 pūšaminstrumentiem, čellam un kontrabasam. Soliste Jekaterina Suvorova ir labi zināma arfas spēles pasniedzēja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un vairāku orķestru arfiste, koncertējusi Latvijā, Lietuvā un Krievijā, piedalījusies daudzos projektos un ierakstos, tostarp kora „Kamēr” un diriģenta M. Sirmā ieskaņojumā - B. Britena „Saulgriežu dziesmas” ar J. Suvorovas arfas solo.
Brīnišķīgās mecosoprāna balss īpašniece Laura Grecka interpretēs četras G. Mālera dziesmas, kuru pavadījums iekrāsots smalkā pūšaminstrumentu sastāva kolorītā, tostarp „Ich attmet' einen linden Duft” un „Blicke mir nicht in die Lieder”. Soliste Laura Grecka savas ikdienas gaitas saista ar Latvijas Nacionālo operu, paralēli koncertējot ar dažādiem orķestriem un uzstājoties Latvijā, Norvēģijā, Beļģijā, Vācijā. 2012. gadā interpretējusi G. Mālera dziesmu ciklu „Klejojošā mācekļa dziesmas” Amsterdamas Concertgebouw zālē un uzskata G. Māleru par vienu no sev tuvākajiem komponistiem.
Līdzās Debisī, Ravēla un Mālera skaņdarbu jaunām versijām, Zvaigznes dienas koncertā skanēs Antonīna Dvoržāka Serenāde pūšaminstrumentiem op. 44, kuras pirmatskaņojums notika 1878. gadā Prāgā ar autoru pie diriģenta pults un kurai iedvesmu komponists radis, klausoties Vīnes filharmonijā V. A. Mocarta Serenādi pūšaminstrumentiem. Četrdaļīgais opuss, kurā jau var nojaust Slāvu deju zīmīgās intonācijas un ritmus, laika gaitā ir ieguvis milzīgu popularitāti un tiek plaši atskaņots visā pasaulē.
Biļetes uz Zvaigznes dienas koncertu 6. janvārī Mazajā ģildē var iegādāties visās „Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
