Par godu Jurjānu Andreja 160. jubilejai notiks XIV Koru saiets
2016. gada 17. septembrī Ērgļu novada Brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā „Meņģeļi” notiks XIV Koru saiets, kas veltīts Jurjānu Andreja 160. dzimšanas dienai. Tieši šis ir jubilejas gads visiem brāļiem Jurjāniem, kas latviešu mūzikā ienākuši ar ko jaunu un nebijušu - Pēterim tiek atzīmēta 160, Andrejam 160, Jurim – 155 un Pāvulam 150 gadu jubileja.
Plkst. 11.00 Ērgļu luterāņu baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Carnikavas kamerkoris „Vēja balss” (diriģents Jurģis Cābulis), Garkalnes novada jauktais koris „Pa saulei” (diriģenti Jānis Ozols, Marta Ozola, Margarita Dudčaka) un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris „Rīga” (diriģentes Zane Zilberte un Evita Taranda).
Plkst. 13.00 „Menģeļos” uz Dziesmu kalna būs iespēja just līdzi Koru konkursa „Par skatuviskāku brāļu Jurjānu oriģināldziesmu vai tautasdziesmu apdares izpildījumu” dalībniekiem.
Plkst. 17.00 Latvijas koru saietu noslēgs svētku koncerts, kurā piedalīsies 70 Latvijas jauktie, sieviešu un vīru kori ar 2000 dziedātājiem, Ērgļu saieta nama vidējās paaudzes deju kolektīvs „Rūdolfs” un pūtēju orķestris Pētera Leiboma vadībā. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts, koncertu vada Artis Robežnieks.
Pēc koncerta ikviens aicināts uz balli ar Ērgļu novada pūtēju orķestri.
XIV Koru saietu rīko Ērgļu novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Uzziņai
Jurjānu Andrejs bija pirmais vispusīgi muzikāli akadēmiski izglītotais latviešu tautas pārstāvis trijās specialitātēs. Bijis latviešu simfonisko partitūru radītājs, nozīmīgu latviešu kora oriģināldarbu autors, latviešu kora kantātes žanra izveidotājs, instrumentālā koncerta žanra radītājs un izcils latviešu izpildītājmākslinieks. Jurjānu Andrejs bija arī mūzikas kritiķis, pedagogs un folklorists, kurš vāca, pētīja un sistematizēja latviešu tautas dziesmu melodijas, sakārtojot tās krājumā „Latvju tautas mūzikas materiāli. Jurjānu Andrejs bija latviešu izpildītājkolektīva – brāļu Jurjānu mežraga kvarteta organizētājs un vadītājs, Latvijas konservatorijas profesors un viens no pirmajiem Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem un organizētājiem.
Juris Jurjāns diriģēja pirmo latvisko simfonisko koncertu 1905.gadā Horna dārzā Majoros, kā arī vadīja mežraga un pūšamo instrumentu klasiLatvijas Konservatorijā.
Pāvuls Jurjāns bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu dziedāšanas pedagogs, simfonisko koncertu organizētājs un diriģents, latviešu operas trupas radītājs.
Vecākais brālis Pēteris Jurjāns savu dzīvi ar aktīvu muzicēšanu nav saistījis. Mežraga spēli ar brāļa palīdzību viņš apguva pašmācības ceļā kā pēdējais ar konkrētu mērķi – izveidot kvartetu.
