Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 3


Latvijas Pasts prezentēs Dziesmu svētku 150.gadskārtai veltītas pastmarkas

Redakcija
Redakcija

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts izdod divu pastmarku bloku un divas atsevišķas pastmarkas, kuru dizains simbolizē mūsu tautai būtiskāko svētku vēsturi un to pastāvēšanu nākotnē. Filatēlijas izdevumu pirmās dienas zīmogošana paredzēta 2023.gada 9.jūnijā sadarbībā ar mākslas galeriju MuseumLV un tās telpās Andreja Pumpura ielā 2, Rīgā, no plkst.10 līdz 17. Turpat plkst.14 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums, kuru atklās Latvijas Pasta koris Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 150.gadskārtu, Latvijas Pasts 9.jūnijā izdod divu pastmarku bloku 4000 eksemplāru tirāžā un divas atsevišķas pastmarkas ar katras tirāžu 20 000 eksemplāru. Ikvienas jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,65 eiro, un katra no tām paredzēta sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramu Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarkām izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāros.

Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja, kura pastmarkās stilizēti attēlojusi svētku 150 gadu seno vēsturi un latviešu tautas pastāvēšanai būtisko svētku nākotnes nozīmi. Pastmarkas Dziesma fonā iezīmēta I Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā, bet tās priekšplānā redzamas kora dziedātājas, – šī pastmarka simbolizē svētku vēstures ciklu. Savukārt uz pastmarkas Deja redzami dejotāji viņiem raksturīgās deju pozīcijās, kas simbolizē svētku mūsdienu nozīmi un pastāvēšanu nākotnē.

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir pasaulē atzīts izcils un ilglaicīgs kultūras notikums Latvijā, kas ir arī būtiska latviskās identitātes sastāvdaļa. Šim notikumam ir divi savstarpēji cieši saistīti aspekti – Dziesmu un Deju svētki kā festivāls un kā kultūras process. Sabiedrības apziņā un dažāda veida komunikācijā dominē festivāliskais aspekts, tomēr tieši kultūras process nodrošina svētku pastāvēšanu un ilglaicīgu turpināšanos. Kopš pirmsākumiem 1873.gadā Dziesmu (un vēlāk arī deju) svētki kā festivāls notikuši vidēji reizi 5,8 gados, un šis kultūras process šo gadu laikā bijis nepārtraukts. 2023.gadā XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki risināsies Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam.

9.jūnijā mākslas galerijā MuseumLV A.Pumpura ielā 2, Rīgā, plkst.14 notiks Dziesmu un Deju svētkiem veltīto filatēlijas izdevumu svinīgs prezentācijas pasākums, kuru ieskandinās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku dalībnieki no Latvijas Pasta kora Dziesmu pasts un kurā piedalīsies satiksmes ministrs J.Vitenbergs, kultūras ministrs N.Puntulis, Latvijas Pasta un Latvijas Nacionālā kultūras centra vadības pārstāvji.

Pastmarkas prezentācijas vieta izvēlēta saistībā ar Latvijas Pasta un mākslas galerijas MuseumLV ilggadējās sadarbības rezultātā tapušo izstādi Pastmarka. Latvijas tēls. Artas Ozolas-Jaunarājas versijas, kura būs apskatāma no 9.jūnija līdz 29.jūlijam mākslas galerijas telpās. Izstādes koncepcija un iekārtojums tapis ar Galerijas MuseumLV līdzdalību un atbalstu. Izstādes kuratore Irēna Bužinska. Izstādes scenogrāfija: Irēna Bužinska, Jūlija Eresko.

Pirmo reizi tik izvērstā ekspozīcijā tiek parādīta autores sekmīgā sadarbība ar Latvijas Pastu. Māksliniece turpat 30 gadu laikā veidojusi aptuveni 100 pastmarku dizainu ar ļoti daudzveidīgu tematiku. Tās ir atsevišķas pastmarkas un sērijas “Tautastērpi”, “Ziemassvētki”, “Cimdi”, “Etnogrāfiskās rotas”, “Latvijas Nacionālie bruņotie spēki”, “Saeima”, “Latvijas bākas”, “Dabas aizsardzība”, “Izcilas Latvijas zinātnes un kultūras personības”, “Latvijas muzeji”, “Eiropa”. Mākslinieces pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus – miniatūrus stāstus par mūsu valsti, mūsu vērtībām un ideāliem. Tālab Artu Ozolu-Jaunarāju pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas kā valsts vizuālā tēla veidotājām.

Izstādei atlasītas skices, oriģināli zīmējumi, estampi, izdotu pastmarku bloki, palielinātas to digitālās kopijas, pirmās dienas aploksnes ar zīmogiem, fotogrāfijas, kā arī atsevišķi, pastmarkās attēlotie priekšmeti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rīgas porcelāna muzeja un “Tautas tērpu centra “Senā Klēts“ krājumiem, kā arī privātkolekcijām ar mērķi atklāt viena autora radošā darba procesa anatomiju, sākot no izpētes, pirmās skices līdz gala rezultātam šajā miniatūrajā lietišķās grafikas dizaina jomā.

Par VAS Latvijas Pasts

Latvijas Pasts nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un izvērstu āra un iekštelpu pakomātu tīklu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, pakomātu, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. Latvijas Pasts ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā ap 2700 darbinieku. Uzņēmuma iekšzemes sūtījumu piegādes kvalitātes mērījumus veic viena no Latvijas vadošajām tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūrām Kantar TNS, savukārt pārrobežu sūtījumu piegādes kvalitātes kontroles mērījumi tiek nodrošināti Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) ietvaros ar izpētes kompāniju Kantar TNS, Ipsos un Quotas starpniecību.

Par mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju.

Arta Ozola-Jaunarāja dzimusi 1963. gada 10. janvārī Jelgavā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju grafikas specialitātē (1988), ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu (2003).

Darbības jomas – stājgrafika (oforta, aukstā adatas, augstspiedes u.c. tehnikas), grāmatu ilustratore (sadarbība ar Jānis Roze, Jumava, Daugava, Valters un Rapa, Alberts XII, Artava, Preses Nams, Rasa ABC, Zvaigzne ABC, Nordic, Vaga u.c); reklāmas un grafiskais dizains, iepakojuma un monētu dizains. Izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1993. gada. Sarīkojusi personālizstādes Rīgā, (stājgrafikas; 1994), galerijā “Senā klēts” (tautas tērpiem veltīto pastmarku sērija, 1997), Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (kopā ar V. Dzērvi gleznu cikls “Doriana ceļojumi”, 2021), “Apokalipse. Jātnieks Nr.4”, Rīgas Centrālās bibliotēkas Izstāžu zāle (ar pseidonīmu Marija Antuanete, kopā ar V. Dzērvi gleznas, objekti, instalācijas, video, 2022). Grāmatu konkursa Zelta ābele, kā arī starptautiskā Baltijas valstu grāmatu konkursa žūrijas locekle (2014, 2020). Guvusi starptautisku atzinību kā grāmatu ilustratore, tai skaitā 1. godalga 21. starprepubliku grāmatu dizaina un ilustrāciju konkursā (1988), diploms 2. Rīgas miniatūrgrafikas triennālē (1990); diploms grāmatu mākslas triennālē Viļņa-90; diploms un prēmija Baltijas valstu grafikas triennālē Zviedrijā (1993); vairākkārtēja konkursa Gada skaistākā grāmata (2001–2005) balvas ieguvēja; galvenā balva grāmatu mākslas konkursā Zelta ābele (2008), diploms Rīgas bilžu grāmatu kvadriennālē (2014).

Latvijas bankas kolekciju monētu sērijā tapis dizains monētām “Krišjānis Barons”, “Krišjānis Valdemārs”, “Rainis” un “Rainis un Aspazija”, kas ieguva godalgu starptautiskajā monētu konkursā “Coin Constellation 2016”.

Latvijas Pastam darinājusi ap 100 pastmarku un mākslinieces sadarbība ar Latvijas Pastu turpinās. Mākslinieces pastmarkas vairākkārt ieguvušas Gada skaistākās pastmarkas vērtējumu (2011, 2013, 2019).