Rīgas Starptautiskajā Kino festivālā vairākas pirmizrādes starptautiski novērtētām latviešu filmām
Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, kas norisināsies no 17. līdz 27.oktobrim, nacionālās pirmizrādes piedzīvos vairākas Latvijas filmas, kuras jau atzinīgi novērtētas citos starptautiskos kino festivālos, tostarp Karlovi Varu galvenās balvas ieguvēja – filma Nemirstīgie, arī Lailas Pakalniņas melnbaltā Karote. Pirmo reizi uz lielā ekrāna būs redzama arī Kārļa Lesiņa drāma Izmisums par depresiju ar Kasparu Zāli galvenajā lomā un Latvijas–Vācijas kopražojums Geparda Dzimšana – dokumentāls stāsts par kādu leģendāru mīlas stāstu, kas savienoja Stāmerienu un Sicīliju.
“Nacionālā kino pirmizrādes RIGA IFF sniedz iespēju aizvien lielākam skaitam ietekmīgu pasaules nozares profesionāļu redzēt jaunāko Latvijas kino, tā pirmizrādes uz lielā ekrāna tieši šeit – Rīgā. Festivālam Latvijas filmas pirmizrāde vienmēr ir īpašs notikums, kas sniedz iespēju apliecināt cieņu nacionālajam kino, kā arī piedalīties tā svinēšanā.” – komentē festivāla radošā direktore Sonora Broka. Dažreiz nacionālo pirmizrādi filma piedzīvo jau pēc starta prestižu ārvalstu kino festivālu konkursa skatēs, kā šogad noticis ar Projām un Karoti, citos gadījumos – tieši pašmāju auditorija pirmā ieraudzīs filmu uz lielā ekrāna, kā Kārļa Lesiņa Izmisumu un Emīla Alpa Koris. Diriģents. Kamēr… RIGA IFF aicina arī skatītājus svinēt Latvijas kino.
19. oktobrī pirmizrādi piedzīvos godalgotā režisora Kārļa Lesiņa pilnmetrāžas debijas filma Izmisums ar Kasparu Zāli, Alisi Danovsku, Līgu Zeļģi un Vitu Vārpiņu galvenajās lomās. Tā stāsta par frīlanseri Gati, kurš cīnās ar depresiju un mūsdienās aktuālo izdegšanas sindromu. Viņš dodas uz savām bērnības mājām, lai atpūstos, atgūtos un sakārtotu savu galvu, taču nejauši nonāk dīvainā kultam līdzīgā grupu terapijā, kas šķietami palīdz izdziedināties, tomēr atsedz jaunus apziņas tumšos nostūrus, sastopoties ar savām bērnības traumām un rēgiem. Atgriešanās kļūst par smagu psiholoģisku cīņu ar sevi un savu pagātni. Filmas režisors un scenārija autors Kārlis Lesiņš atzīst, ka šī viņam ir ļoti personīga un sāpīga tēma. “Jā, ar to pats esmu saskāries. Man bija vēlme par to pastāstīt citiem, jo saprotu, ka tāds neesmu vienīgais – daudzi spēs sevi identificēt ar šo tēmu,” atklāj režisors, kurš saņēmis jau divas Lielā Kristapa balvas.
Nozīmīgu Eiropas vēstures lappusi, kura tieši saistīta arī ar Latviju, atvērs Latvijas–Vācijas kopražojumā tapusī Geparda dzimšana, kas uz Rīgu atceļos uzreiz pēc pasaules pirmizrādes Hamburgas filmu festivālā. Filmas varonis ir Džuzepe Tomazi di Lampedūza, kurš pasaulē pazīstams kā kulta romāna Gepards autors. (1963. gadā Lukīno Viskonti ekrāna versija ar Klaudijas Kardināles un Alēna Delona piedalīšanos saņēma Kannu kinofestivāla galveno balvu un tiek uzskatīta par šedevru.) Leģenda vēsta, ka daļu šī romāna viņš sarakstījis Latvijā, apmeklējot savu vācbaltiešu izcelsmes sievu Aleksandru Alisi fon Volfu – Štomerzē viņas Stāmerienas pilī. Filmas stāsts tiek risināts kā attiecību rekonstrukcija, tā vēsta par neparastu mīlestību, par draudzību dažādu grūtību, izraidīšanas un zaudējumu gados, kā arī par apņēmību nezaudēt pašam sevi lielu pārmaiņu laikos un nemitīgi atklāt sevi no jauna. Filmas mūzikas autors ir Kārlis Auzāns, tajā filmējusies arī Karīna Tatarinova un Sarmīte Vucāne, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone, producenti Gints Grūbe un Elīna Gediņa-Ducena.
RIGA IFF būs ekskluzīva iespēja beidzot redzēt Karlovi Varu Starptautiskā kinofestivāla galvenās balvas saņēmēju – Igaunijas–Latvijas dokumentālo filmu Nemirstīgie. Filma ļauj skatītājiem paraudzīties uz Krievijas pilsoņa ražošanu no citāda rakursa. Režisore Ksenija Ohapkina kopā ar filmēšanas grupu devās uz Krievijas ziemeļiem, kādreizējo gulagu, kur ir bijušas politieslodzīto un izsūtīto nometnes. Tā atsedz mehānismu, kas pamudina cilvēkus labprātīgi noliegt savu personību un kļūt par izmantojamu resursu valsts rokās. Šo pilsoņu galvenais mērķis ir atdot savu dzīvi Tēvzemei, tādējādi sasniedzot nemirstību. “Šī ir filma par cilvēkiem, kurus audzinājusi propaganda,” saka režisore. “Pēc šīs filmas veidošanas es labāk saprotu, kas notiek Krievijā, kāpēc cilvēki atbalsta valdību un politisko sistēmu, kas darbojas pret viņiem un viņu bērniem.” Scenārija līdzautors ir Pauls Bankovskis, kurš daudz laika pavadījis sarunās ar režisori.
Otra filma, kas pasaules pirmizrādi piedzīvoja Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā, bet Latvijā – RIGA IFF konkursa programmas ietvaros, ir Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote. Tajā tiek izsekots garumgarais vienkāršas plastmasas karotes tapšanas ceļš – no melnas naftas līdz baltai karotei, kuras mūžs ir tieši viena maltīte. Filma ir melnbalta, kā teikusi režisore: jo nafta ir melna, bet karote – balta. Šī ekoloģiski aktuālā tēma, kas apliecina patērētājsabiedrības absurdu – saražo, izmanto, izmet – ir ietērpta mākslinieciski augstvērtīgā formā – melnbaltās filmas operators ir Gints Bērziņš, gandrīz 20 Pakalniņas filmu līdzautors. Atšķirībā no daudzām Pakalniņas filmām, kas uzņemtas tikai Latvijā, Karotes ģeogrāfija ir ļoti plaša – materiāls filmai vākts arī Lietuvā, Norvēģijā, Ķīnā, Honkongā un Azerbaidžānā; filma ir Latvijas, Lietuvas un Norvēģijas kopražojums.
Savukārt Emīla Alpa dokumentālā filma Koris. Diriģents. Kamēr… vēsta par slavenā jauniešu kora ceļu uz Tolosas Starptautisko koru konkursu, kurā bija jāuzvar, lai kvalificētos Eiropas kormūzikas Grand Prix izcīņai. Režisoram ir bijusi iespēja iemūžināt mirkļus, kas svešām acīm parasti ir apslēpti. Kora dalībnieka radītā filma piedāvā nepieredzētu skatījumu uz dziedātāju mūzikas kaisli un grūtību pārvarēšanu.
Vairākas nacionālās pirmizrādes piedzīvos arī latviešu autoru radītās īsfilmas RIGA IFF programmā SHORT RIGA.
Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, kas norisināsies no 17. līdz 27. oktobrim, šogad vienpadsmit dienās tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās un konkursu skatēs.Pilna festivāla programma un biļetes uz visiem seansiem pieejamas festivāla mājas lapā: rigaiff.lv.
RIGA IFF top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Nacionālā Kino centra, Live Riga un Rīgas domes atbalstu.
