Kārļa Lesiņa filma saņem balvu Turcijā
Latvijas Kultūras akadēmijas absolventa Kārļa Lesiņa dokumentālā filma “Vectēva tēvs” (2016), kas tapusi Latvijas Televīzijas ciklā “Latvijas kods” un saņēmusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā debija, nupat apbalvota arī Stambulā, kur atzīta par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu.
Jau piekto reizi Turcijas lielākajā pilsētā Stambulā norisinājās International Bosphorus Film Festival, kura konkursa programmā tiek atlasītas filmas dažādās kategorijās – gan dokumentālais, gan aktierkino. Režisora Kārļa Lesiņa filma Vectēva tēvs iekļuva konkursa programmā, kas cīnījās par titulu Labākā starptautiskā dokumentālā īsmetrāžas filma. Šajā kategorijā no 1500 iesniegtajām filmām tika atlasītas astoņas, un tās arī pretendēja uz galveno balvu. Festivāla apbalvošanas ceremonijā tika paziņots, ka Vectēva tēvs ir izcīnījis galveno balvu šajā kategorijā.
Žūrijas pamatojums par piešķirto apbalvojumu: “Mazdēla ierosinājums vectēvam doties uz Krieviju vectēva tēva kapa vietas meklējumos ir spēcīgs pamats filmas “Vectēva tēvs” stāstam. Brauciens arī kļūst par galveno attīstības elementu filmas sižetā. Mazdēlam un vectēvam ir spēcīgi raksturi, kas filmas laikā veiksmīgi atklāj divus atšķirīgus varoņus un viņu attiecības. Tas ir nozīmīgs ceļojums arī galvenajam varonim vectēvam, lai spētu atgriezties pagātnē un iedziļināties ģimenes traģiskajā vēsturē.”
Filma “Vectēva tēvs” pirmizrādi piedzīvoja 2016. gada novembrī kinoteātrī Splendid Palace un Latvijas Televīzijā kā viena no konkursa “Latvijas kods. Latvija šodien” finālistēm. Vēlāk filma piedalījās Čehijas festivālā Jihlava International Documentary Film Festival un iekļuva īsmetrāžas dokumentālo filmu konkursā Silver Eye Award. Filma šogad izcīnīja Lielā Kristapa balvu kā labākā debijas filma. Ārpus Latvijas filmu drīzumā rādīs Irānas festivālā Cinema Verite.
Filmā “Vectēva tēvs” tās režisors Kārlis Lesiņš kopā ar vectēvu Andri dodas ceļā uz Krievijas tālajiem ziemeļiem. Apņēmības pilni abi ir gatavi pārvarēt 1 800 km braucienu oranžajā žigulī, lai vectēvs atrastu sava izsūtītā tēva kapa vietu. Andris ir skeptisks pret mazdēla cēlo mērķi, jo tas, kas sagaidīs abus galamērķī, nav prognozējams. Pēc vectēva domām, tiekot līdz galamērķim, abi neko neatradīs un tādā pašā neziņā par pagātnes notikumiem dosies atpakaļ uz Latviju. Tomēr Kārlis ir pozitīvi noskaņots un brauciena laikā cer ne tikai atrast atbildes uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem, bet arī satuvināties ar vectēvu, kurš viņam bijis vecāku vietā.
