19. maijā pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos komponista Ērika Ešenvalda un libretistes Ineses Zanderes opera „Iemūrētie”. Jauniestudējumu veido diriģents Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks -8 , kustību režisore Liene Grava un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.„Komponēšanas procesā emocionālais barometrs tvēra nenormāli plašu amplitūdu, radošums bez mitas izaicināja un tirdīja ar pretjautājumiem, domas lidojums un fiziskais ķermenis brīžam te bija kā cimds ar roku, te – kā svešinieki. Šajā operā pa nošu lapām vientulībā miriādēm reižu izstaigāts daudz taku – idejisko, frāzējuma, artikulācijas, tembru, skaņkārtu, stilu, tēlu vadmotīvu u.c. Tās krustojās, pietuvinājās, attālinājās – tās dzīvoja savu gaitu. Man atlika vien iekustināt ūdens virsmu, un pēcāk jau atsaucās okeāns, kuru tad steidzos tvert partitūrā,” savas otrās operas tapšanu raksturo Ēriks Ešenvalds. Galvenajās lomās Inga Šļubovska-Kancēviča vai Elīna Šimkus, Laura Grecka vai Ieva Parša, Raimonds Bramanis vai Mihails Čuļpajevs, Jānis Apeinis vai Rihards Millers.Opera „Iemūrētie” šajā sezonā tiks izrādīta arī 20. un 21. maijā. „Sarunas pirms pirmizrādēm” notiks 16. maijā 18.30 LNO Jaunajā zālē, tajās piedalīsies Ēriks Ešenvalds, Inese Zandere, Laura Groza-Ķibere un Māris Sirmais, programmā arī muzikāls ieskats jaunajā operā.Latvijas Nacionālā opera piedāvā nelielu videointerviju ar komponistu Ēriku Ešenvaldu. Vairāk par izrādi tiks vēstīts 12. maijā, kad notiks preses konference

Arkādijs Averčenko mūsdienu lasītājam vairāk pazīstams kā satīriķis un humorists un mazāk kā teātra kritiķis, aktieris un režisors. Savukārt tieši Rīga deva viņam iespēju izpausties visos iepriekšminētajos ampluā: gandrīz pirms 100 gadiem, 1923. gadā, Arkādijs Averčenko lasījis savus stāstus uz Rīgas Krievu teātra skatuves, šeit iestudējis savas lugas, un pats tajās arī piedalījies. Tomēr kopš tā laika līdz pat šim brīdim viņa vārds RKT afišā neparādījās.

Dramaturgu teātris turpina sezonu un sniedz saviem cienītājiem iespēju maijā noskatīties vairākas izrādes no teātra repertuāra. Skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti gan tādi latviešu mūsdienu dramaturgu jaunāko darbu iestudējumi, kas savas pirmizrādes piedzīvojuši aizvadītajā gadā, gan pavisam “svaigi” darbi, kas pirmo reizi bija redzami uz Kamerzāles skatuves tikai šajā pavasarī.

16.maijā ar žurnālista Ivara Kleina lekciju “Aktieru pārtapšana mākslas darbā” Dailes teātris noslēgs savas 95 gadu jubilejas sezonas projektu “Dailes teātra Zinību stundas. Pieredze un pārdomas lekcijas formā”.

19. maijā pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos komponista Ērika Ešenvalda un libretistes Ineses Zanderes opera „Iemūrētie”. Jauniestudējumu veido diriģents Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, video mākslinieks -8 , kustību režisore Liene Grava un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs.

Trešdien, 11. maijā, pirmizrādi Ģertrūdes ielas teātrī piedzīvos Latvijas un Somijas mākslinieku kopdarbs „3 musketieri. Uz austrumiem no Vīnes”.

Dailes teātris izsludina video stāstu konkursu “Mans Dailes teātris”, kura mērķis ir veicināt interesi par teātri, iesaistot dažādu paaudžu skatītājus, un atlasīt divas komandas, kuras piedalīsies Dailes teātra sezonas noslēguma pasākumā, lai atraktīvā konkursā cīnītos par “Dailes teātra Goda ģimenes” statusu.

4. un 5. jūnijā Liepājas teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī, piedāvājot skatītājiem divus iestudējumus – Sebastjana Tjerī komēdiju “Divi kaili vīrieši” un E.T.A. Hofmaņa laicīgo pasaku pieaugušajiem “Zelta pods”.

Eiropas Operas dienu laikā no 6. līdz 8. maijam gada jubileju svin starptautiskā digitālā vietne „The Opera Platform”, piedāvājot unikālu iespēju tikai šajā nedēļas nogalē atkārtoti noskatīties populārākos operu ierakstus. Latvijas Nacionālā opera un balets lepojas, ka šajā īpašajā izlasē iekļauts arī Artura Maskata operas „Valentīna” ieraksts. Eiropas operas dienas jau desmito gadu tiek atzīmētas nedēļas nogalē, kas ir vistuvākā Eiropas dienai - 9. maijam.

13. un 14.maijā plkst. 19:00 LKA Latvijas Kultūras koledžā visiem interesentiem būs iespēja vērot ZONA projects piedāvāto iestudējumu „Pietura”, kurš savu pirmizrādi piedzīvoja 15.aprīlī.Katrs esam piedzīvojuši un atkārtojuši atkal un atkal šķietami parastās „par neko” sarunas, kuras vienā brīdī nes sev līdzi jēgu un mudina mūs mainīties, vai turpina radināt pie ierastās vides un liek ieakmeņoties. Pietura, tā nav vienkārši vieta, tas ir laika posms, notikums, kuram mēs pieķeramies, sarodam, gūstam komfortu un vairs nezinām, vai vēlamies doties prom. Caur teksta absurdībām mēs uzdomam jautājumus, bet jūs meklējat atbildes. Cik ilgi mēs sēdēsim? Cik ilgi mums te vajag sēdēt?

Portāla KultūrasVēstis.lv rīkotais konkurss, kas tapis sadarbībā ar Dailes teātri, ir noslēdzies.2 ielūgumus uz režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudēto mūziklu „Žanna d`Arka” 6. maijā plkst. 19.00 Dailes teātrī dāvanā saņem AGNESE SALMIŅA.

Latvijas Leļļu teātrī norit darbs pie šīs sezonas pēdējā jauniestudējuma latviešu trupā: režisora Ģirta Šoļa skatuves versijā top izrāde “Pēdu dzinējs Caps”, kuras pirmizrādi piedzīvosim jau 15. maijā.

CAC, Viļņā un kim? Laikmetīgās mākslas centra sadarbībā ar Dailes teātri rīkotā izstāde atkārto XII Baltijas triennāli*, kura tika atklāta Viļņā, 2015. gada 4. septembrī, vietā, kas, par spīti atsevišķām būtiskām atkāpēm, joprojām nes sākotnējās telpas atblāzmu. Tāpat kā CAC, arī Dailes teātris tika uzbūvēts 20. gadsimta 70. gados toreizējās “Padomju Baltijas” galvaspilsētas centrā ar mērķi rādīt publikai jaunu mākslu. Tāpat kā CAC, arī Dailes teātris joprojām vairāk vai mazāk kalpo savam sākotnējam nolūkam, lai gan abās ēkās savulaik notikušas gan automašīnu izstādes, gan citi ar tiešo programmu nesaistīti pasākumi. Baltijas mākslas triennāle, kas no Viļņas atceļojusi uz Rīgu, būs aptuveni tāda pati kā savā pirmajā norises vietā.**.

2015. gada rudenī uz Valmieras teātra Lielās skatuves pirmo reizi Latvijā notika pirmizrāde vienam no pasaules sarežģītākajiem un noslēpumainākajiem literatūras darbiem – Mihaila Bulgakova romāna „Meistars un Margarita” inscenējumam, ko iestudējusi režisore Indra Roga.Drīzumā, 23., 24., 25. un 26. maijā, Valmieras Drāmas teātris ar šo izrādi viesosies arī Rīgā – biļetes jau tagad ir krietni izpirktas, kas pierāda sabiedrības lielo interesi par, tā saukto, kulta darbu. Iestudējums līdz šim ir radījis ne vienu vien nerimstošu diskusiju par romāna “Meistars un Margarita” interpretēšanas iespējām. Kā saprast Bulgakovu un viņa paustās idejas? Kur meklējamas atslēgas? Kāda kopumā ir novērojama tendence Latvijas teātra telpā? Un kādi ir zelta principi, kas jāievēro, dodoties uz teātra izrādi? – KultūrasVēstis.lv galvenā redaktore Ginta Augule vaicāja dramatizējuma “Meistars un Margarita” autorei Indrai Rogai.

1. maijā Dailes teātra Kamerzālē pirmizrādi piedzīvo režisora Mārtiņa Eihes iestudējums "Bonija un Klaids", kas ir leģendārā noziedznieku pāra pēdējo dzīves stundu atspoguļojums. Izrādes pamatā ir angļu dramaturga Ādama Peka 2010. gada luga "Bonija un Klaids", kas balstīta uz patiesiem notikumiem Amerikā 1934. gadā, tomēr Mārtiņš Eihe atgādina, ka izrāde nebūt nav tikai vēsturiska notikuma pārstāsts. Tas ir stāsts par robežpārkāpējiem, kādi Bonija un Klaids neapšaubāmi ir.Lomās Dailes teātra jaunie aktieri Lelde Dreimane un Mārtiņš Upenieks.Tuvākās izrādes 1., 4., 22. maijā.Biļetes nopērkamas Dailes teātra un Biļešu Paradīzes kasēsKultūrasVēstis.lv un EpadomiTV piedāvā izrādes videofragmentus.

21.maijā plkst. 22.00 LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos drosmīgs jauniestudējums – monoizrāde „Kāpēc es nogalināju sievu” pēc Ļeva Tolstoja stāsta „Kreicera sonāte” motīviem. Ar šo darbu Valmieras teātra aktieris Krišjānis Salmiņš piesaka sevi režijā, izrādes komandā pieaicinot scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Vari Siliņu un aktieri Mārtiņu Liepu.