Ar krāšņu Noslēguma koncertu aizvadīti VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki; Nākamā pietura: Zviedrija
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki ir aizvadīti. Četru dienu laikā notikuši vairāk nekā piecpadsmit koncertu Rīgā un Latvijas novados, vairāki svētku gājieni, meistarklases un citi valstu sadraudzības pasākumi. Svētku kulminācija bija Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, kur teju astoņi tūkstoši dziedātāju no astoņām valstīm dziedāja astoņiem tūkstošiem skatītāju.
No 25. līdz 28. jūnijam Latvijā notika VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kas pirms 20 gadiem, 1995. gadā, dibināti tepat Latvijā, izcilajam diriģentam maestro Imantam Kokaram iesējot ideju par ciešākas Ziemeļu un Baltijas valstu draudzības veidošanu ar dziesmu palīdzību.
Par svētku īpašo nozīmi liecina arī pašu dalībnieku teiktais. "Ir fantastiska sajūta šeit atrasties un dziedāt kopā ar tik daudziem cilvēkiem. Ir tāda īpaša sajūta, kad tu dziedi, tavā ķermenī izdalās laimes hormoni. Esmu pamanījis arī atšķirības mūzikā, kas ir šajā pusē Baltijas jūrai un otrpus," Latvijas Radio sacījis Svante no Zviedrijas.
"Tā ir brīnumaina sajūta - būt visiem kopā un dziedāt dažādas dziesmas, dažādās valodās,” tā Jurgita no Lietuvas.
Svētku Noslēguma koncerts vienlaikus bija arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā, tādējādi piesaistot gan Latvijas, gan visas Eiropas sabiedrības uzmanību dziesmu svētku tradīcijai.
“Man patiess prieks, ka Latvijas prezidentūru ES Padomē noslēgs notikums, kas dzimis Dziesmu svētku tradīcijā. Šie svētki simbolizē visu, ko ietver mūsu prezidentūras atslēgvārdi. Tā ir izaugsme: no dažiem simtiem dziedātāju, kuri pirms 140 gadiem pulcējās uz pašiem pirmajiem dziedāšanas svētkiem, izaugusi plaša kustība, kas attīstās dažādos inovatīvos veidos, un to pierāda tāda salīdzinoši jauna, tomēr jau nostiprinājusies tradīcija – Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki. Tā ir iesaiste: Dziesmu svētkos piedalās dažādi cilvēki neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, reliģiskās vai etniskās piederības, iesaistot vietējās kopienas un veicinot radošas sadarbības. Un tā ir ilgtspēja: kamēr Viduseiropā, kur meklējami koru kopdziedāšanas pirmsākumi, šī tradīcija jau sen zaudējusi spēku, Baltijas valstīs tā joprojām ir dzīva, krāšņa un daudzveidīga,” teic Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.
2015. gadā Svētku sagatavoja un rīkoja Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienībā Padomē sekretariātu, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Latvijas pašvaldībām, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, nevalstiskajām organizācijām, kā arī Baltijas un Ziemeļu valstu organizācijām.
Nākamie - IX Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki plānoti Zviedrijā.
VIII ZIEMEĻU UN BALTIJAS VALSTU DZIESMU SVĒTKI
twitter.com/Choir_Festival
facebook.com/NordicBalticChoralFestival
