Par godu dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē* norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference „Vizma Belševica un vārda brīvība”. Tās zinātniskajā daļā pētnieki aplūkos Vizmas Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese.

Šajos salātos vai rosolā ir daudz dažādas sastāvdaļas un tikai viena vai pāris sarkanās bietes. Bet salāti ir sarkani. To nevar noslēpt, lai kā kāds necenstos dekorēt ēdienu ar zaļumiem. Dilles un lociņi ir un paliks tikai dekorācija un ēdienu ir jāsauc par biešu, nevis kartupeļu vai siļķu salātiem. Padomju laikos ar populāro siļķi kažokā viss bija skaidrs, kārtās labi redzams – ko ēd un no kā mielasts gatavots. Sajaucot kārtas, sanāk šādi biešu salāti, kuros spilgtās kārtas sajaukušās vienā sārta tonī. Bietes vairs nav tik koši sarkanas, bet sārti kļuvuši gan kartupeļi un sīpoli, gan arī patriotiski latviskā siļķe. Un pats galvenais - kopā jaucot, daudz vieglāk piebērt vēl kādu produktu, garšvielu vai piedevu, ēdājam to pat nezinot.Šķiet, ka tāda biešu balināšana un ļoti krāsainu produktu kopā sajaukšana vienā, vidējam latvietim viegli sagremojamā rosolā, notika arī 1990. gada 4. maijā. Tāpēc arī jautājums: Kas kopīgs 4. maijam un biešu salātiem?. Bet visādi citādi – labu apetīti!

Ja ir lieka nauda, tad ātri vien saviešas gana daudz apķērīgu cilvēku, kuri cenšas šo lieko naudu paņemt un iztērēt savām vajadzībām. Tā rezultātā tiek izdomāti visādi veidi, kā naudu paņemt.. Pārdomas par kriptovalūtas biznesu portālam iesūtīja biedrības „Latvietis” vadītājs Leonards Inkins. Publicējam materiālu pilnā apjomā.

Cilvēks patiesībā nav saprātīga būtne,– tikai uz nelielu cilvēku procentu ir attiecināms saprātīgums. Jo, ja cilvēks būtu saprātīga būtne, tad tūkstošu gadu zināšanu un pieredzes gūšanas laikā tas būtu ļoti daudz sasniedzis, bet nekā! . Pārdomas par mūsu cīņu un attieksmi pret Covid portālam iesūtīja biedrības „Latvietis” vadītājs Leonards Inkins. Publicējam materiālu pilnā apjomā.

25 gadīgai Beatrisei no Mārupes novadā nepieciešama palīdzība leikēmijas ārstēšanai Izraēlā. Tas ir dzīvības glābšanas jautājums. Pēkšņā slimība un šausminošā diagnoze kļuva par īstu šoku Beatrisei un viņas ģimenei. Faktiski šobrīd meitenes dzīvība ir atkarīga tikai no naudas. No ļoti lielas naudas. Beatrises Jansones atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis projekta “Zaļā lampa” ietvaros. Svarīgs ir katrs centrs un katrs zvans. Kopā mēs varam glābt Beatrises dzīvību.

Šonedēļ 12.aprīlī Čiekurkalnā, Viskaļu ielā 36 un 15.aprīlī Āgenskalnā, Meža ielā 4 biedrība FREE RIGA atver divas jaunas Brīvbodes jeb mantu apmaiņas un tikšanās vietas. Tajās ikviens aicināts atstāt labas, kvalitatīvas lietas, kā arī bez maksas izraudzīties sev ko tīkamu un noderīgu - bērnu un pieaugušo apģērbu, grāmatas, sadzīves priekšmetus, mazo elektrotehniku, kā arī no remontdarbiem palikušas lietas - otas, krāsas, tapešu ruļļus un instrumentus.

" Jo mazāk mēs tās lasām, jo vairāk degradējamies. Piekritīsiet, ka mēs lasām aizvien mazāk un nenoliegsiet, ka degradējamies. " Viedokli par faktu, ka Latvijas sabiedrība pamazām degradējas un kāpēc, portālam iesūtīja biedrības „Latvietis” vadītājs Leonards Inkins. Publicējam materiālu pilnā apjomā.

1.aprīlī TV virszemes apraides skatītājiem jāveic TV programmu pārskaņošana. Ja programmu pārskaņošana netiks veikta, skatītājiem nebūs redzama ne jaunā TV programma, ne arī citas bezmaksas apraidē esošās programmas.

Vai jūs zināt, kā izveidot attiecības ar klientiem?Digitālā mārketinga stratēģiju izveidei ir izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus jūsu tiešsaistes biznesā vai projektā. Galu galā, kā jūs domājat par mērķa auditorijas sasniegšanu? Ar sociālo tīklu palīdzību vai ar tradicionāliem līdzekļiem? Atbildes uz šiem jautājumiem būs ļoti atkarīgas no jūsu noteiktā budžeta, rīcības plāna un pat uzņēmuma tēla.

Jaunākās Sportacentrs.com veidotās sporta sarunu šova eXi epizodes filmēšanas laikā, kad bijušie sportisti sveica kolēģi, eXi vadītāju Jāni Celmiņu, ar ģimenes pieaugumu, Kaspars Kambala uzdeva spēcīgu jautājumu, kas sasmīdināja visus klātesošos.Visu eXi 14. epizodi skaties ŠEIT

"Atminos jaunības laika anekdoti, kad man uz malkas šķūnīša bija kāds uzrakstījis xy... Bet, kad atvēru šķūnīša durvis, izrādījās, ka iekšā ir malka, bet no rakstītā ne miņas. " Viedokli par veidu, kā tiek iepakota informācija un lietām, kas traucē atšķirt graudus no pelavām portālam iesūtīja biedrības „Latvietis” vadītājs Leonards Inkins. Publicējam materiālu pilnā apjomā.

No portāla arhīviem. 2015. gadsSākot 2015. gadu, katru nedēļu Epadomi.lv videorubrikā "Joga ar Baibu Kranāti" jogas speciāliste, pasniedzēja, gaismas jogas autore Baiba Kranāte aicināja uz teorētisku un praktisku jogas nodarbību. Katru nedēļu jauna tēma, bet viss kopā tikai un vienīgi – Tava ķemeņa un dvēseles labsajūtai. Divdesmit pirmā tēma PĀRMAIŅAS. Visas 22 tēmas noskatāmas ŠEIT"Pārmaiņas ir viens no visdabiskākajiem likumiem dabā un cilvēku dzīvēs. Viens no noteicošajiem faktoriem izaugsmei, izzināšanai. Gadu gaitā zināmais teiciens "dies nedod dzīvot pārmaiņu laikā" prasa nu jau citu attieksmi no mums. Varbūt pārveidosim to par pateicību - cik labi, ka dzīvojam pārmaiņu laikā! -un ieraudzīsim, ka bailes ne nezināmā pārvēršas par ziņkāra bērna aizrautīgu piedzīvojumu?!" : tā Baiba Kranāte.

Astoņdesmito gadu nogalē vairums no mums radušās iespējas neizmantoja, bet bija tādi, kuri pamanījās izmantot un gūt labumu. Abi, kuri to veiksmīgi izmantoja, bija noziedznieki. Vieni bija tie, kuri bija radījuši un uzturējuši noziedzīgu sistēmu. Savukārt, otrie bija šīs sistēmas augļi.. Viedokli par valstī radīto mafiju un iespējām pret to cīnīties portālam iesūtīja biedrības „Latvietis” vadītājs Leonards Inkins. Publicējam materiālu pilnā apjomā.

Filmu studija „Mistrus Media” sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā, sākot darbu pie Viestura Kairiša spēlfilmas “Janvāris” un domājot par 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā un Baltijā, sākusi darbu pie audiovizuālu sarunu sērijas “Pagrieziena punkts” – par to, kā veidojas mūsu atmiņas par salīdzinoši neseniem vēstures notikumiem, kas norisinājās pirms 30 gadiem. Ir tapis pirmais šīs sērijas raidieraksts “30 gadi pēc 1991. gada janvāra barikādēm. Vēstures rekonstrukcija”.2021. gadā aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem Latvijā un Lietuvā, tieši šajā laikā režisors Viesturs Kairišs sācis filmēšanas periodu savai jaunajai spēlfilmai Janvāris – par to, kā šie notikumi ietekmēja tā laika jauniešu pieaugšanu. Filmas centrā ir jauns students Jazis un mīlasstāsts uz vēsturisku notikumu fona, bet vienlaikus 1991. gada janvāra notikumi Rīgā un Viļņā ir arī varoņa dzīves pavērsiena punkts.Raidierakstu iespējams noskatīties arī ar angļu subtitriem. Videostāsta veidošanā izmantoti Zigurda Vidiņa privātie arhīvi, pie raidieraksta izveides strādāja Žaklīna Zābere-Gāga, Rūdolfs Henčelis, Toms Krauklis, Gints Grūbe, tā tapšanu atbalsta Konrāda Adenauera fonds Latvijā.

Jebkuras ražošanas vai pakalpojumu nozares attīstības procesu atslēgvārdi ir inovācijas, pielāgošanās, modernizācija, efektivitāte. Tā ir patiesība gan ikdienā, gan krīzes laikā. Covid-19 kārtējo reizi pierāda, ka biznesā izpildās Raiņa vārdi – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Šajā kontekstā vārdu pārvērsties drīzāk varētu aizstāt ar vārdu pielāgoties. Pēkšņi radusies krīze bija kārtīgs stresa tests daudzām mūsu ekonomikas nozarēm, gan tādām, kas tiešā veidā cieta no strauja pieprasījuma krituma, gan tādām, kas netieši cieta no kopējā patēriņa krituma sabiedrībā.

Šobrīd aprit 30 gadi, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem.