Sekss ir viena no pieaugušo dzīves patīkamajām daļām, kas sniedz ne tikai labsajūtu, bet arī uzlabo veselību, jo orgasma rezultātā notiek pastiprināta laimes un anti-stresa hormonu izdalīšanās. Taču, lai vispār tiktu līdz orgasma daļai, dzimumaktam vai masturbācijai ir jābūt baudāmai. Šim nolūkam ir radīti dažādi lubrikanti. Kā tie savā starpā atšķirtas un kā izvēlēties Jums piemērotāko, uzziniet turpinājumā!

24. augustā plkst. 15:00 Kocēnu novadā – Neikenkalna dabas koncertzālē Dikļos - notiks izcilajam latviešu režisoram Uģim Brikmanim veltīts noskaņu koncerts “Augusta debesīs”. “Ļaudis ir aicināti uz vieglu noskaņu koncertu, kurā savijās virtuozas improvizācijas ar melodiskām dziesmām un tas viss ar skatu "Augusta debesīs". Uģis Brikmanis ir tas, kurš loloja un cēla Neikena dabas koncertzāli no jauna, bet mēs turpināsim to ievizēt un ieskandināt. Dikļi ir vieta, kurā ļaudis pulcējušies pirmajiem Dziedāšanas svētkiem, vieta caur kuru modusies tautas apziņa un šobrīd mums aizvien vairāk ir jāizkopj savas vērtības”, stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Laima Jansone.

Izcilā dzejnieka, dabas pētnieka un publicista Jāņa Baltvilka 75. dzimšanas dienā 24. jūlijā tika paziņoti viņa vārdā nosauktās balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā šī gada laureāti. Jāņa Baltvilka balvas laureāts rakstniecībā ir Aivars Kļavis par romānu triloģiju “Ceļš uz nezināmo zemi” (“Melnais akmens”, “Bēgšana no čūsku valstības” un “Asinis uz dzintara”, Zvaigzne ABC, 2018), kurā augstā mākslinieciskā līmenī vērienīgi tēlotas iespējamas vēsturiskas norises latviešu senču dzīvē 4000 līdz 2000 gadu tālā senatnē.

Dodoties pārgājienā, gatavojoties laivošanai vai arī plānojot garāku izbraucienu ar velosipēdu, aktuāls kļūst jautājums par to, ko aktivitāšu laikā ņemt līdzi. Taču ne mazāk svarīgs ir arī jautājums: kur visu nepieciešamo salikt? Ne velti topa augšgalā gozējas mugursomas – tām ir daudz priekšrocību, taču vai zini, kā plašajā klāstā atrast konkrētai aktivitātei piemērotāko? Mēs Tev pastāstīsim!

10.augustā plkst. 20.00 Jelgavā, Pasta salas brīvdabas estrādē “Mītava”, norisināsies tradicionālais koncerts “Mana vasaras melodija 2019”. Šogad koncertā, kas solās būt roķīgāks, piedalīsies Normunds Rutulis, “Dzelzs vilks”, “Crazy Dools”, Arturs Gruzdiņš, “Otra Puse”, Ainars Virga, Roberts Pētersons, Antra Stafecka, Opus Pro, Olga Rajecka, Uģis Roze, Aminata, Ivo Fomins, “Tautumeitas” u.c. mūziķi, kā arī pavadošā grupa Jāņa Miltiņa vadībā. u.c., savukārt pasākuma vadības groži, kā ierasts, būs Lienes Bērziņas un Māra Grigaļa rokās. Pēc pusnakts – balle līdz rīta gaismai!

Sidnejas Latviešu teātris 2019. gada jūlijā un augustā vairākās Latvijas pilsētās sniedz teatrāli muzikālā uzveduma KABARĒ DE RĪGA izrādes, kas stāsta par Latvijas simtgades pirmo 20 gadu izklaidēm Rīgā. Turnejas noslēguma izrāde iekļauta Rīgas pilsētas svētku programmā un notiks VEF Kultūras pils Kamerzālē 18. augustā plkst. 17.00. Bezmaksas ielūgumi uz izrādi būs pieejami VEF Kultūras pils kasēs no 30. jūlija.

Piektdien, 2.augustā, Stopiņu Līgo parka estrādē notiekošajā festivālā “Jubilāru salidojums” uz savas muzikālās dzīves jubilejām aicina grupas “Zeļļi”, kas svin 40.jubileju, “Kantoris 04” (30 gadu jubileja), kā arī pilngadību sasniegusī grupa “Sestā jūdze” (18 gadi) un leģendārās “Apvedceļa” “Zemenes”, kam arī šogad ir 18 gadu jubileja.

Šogad festivāls “Liepājas vasara” ar septiņiem koncertiem Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” norisināsies no 27. jūlija līdz 23. augustam, piedāvājot neaizmirstamus vakarus dažādām mūzikālajām gaumēm. 10. augustā ar 4 koncertiem un 1 iedvesmojošu sarunu “Liepājas vasara” minifestivāla formātā skanēs arī Rundāles pilī.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija Rucavas novada Papes Ķoņu ciemā zvejnieka sēta “Vītolnieki” ielūdz uz Annas dienas svinībām svētdien, 28. jūlijā no 10.00 līdz 18.00. Senāk Annas dienā tika cildinātas saimnieces un to sauca par saimnieču dienu, tāpēc, turpinot tradīciju, arī šogad Rucavas piejūras sētā “Vītolnieki” tiks godinātas Annas, notiks pārbaudījumi saimniecēm un rīkots īpašais Annu goda mielasts. Pasākuma laikā gavilēs ne tikai saimnieces, bet arī dažādas folkloras kopas, būs iespēja iepirkties lauku labumu tirdziņā, piedalīties neparastās meistarklasēs un mieloties ar zivju zupu.

28. septembrī Ventspilī, koncertzālē “Latvija” viesosies irāņu izcelsmes mūziķe Šida Šahabi (Shida Shahabi), sniedzot koncertu uz sagatavotām Dāvida Kļaviņa klavierēm “470i”. Šida Šahabi ir Stokholmā dzīvojoša irāņu pianiste un komponiste. Viņas vecāki, savulaik devušies bēgļu gaitās, lai patvertos no Irākas-Irānas kara, par jauno mājvietu izvēlējušies Zviedrijas galvaspilsētu. Tur arī dzimusi un ar 70. gadu persiešu popmūziku, stundām skatoties “MTV” un klausoties Mocarta un Čaikovska ierakstus savu vecāku kolekcijā izaugusi Šida. 9 gadu vecumā viņa sāka apgūt klavierspēli un sacerēt pirmās pašas melodijas. Kā atceras pati, viņai tolaik trūcis pacietības apgūt minēto dižgaru darbus pēc notīm, tāpēc sākusi uz klavierēm pēc dzirdes atdarināt ierakstos dzirdētās kompozīcijas. Sekojuši pieaugšanas, tīņa gadi, kad jauniete atklājusi pankroku, “The Cure”, “Cocteau Twins”, “My Bloody Valentine un “Yo La Tengo”.

Ir tūkstošiem grāmatu par bērnu audzināšanu. Ar ko izceļas norvēģu psiholoģes un ģimenes terapeites Hedvigas Montgomerijas darbs “Vecāku maģija”? Norvēģi ir sajūsmā, viņi uzskata, ka tā kļūs par moderno klasiku visiem vecākiem. Angļu izdevēji nodēvējuši Montgomerijas grāmatas par 21. gadsimta bērnu audzināšanas bībeli, norādot, ka šāda veida darbi parādās varbūt reizi vienas paaudzes laikā. “Hedviga Montgomerija runā precīzi un konkrēti par to, kas vecākiem patiešām ir jāzina,” saka Jespers Jūls, grāmatas “Būt vadošajiem vilkiem” autors un bērnu audzināšanas eksperts.

Apgāds “Neputns” laidis klajā poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894–1980) darbu izlasi “Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja”. To sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode, grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.Izcilā poļu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Jaroslava Ivaškeviča darbi Latvijā izdoti un iestudēti vairākkārt. Vēl salīdzinoši nesen viņa vārdu Latvijas kultūrtelpā aktualizējis režisors Alvis Hermanis, 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ivaškeviča garstāsta “Vilkumuižas jaunkundzes” dramatizējumu. Kino mīlētājiem gan pasaulē, gan Latvijā Ivaškeviču tuvinājusi poļu kinorežijas meistara Andžeja Vajdas 1979. gadā radītā šī paša stāsta ekranizācija.

Tēlnieks un pedagogs Arvīds Drīzulis 1955. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) un 1964. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības apakšnozare); diplomdarbs – “Raža” (vad. E.Melderis). Pēc augstskolas beigšanas mākslinieks strādāja Latvijas Mākslinieku savienības Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” no 1956. – 1958. gadam un 1965. gadā bija arī slavenā tēlnieka Ernsta Ņeizvestnija asistents. Kopš 1965. gada Arvīds Drīzulis bija pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, LMA emeritētais profesors.

Vasara ir pašā plaukumā, un tas nozīmē, ka apkārt ir daudz krāšņu vietu un dabas skatu, ko iemūžināt. Iedrošinot gan jaunos, gan pieredzējušos fotogrāfus parādīt savu radošumu un pārsteigt citus ar neparastiem attēliem, tehnoloģiju uzņēmums Huawei izsludinājis InFocus mobilās fotogrāfijas konkursu. Lai iedvesmotu konkursa dalībniekus, Huawei uzrunāja dabas fotogrāfu Kārli Buškevicu (Instagram konts: @yourlifevibe) un lūdza viņam dalīties pāris fotografēšanas padomos.

8. augustā plkst. 16.00 Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7, Tukumā) notiks pasākums ar nosaukumu “Aizkadri”, kurā mākslas vēsturniece Kristīne Ogle stāstīs par LMA Dabasskatu meistardarbnīcas ikdienu un to, par ko oficiālos dokumentos nerakstīja.

Vairāki Latvijas Jaunā teātra institūta producētie projekti šovasar turpina ceļu pie skatītājiem un būs skatāmi dažādos vasaras festivālos visā Latvijā. 2. augustā Mazirbes tautas namā Lībiešu kultūras dienas noslēgumā tiks izrādīts latviešu un igauņu mākslinieku kopdarbs „Pirmie, kas aiziet”. Šī izrāde, kas tapa kā daļa no abu valstu simtgades svinībām 2018. gadā, vēsta par lībiešu tautas likteni. Apvienojot vēsturiskus faktus, individuālus stāstus un personiskas atklāsmes, pretnostatot atšķirīgās Latvijas un Igaunijas valstu nostājas lībiešu jautājumā, autori ved skatītājus aizraujošā ceļojumā un uzdod neparastu jautājumu – vai izzušana vienmēr ir traģēdija? Izrādes autori ir komponists Toms Auniņš, scenogrāfes Austra Hauks un Epa Kubu, horeogrāfes Joanna Kalma un Karolīna Poska, vizuālā un video māksliniece Kristīna Normana, dramaturgs, režisors un aktieris Kārlis Krūmiņš un režisors Valters Sīlis. Pēc izrādēm Rīgā un Tallinā šī būs darba „Pirmie, kas aiziet” pirmizrāde lībiešu krastā.