Artūru Bērziņu pelnīti dēvē par vienu no savdabīgākajiem māksliniekiem, kuri pašlaik aktīvi darbojas Latvijas kultūrtelpā. Nereti par provokatīviem un pat skandaloziem tiek dēvēti Artūra darbi, kuri “kacina” pieklājīgo sabiedrību – piemēram, darbu sērija, kurā pazīstami kultūras cilvēki iejutušies sintezētos latviešu dievību tēlos, vai gleznas, kurās saduras trauslums, nežēlība, sekss, apgarotība.

29. martā Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās Brīvības ielā 49/53 Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Rīgas Centrālā bibliotēka saņēma dāvanu – Kristīnes Čilveres grāmatu “Dzīvnieki un cilvēks”, kas tiks katrai Rīgas pašvaldības skolai un visām Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkām.

Tikko latviešu valodā uznācis brīnišķīgs romāns par mīlestību, cerībām, cilvēcību – Silvijas Brices tulkotais lietuviešu-amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis jaunākais darbs “Jūras sāļums”. Romāns, kurā līdztekus vēsturiskiem faktiem vietu raduši arī izdomāti varoņi, ir gana vienkāršs, lai to lasītu visplašākā auditorija, bet vienlaikus daudzslāņains, blīvs un liriski spēcīgs. Vēl dienām ilgi pēc izlasīšanas prātā atgriežas grāmatas varoņi – un viņu likteņi atsauc atmiņā mūsu pašu tuvinieku piedzīvoto.

Apgādā “Jumava” iznākusi autoru kolektīva veidota, Ievas Jātnieces sastādīta grāmata, kas vēsta par Sēliju “No Sēlijas pūra...”.“Grāmatā ietvertais ir tas, ko mēs paši, pašlaik dzīvojošie un rakstošie, esam atzinuši par svarīgu, — mūsu Sēlijas simboli,” raksta grāmatas sastādītāja Ieva Jātniece. “Arī autoru kolektīvs bagātīgs — septiņu Sēlijas novadu skolotāji, novadpētnieki, muzeju darbinieki, pašvaldību speciālisti, bibliotekāri, savas zemes un vēstures mīlētāji.”

5. aprīlī plkst. 17 Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 svinīgi atvērs Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītājas Lias Monas Ģibietes grāmatu “Rakstainās suitu zeķes”.

Mūsu ikdiena teju vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām. Sociālie tīkli konkurē ar mediju portāliem un drukātajiem izdevumiem jaunumu “piegādes” un izklaides iespēju ziņā. Ikviens var kļūt par žurnālistu, dokumentējot dažādus notikumus, ja vien pie rokas ir mobilais telefons. Katram no mums var būt vairākas identitātes atkarībā no tā, kādas vietnes esam iecienījuši. Aiz anonimitātes plīvura var slēpties mūsu draugi un paziņas. Mēs veidojam datus vienkāršāko ierakstu un fotogrāfiju veidā, un lietotāju datu apjoms pieaug milzīgos tempos. Arī uzņēmumi un organizācijas rada, krāj un izmanto arvien vairāk un dažādākus datus. Taču līdz ar tehnoloģiju iespēju palielināšanos un to izplatību pieaugušas arī bažas par datu ticamību, datu drošību, kibertelpas nosargāšanu, komercijas kaujām un citiem jautājumiem.

“Annas pūra govs” ir Annas Auziņasceturtais dzejoļu krājums, kurā apkopoti un sakārtoti pēdējo sešu gadu laikā tapušie dzejoļi. Krājuma redaktors ir Kārlis Vērdiņš, savukārt dizainu veidojis mākslinieks Armands Zelčs.

Piedāvājam Jūsu uzmanībai Jura Zvirgzdiņa jaunāko grāmatu bērniem “Tobiass, Čārlijs un Neredzamais spoks”, māksliniece Elīna Brasliņa

Pārdaugava, Daugavas kreisais krasts – it kā Rīgas daļa un it kā nē. Rajoni, kas no galvaspilsētas centra sasniedzami, šķērsojot Daugavu, šķiet, vienmēr dzīvojuši mazliet citādu dzīvi nekā pārējie, un to iedzīvotāji allaž lepojušies ar to, ka dzīvo tieši te – Iļguciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Ziepniekkalnā... Daudzas šo rajonu vietas vēl glabā romantisku mazpilsētas gaisotni, ko rada vecas koka ēkas, bruģētas ieliņas, pavasarī un vasarā ziedos slīgstošie dārzi. Pārdaugava – tā vienmēr bijusi sava veida neatkarīga republika. Un nu tai radies arī savs apdziedātājs. Žurnālists un rakstnieks Dzintars Tilaks savas grāmatas “PPPPP jeb Pazīstamām personībām papildinātas Pārdaugavas piezīmes” nosaukumu atzīstas daļēji aizlienējis no Marģera Zariņa (arī pārdaugavieša) slavenās “PPP jeb Pārlabotas un papildinātas pavārgrāmatas”, taču Tilaka grāmata piedāvā gluži citas “receptes” nekā hrestomātiskā romāna kulināri izglītotais varonis – tās ir receptes dzīves, kultūrvēstures un interesantu, bieži kuriozu atgadījumu baudīšanai, kādi sakopoti grāmatas vākos.

99,99 procentus no visas informācijas mūsdienās satur internets. Kāpēc tad vajadzīgi spiegi? Atbilde ir vienkārša: lai iegūtu to 0,01 procentu informācijas, kas nav fiksēta nekādos dokumentos, nekādos datu nesējos. Tā ir vissvarīgākā un vissargājamākā informācija, kuras vērtība pārsniedz visu to, ko var sameklēt atvērtajos, pa pusei slēgtajos un pat slēgtajos, taču visviens nepietiekami drošajos avotos.

No 23. līdz 26. martam Latvija piedalās starptautiskajā Leipcigas grāmatu tirgū (Leipziger Buchmesse) ar nacionālo grāmatniecības un literatūras stendu. Grāmatu tirgus laikā notiks rakstnieka Ulda Daugaviņa un mākslinieces Māras Viškas kopīgi veidotās pasaku pavārgrāmatas lasījumi vācu valodā.

“Šis nav nedz stingri dokumentāls, nedz arī autobiogrāfisks darbs. Galvenie varoņi sacerēti. Romāna darbība norisinās gan 20. gadsimta septiņdesmito gadu pirmajā pusē, gan 21. gadsimta tā dēvētajos liesajos gados,” tā romāna “Muzejs” autors dzejnieks unesejists Jānis Rokpelnis.

Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad latviešu detektīvromāna žanrs stabili turējās uz rakstnieku vīriešu pleciem, – daudzus darbus šajā jomā radīja Andris Kolbergs, Jānis Ivars Stradiņš, Anatols Imermanis un citi, – pēdējo gadu laikā šķiet, ka latviešu detektīvromāns pamazām pāriet autoru sieviešu rokās. Sieviešu detektīvromānus nereti mēdz populāri dēvēt par “dāmu detektīviem”, taču tas būtu pārāk virspusīgs apzīmējums: latviešu autores rada gan vieglus un ironiskus darbus, gan romānus ar visai skarbu tematiku, un to popularitāte liecina, ka arī lasītāji šos darbus novērtē atzinīgi.

Liela daļa vērīgāko lasītāju būs pamanījuši, ka fantāzijas žanra oriģināldarbi latviešu valodā jau pēdējos piecus sešus gadus vairs nav nekāds retums – tiek regulāri izdoti gan romāni, gan stāstu krājumi, kuru autori ir ļāvuši vaļu iztēlei, radīdami jaunas un neparastas pasaules, iepazīstinādami lasītāju ar mītiskām būtnēm un ļaujot piedalīties aizraujošos maģiskos piedzīvojumos.

Apgādā “Jumava” izdots jaunākais pieredzes bagātās auotres Vēsmas Kokles-Līviņas dzejoļu krājums “Dzīve mirkļu mainībā”.

Apgāds “Jumava” nodod lasītājiem jauno Samela Bjorka skandināvu detektīvu “Pūce vienmēr medī naktī”.“Pūce vienmēr medī naktī” ir otrā grāmata sērijā par Holgeru Munku un Mīu Krīgeri. Samuela Bjorka meistardarbs izdots 23 valstīs un kļuvis par starptautisku bestselleru, kas pielīdzināms Kamillas Lekbergas darbiem.