19. martā Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvos Jeļenas Čornajas iestudētā izrāde „Cilvēcisko kaislību laiks”.Tā veidota pēc vairākiem krājuma „Mednieka piezīmes” stāstiem. Apciemojot dzimtas īpašumu Spaskā-Lutovinovā, aristokrātu pēctecis Turgeņevs aizrautīgi medījis un aprakstījis to tā: „Viena no lielākajām medību priekšrocībām, mani dārgie lasītāji, ir tā, ka tās liek mums pastāvīgi pārceļot no vienas vietas uz citu... – un tad rakstīt, rakstīt, rakstīt – nevis par medībām, bet par cilvēkiem, kas satikti, savādiem, neparastiem, dažbrīd pat fantastiskiem. Cik negaidīti ir stāsti „Mednieka piezīmēs”, kādi temperamenti un cilvēku likteņi! Gaidāmajā izrādē ir apvienoti vairāki stāsti, kuros lielākā loma atvēlēta neparastai mīlestībai un postošai kaislībai, dvēseli attīrošai dziesmai, kas iemieso cilvēka ticību skaistajam, un līdzcietībai.Lomās: Leonīds Lencs, Aleksejs Korgins, Aleksandrs Maļikovs, Andrejs Možeiko, Dmitrijs Palēss, Tamāra Sudņika, Artūrs Trukšs, Kirils Zaicevs, Aleksandrs Poliščuks, Jana Herbsta, Jana Ļisova, Marats Efendijevs, Nataļja Smirnova, Svetlana Šiļajeva, Natālija Živeca, Ivans Kločko vai Pāvels Griškovs, Igors NazarenkoDramatizējuma autore un režisore – Jeļena Čornaja.Scenogrāfija un kostīmi – Olga Šaišmelašvili​.

Izrāde „Cilvēcisko kaislību laiks” veidota pēc vairākiem krājuma „Mednieka piezīmes” stāstiem. Apciemojot dzimtas īpašumu Spaskā-Lutovinovā, aristokrātu pēctecis Turgeņevs aizrautīgi medījis un aprakstījis to tā: „Viena no lielākajām medību priekšrocībām, mani dārgie lasītāji, ir tā, ka tās liek mums pastāvīgi pārceļot no vienas vietas uz citu... – un tad rakstīt, rakstīt, rakstīt – nevis par medībām, bet par cilvēkiem, kas satikti, savādiem, neparastiem, dažbrīd pat fantastiskiem. Cik negaidīti ir stāsti „Mednieka piezīmēs”, kādi temperamenti un cilvēku likteņi! Gaidāmajā izrādē ir apvienoti vairāki stāsti, kuros lielākā loma atvēlēta neparastai mīlestībai un postošai kaislībai, dvēseli attīrošai dziesmai, kas iemieso cilvēka ticību skaistajam, un līdzcietībai.

18. novembrī RKT Mazajā zālē gaidāma jauna izrāde – „Neatkarības bērni”. Režisore – Antra Leite. Idejas autors, dramaturgs un producents – Aleksejs Ščerbaks, kurš RKT skatītājiem ir labi zināms vismaz pēc divām lugām: jau vairākus gadus izrādes „Starpstacija” (Mazajā zālē) un „Tango ar Stroku” (Lielajā zālē) tiek spēlētas izpārdotās skatītāju zālēs; janvārī paredzēta vēl viena pirmizrāde – „Spoks no Kentervilas”, muzikāla izrāde, kas veltīta Raimonda Paula jubilejai.

Rīgas Kreivu teātrī 2015. gada 20. un 21. oktobrī būs skatāma žilbinoša un iespaidiem bagāta koncertizrāde "Brodvejas hiti". Izrādes režisori – Tamāšs Bori (Ungārija), Aleksejs Frandeti, muzikālais vadītājs un diriģents – Aleksejs Ņefedovs, baletmeistari – Vladimirs Romanovskis, Aleksandrs Safronovs, māksliniece – Irina Dolgova.

Rīgas Kreivu teātrī 2015. gada 19. oktobrī viesosies aktrise un dziedātāja Ļika Rulla ar koncertizrādi "Monologi par mīlestību". Izrādes muzikālais vadītājs – Valērijs Prudņikovs, režisors – Aleksejs Frandeti.

Rīgas Krievu teātrī 26. septembrī plkst. 19.00 pirmizrādi piedzīvos režisora Igora Koņajeva izrāde „Mīlas svētība”, kas veltīta latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai. Kopā ar komponistu Arturu Maskatu režisors Igors Koņajevs ir radījis krāšņu muzikāli poētisku mīlestības mozaīku – par sievietes un vīrieša mīlestību; par mīlestību, kas pārveido un iedvesmo; par mīlestību – neizsmeļamu visa labā avotu, kas ir cilvēkā. Izrādē skan dziesmas ar Raiņa un Aspazijas dzejas vārdiem, teksti no dažādiem dzejnieku sacerējumiem un vēstulēm, kā arī ir izmantoti materiāli no Roalda Dobrovenska grāmatas „Rainis un viņa brāļi”.Piedāvājam izrādes fragmentus. Biļetes nopērkamas Biļešu servisa kasēs

Rīgas Krievu teātrī 26. septembrī plkst. 19.00 pirmizrādi piedzīvos režisora Igora Koņajeva izrāde „Mīlas svētība”, kas veltīta latviešu dzejnieku Raiņa un Aspazijas 150. jubilejai.

Jurijs Safronovs (11.03. 1947.- 22.06.2015.) 22. jūnija naktī 69. dzīves gadā no dzīves šķīrās Rīgas Krievu teātra aktieris Jurijs Safronovs.

Rīgas Krievu teātrī 15. maijā pirmizrādi piedzīvos Džona Bointona Prīstlija luga "BĪSTAMAIS PAGRIEZIENS" Sergeja Golomazova režijā. Lugas „Bīstamais pagrieziens” notikumi sākas Anglijas ārpilsētas mājas mājīgajā salonā, kur laulāts pāris gatavojas uzņemt viesus. Varētu šķist, ka gaidāms mierīgs vakars, taču sapņus par patīkamo atpūtu iznīcina neparedzamu notikumu lavīna: negaidītas atklāsmes un noslēpumu nākšana gaismā apgriež varoņu dzīvi kājām gaisā. Bet viss taču sākās no nejaušas piezīmes...Piedāvājam izrādes videofragmentus. Tuvākās izrādes 15., 16., 18.maijā. Biļetes nopērkamas Rīgas Krievu teātra un Biļešu servisa kasēs

Rīgas Krievu teātrī 2015. gada 15. maijā pirmizrādi piedzīvos Džona Bointona Prīstlija luga "BĪSTAMAIS PAGRIEZIENS". Izrādes sākums plkst. 19.00.

Krievijas teātru un kino zvaigznes , aktieri Genādijs Hazanovs un Gaļina Rosijska, viesojas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 9.10. un 11.aprīlī izrādē JAUKTĀS JŪTASMīlestībai vecums nav šķērslis...” Lai gan reizēm šķiet, ka tomēr ir, jo dažiem liekas, ka skaistākais jau ir noticis, bet doma no jauna iestūrēt laulības ostā, maigi izsakoties, šķiet bezjēdzīga un pat smieklīga. Kristīna un Hermanis ir divas vientuļas pusītes, kas reiz bijušas viens laimīgs veselums. Viņa bijusi precējusies ar viņa labāko draugu, viņš – ar viņas labāko draudzeni. Gadu pēc vīra nāves Kristīna ir nolēmusi aizceļot tālu projām, bet ... Hermanis nevēlas viņu laist prom...Režisors Leonīds TruškinsBiļetes nopērkamas Biļešu servisa kasēs

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī vakar notika dramatiskā Vjačeslava Kondratjeva stāsta "SAŠKA" inscenējuma pirmizrāde režisora Igora Koņajeva versijā.Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška” tika publicēts 1979. gada februārī. Taču arī mūsdienās tas atstāj spēcīgu iespaidu. Rakstnieks frontinieks Vjačeslavs Kondratjevs pats piedalījās 1942. gada šausminošajās kaujās pie Rževas un pazina „cilvēcības” cenu. Viņš karoja strēlnieku divīzijas sastāvā, bija ievainots, tika apbalvots ar medaļu „Par drošsirdību”. Toreiz viņš bija 22 gadus vecs, savukārt savu pirmo stāstu „Saška” autors sacerēja 59 gadu vecumā. To negribēja publicēt: pārāk daudz rakstnieka stāstā bija patiesības par vienkāršā puiša karavīra likteni, kuram bija laupīta normāla dzīve, taču viņš nebija pārvērties par zvēru, nezaudēja savu gaišumu un taisnīguma izjūtu un, pats galvenais, spēju mīlēt. Tāpēc mūsdienās, kad mēs dažbrīd zaudējam cilvēcisko būtību mūsu materiāli nodrošinātajā dzīvē, sūdzamies par apkalpošanu restorānos un naudas nepietiekamību, lai dotos ceļojumā pie jūras, ir ļoti lietderīgi atcerēties vai uzzināt, ko nozīmē, kad trūkst maizes, siltuma un tīru drēbju. Reizēm ir vērts padomāt par to, kas gan ir cilvēcība, bet galvenais – kāpēc tā ir nepieciešama. Būtu vēl labāk, ja šo izrādi noskatītos visa ģimene, lai vēlāk to apspriestu ar saviem bērniem un tuviniekiem – un varbūt atrastu atbildes uz tiem jautājumiem, kas šķiet ļoti sarežģīti un pat reizēm neatrisināmi.Piedāvājam izrādes fragmentus un režisora Igora Koņajeva domas par izrādei. Tuvākās izrādes 15.un 19.martā. Biļetes nopērkamas Biļešu servisa kasēs

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris preses konferencē iepazīstināja medijus ar sezonas izskaņas jaunumiem. 13. martā Rīgas Krievu teātrī pirmizrāde notiks Māršas Normenas nakts stāstam "VEĻAS MAZGĀTAVA – TREŠĀS UN OZOLU IELAS KRUSTOJUMĀ", bet 14. martā pirmizrādi piedzīvos Igora Koņajeva iestudētais Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška”. Izrādes ideja radusies pēc kāda Krievijas televīzijas šova, kurā krievu tautības jaunietes uz jautājumu- Kas ir holokausts?- sniedza atbildi, ka tā esot tapešu līme.Piedāvājam preses konferences video krievu valodā

Pirmizrāde Ričarda Baiera jūtu komēdijai "JAUKTĀS JŪTAS" Rīgas Krievu teātrī gaidāma 2015. gada 9. aprīlī.