“Rudens Kamermūzikas festivālā” uzstāsies talantīgais pianists Daumants Liepiņš
10. oktobra vakarā VSIA “Latvijas Koncerti” aicina izbaudīt neaizmirstamu klaviermūzikas koncertu “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē, kur uzstāsies Lielās mūzikas balvas laureāts, viens no daudzsološākajiem Latvijas jaunās paaudzes pianistiem Daumants Liepiņš. Savam solovakaram melnbalto taustiņu pavēlnieks izraudzījies daudzveidīgu un bagātīgu programmu. Koncertā skanēs Franča Lista Otrā balāde, Kloda Debisī cikls Estampi, Semjuela Bārbera Klaviersonāte un pianista iemīļotākā komponista - Ludviga van Bēthovena Septītā sonāte.
Kaisme un atturība, nemanāms pieskāriena vieglums un satricinošs spēks izstaro no ārēji vienkāršā un sirsnīgā latviešu pianista Daumanta Liepiņa, kura suģestējošā spēle sajūsminājusi ne vien mūzikas kritiķus, bet arī žūriju pasaules ievērojamākajos pianistu konkursos: Marijas Kanalsas pianistu konkursā Barselonā, Džordžes Enesku Starptautiskajā pianistu konkursā Rumānijā, Starptautiskajā Ženēvas pianistu konkursā, kā arī Verbjē festivālā, iegūstot prestižo Vendome balvu.
„Pianists, kurš jādzird” – raksta žurnāls Pianist Magazine, Daumanta vārdu liekot mūziķu topa virsotnē. Kā gada jaunais mākslinieks Daumants Liepiņš saņēmis arī Latvijas Lielo mūzikas balvu. Viņa neordinārais talants, iespējams, pārmantots no mammas, pianistes Dinas Liepiņas, kā arī rūpīgi izkopts pie klavierspēles profesoriem Latvijā, Zviedrijā, Spānijā un meistarklasēs daudzviet pasaulē.
Kā solists Daumants ir uzstājies ne tikai ar Latvijas Nacionālo simfonisiko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, bet arī ar Karalisko Liverpūles filharmonisko orķestri, Helsingborgas simfonisko orķestri, Rumānijas Nacionālo simfonisko orķestri, Gruzijas Nacionālo simfonisko orķestri, Kauņas simfonisko orķestri, lielākajiem Spānijas simfoniskajiem orķestriem. 2020. gadā iznāca Daumanta Liepiņa debijas albums "Rahmaņinovs. Zemzaris", kas saņēma augstu novērtējumu "The Guardian", BBC un citos medijos, kā arī drīz gaidāms ierakstu kompānijas Naxos albums ar Solēra sonāšu interpretācijām.
Savam solovakaram Daumants Liepiņš izraudzījies daudzveidīgu un bagātīgu programmu. Romantiski noslēpumaina un dramatiska jūtu spriedze caurvij Franča Lista Otro balādi, ko iedvesmojis grieķu mīts par skaistās Afrodītes priesterienes Hēro un viņas mīļotā Leandra likteni, impresionisma audekli mūzikā iznirs caur Kloda Debisī iespaidiem Javas salā, Andalūzijas dedzinošajā saulē un Normandijas vējos, turpretim Vladimiram Horovicam veltītajā Semjuela Bārbera klaviersonātē ieskanēsies amerikāņu melanholija. Un tad vēl Bēthovens – kā pianista iemīļotākais no komponistiem, kura mūzika jau bērnībā savaldzinājusi ar skaidrību, stūrgalvīgu tiešumu un kontrastu mainību.
Gaidot koncertu, Daumants Liepiņš dalās savās pārdomās:“Es esmu nonācis pie koncerta programmas, kas iekļauj četrus, ļoti dažādus raksturus - agrīno un skaidro Ludvigu van Bēthovenu, filozofisko Franci Listu, juteklisko Klodu Debisī un Semjuelu Bārberu ar džeziskiem motīviem. Visiem šiem skaņdarbiem ir bijusi nozīmīga loma manā dzīvē. Kāda? Par to es klausītājiem stāstīšu koncertā.”
“Rudens Kamermūzikas festivāla” ietvaros būs klausāmi dažādi koncerti:
9. oktobrī Latvijas universitātes Lielajā aulā “Rudens kamermūzikas festivālu” atklās publikas mīlētais vācu mūziķis Jērgs Vidmanis, kurš koncertā atgriezīsies ar trīskāršu vērienu. Kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” viņš atklāsies visā savā daudzpusībā – kā komponists, klarnetists un diriģents. Koncerta programmu veidos skaņdarbi no Vīnes klasiskas līdz pat mūsdienām, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta, Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Šāndora Vereša un Jērga Vidmaņa skaņdarbus.
15. oktobrī “Mazajā ģildē” ar solokoncertu uzstāsies pieckārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte, operdziedātāja Inga Kalna. Dziedātājas pieredze ir teju unikāla – viņa ir diplomēta muzikoloģe, spoža un gudra dziedātāja, savu vokālo mākslu slīpējusi daudzviet pasaulē. Savā soloprogrammā Inga Kalna muzicēs kopā ar pianisti, Londonas Karaliskās Mūzikas koledžas un Mūzikas augstkolas Ženēvā profesori Diānu Ketleri. Abas mūziķes vieno sena muzikāla draudzība un liela aizrautība pret kamermūziku. Kopīgi izauklētajā jaunajā programmā skanēs Latvijā un pasaulē retāk dzirdētas kamermūzikas pērles, ko radījuši tādi komponisti kā Rihards Vāgners, Francis Lists un Arnolds Šēnbergs.
Savukārt 17. oktobrī “Spīķeru koncertzālē” klausītājiem tiks piedāvāta koncertprogramma “Nakts sarunas”, kur uz vienas skatuves tiksies enerģiskā pianiste Agnese Egliņa un orķestra diriģēšanā iesvaidītais klarnetists Guntis Kuzma. Viņu sadarbība veidojusies jau kopš studiju gadiem Mūzikas akadēmijā; kopīgi izauklētas vairākas koncertprogrammas un pirmatskaņoti duetam radītie jaundarbi. Šajā koncertā piedzīvosim Andra Dzenīša klarnetes sonātes “Spoguļos” pirmatskaņojumu, līdzās tai skanēs Marinas Gribinčikas analītiskā Klarnetes sonāte, Pētera Plakida zobgalīgi satīriskais darbas „Nakts sarunas”, Mečislava Veinberga emocionāli piesātinātā Sonāte un Leras Auerbahas klavierminiatūras.
22. oktobrī mākslas muzeja “Rīgas Birža” ātrijā uzstāsies pasaulē atpazīstamākais Baltijas valstu kameransamblis - “Čurļoņa stīgu kvartets” ar Mikalojam Konstantīnam Čurļonim veltītu programmu. Čurļonis bija universāls gars – gleznotājs mūzikā un mūziķis glezniecībā. Visi viņa darbi: mākslā, mūzikā un arī literatūrā − ir dziļi liriski, simboliski un plūdeni. Dižgara 150. jubilejas atceri lietuvieši svin ar starptautisku izstādi „No dzintara uz zvaigznēm”, bet latvieši – ar koncertu, kurā apkopots viss viņa radītais muzikālais mantojums stīgu kvartetam: miniatūras, variācijas un kvartets.
24.oktobrī “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē “Rudens kamermūzikas festivālu” noslēgs
pasaules mēroga zvaigzne, Gramophone Award 2024 dubultlaureāte un Gada instrumentāliste Opus Klassik 2024, izcilā vācu vijolniece Izabella Fausta. Māksliniece sadarbojas ar redzamākajiem pasaules diriģentiem un orķestriem, to vidū Andris Nelsons, sers Saimonds Retls, sers Džozns Eliots Gārdiners, Daniels Hārdings, Klauss Mekele, “Berlīnes filharmoniķi”, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Bostonas simfoniskais orķestris, Freiburgas baroka orķestris, Mālera kamerorķestris un daudzi citi. Gan mūziķi, gan kritiķi vienisprātis slavē Faustas sniegumu: viņa ne vien lieliski pārzina instrumentu un tā repertuāru, bet veic mūzikas izpēti caur tās piedzīvojumu un pārdzīvojumu. Tieši šāda pieeja mūzikai ļauj uzskatīt viņu par vienu no spilgtākajām perosnībām mūsdienu klasiskās mūzikas pasaulē. 24. oktobra noslēguma koncertā Izabellas Faustas sniegumā dzirdēsim Johana Sebastiana Baha Sonātes un partitas vijolei.
“Rudens kamermūzikas festivāla” patrons – komponists Pēteris Vasks.
Festivāls notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu paradīze“ kasēs un internetā.
„Rudens kamermūzikas festivāla“ interneta mājas lapa Kamermūzika / Latvijas Koncerti
