Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts. Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

Apgāds “Neputns” izdevis dzejnieces un tulkotājas Ināras Kaijas Eglītes dzejoļu krājumu “Kliedziens starp āboliem”. Pati autore par to sacījusi – “debija un mūža veikums vienā elpā”. Mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas sastādītais Ināras Kaijas Eglītes dzejas krājums turpina Māras Brašmanes fotoalbuma “Manas jaunības pilsēta” (2005, Neputns) iesākto misiju – sniegt ieskatu 60.–70. gadu jaunatnes alternatīvās kultūras izpausmēs, kuras, no laika distances skatītas, atklāj emocionāli, radoši un intelektuāli piesātinātu “paralēlo dzīvi”, kas ritējusi padomju īstenības noteiktās “oficiālās” ēnā.

Dzejolis dzīvs ir ne vien uzrakstītājā vārdā, bet dzīvs ir tad, ja cilvēks to lasa, runā un klausās. Ar šādu moto šogad, Latvijas simtgadē, un, gatavojoties Māra Čaklā 80.gadu jubilejai, kas tiks svinēta 2019.gada 16.jūnijā, tapa projekts „Māris Čaklais. Dzīvais dzejolis”. Tas publicēts Māra Čaklā mājaslapā Sākums | MĀRIS ČAKLAIS

Apgādā "Lasītava" iznākusi latviešu rakstnieka Zigmunda Skujiņa grāmata „Aplikācija par rakstnieku un laikmetu”. “Šajā grāmatā kā kosmosa baltajā pundurī es centīšos saspiest vienuviet sava mūža kvintesenci, atklāt savu sižetu aizmetņus, komentēt agrāk nesaprasto, bet gadu gaitā apjēgto. Apliecināt to, kam joprojām ticu, neslēpjot, ko nespēju un negribu atzīt, jo uzskatu par kļūdu. Raibo aplikāciju papildināšu ar dokumentiem, vēstulēm, citātiem, fragmentiem no saviem romāniem un laikabiedru domām par tiem. Šo grāmatu varētu saukt par ceļvedi pa rakstnieka vēl neizdzisušām pēdām.” – Zigmunds Skujiņš

Tirdzniecības centrā Spice prezentēta ģitārista un komponista Kaspara Zemīša otrā grāmata “Sešas stīgas”. Šī jau ir otrā mūziķa sarakstītā autorgrāmata par ģitārspēles apgūšanu, kas ietver ne tikai ģitārspēles pamatus, bet piedāvā arī mūzikas notis un ieteikumus no mūziķa personiskās pieredzes uz skatuves. Atklāšanas pasākumā piedalījās arī K.Zemīša skatuves draugi – dziedātāja Marta Grigale, muzikālā apvienība “Pirmais Kurss”, dziedošais aktieris Rihards Lepers un dziedātāji no jauktā kora “Maska”, kā arī ģitārspēles apmācības audzēknis Neits Ni. Grāmatas atvēršanas pasākumā mūziķi izpildīja gan K.Zemīša komponētus skaņdarbus, gan Latvijā labi pazīstamu mākslinieku dziesmu kaverversijas.

Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētkiem, atkal no jauna kļūst populārs viss, kas saistās ar šo svētku gaidīšanu. Mēs izrotājam māju un dedzinām sveces Adventes vainagā, sākam uzmeklēt piparkūku mīklas receptes, bet bērni arvien aktīvāk sāk interesēties par Ziemassvētku dāvanām.

Par pašu kinematogrāfiskāko nodēvētais Vladimira Nabokova romāns Camera obscura pirmizdevumu krievu valodā piedzīvoja 1933. gadā. 1936. gadā klajā nāca tā tulkojums angļu valodā ar oriģināla nosaukumu un saturu, bet 1938. gadā — jau ar nosaukumu Laughter in the Dark autora izstrādātā jaunā, mīkstinātā redakcijā. Ar šādu nosaukumu 1969. gadā uzņemta arī režisora Tonija Ričardsona filma.

Haruki Murakami, dzīvais japāņu klasiķis, vairākkārt ticis nominēts Nobela balvai literatūrā un saņēmis ārkārtīgi daudz literāru apbalvojumu. Haruki Murakami ir mūsdienu kulta rakstnieks – un tas nav pārspīlējums.Viņam ir prāvs fanu un tikpat prāvs nemīlētāju pulks, arī Latvijā Murakami ir labi pazīstams. Murakami stils ir tik unikāls, ka lasītājs jau no pirmajām rindiņām zina, kas ir darba autors. Murakami savos darbos vienlaikus ir dziļi klātesošs un stilīgi atsvešināts, atspoguļojot mūsdienu cilvēka negribēti gribētās vientulības daudzās šķautnes.

Apgādā “Neputns” iznākusi mākslas zinātnieces un fotogrāfijas pētnieces Katrīnas Teivānes-Korpas sastādītā grāmata “Vilis Rīdzenieks” – pirmais šāda apjoma izdevums, kas veltīts kādam no 20. gadsimta pirmās puses latviešu fotogrāfiem.

Sākot lasīt romānu “Vienīgā izeja”, īstenam spriedzes romānu cienītājam šķitīs, ka sākuma motīvs jau kur manīts: Tedam Makejam ir viss, ko vien var vēlēties, – skaista sieva, divas meitas, labi atalgots darbs. Taču viņam tiek konstatēta neārstējama slimība. Kāds būtu labākais risinājums? Teds ir pārliecināts, ka pašnāvība. Kad stobrs jau piespiests pie deniņiem un rādītājpirksts taustās pēc pistoles mēlītes, uzmācīgi iedzinkstas durvju zvans. Atnākušais svešinieks izsaka piedāvājumu: pirms nāves nogalināt vēl divus cilvēkus. Viens no tiem ir nāvessodu pelnījis slepkava, otrs – vīrietis, kurš labprātīgi vēlas aiziet no dzīves. Pēc šo divu cilvēku nogalināšanas Teds pats kļūs par mērķi, veidojot nākamo posmu nāvinieku ķēdē. Jā, pirmās 26 lappuses stāsta par to, kā galvenais varonis pieņem šo piedāvājumu.

Gada nogalē pie lasītājiem nokļuva jauna un oriģināla Artura Balta bilžu grāmata bērniem "Šausmīgās pasakas", kurā atrodamas 8 pasakas ar mākslinieces Daigas Deksnes krāšņajām ilustrācijām. Ar citām acīm par bailēm, kas nemaz nav tik bailīgas, un šausmām, kas nemaz nav tik šausmīgas. Ikvienā pasakā nejauki nedarbi nepaliek nesodīti. Šī grāmatiņa palīdzēs bērniem iepazīt ne vien burtus, bet arī pieklājīgu uzvedību. Arī vecākiem būs interesanti. Grāmata ir piemērota lasītājiem no 2 - 8 gadiem un ne tikai...

Ingas Žoludes jaunais garstāsts “1904” sākotnēji tapis kā sadarbības projekts starp literātiem un mūziķiem — 2017. gada novembrī kopā ar jauno komponistu Oskaru Herliņu notika lasījums-spēle-performance Raiņa un Aspazijas mājā, kas bija veltīta Emīlam Dārziņam un viņa “Melanholiskajam valsim”. Kopdarbības laikā autorei radās ideja garstāstam par to, kā 1904. gadā Dārziņš nonāca pie “Melanholiskā valša” idejas vai, drīzāk, kā šī ideja, ierosme nonāca pie komponista. Šis stāsts ir tik savdabīgs un netradicionāls uzskatam par to, kā būtu jāvēsta mākslas personību stāsti, ka šī grāmata tapusi kā literatūras-mūzikas-mākslas vienība. Grāmatas vizuālajam ietērpam izmantots E. Dārziņa laikabiedra un līdzīga mākslas “neatzītā ģēnija” gleznotāja Ādolfa Zārdiņa darbs “Moderna sabiedrība”, kas pulsē vienotā ritmā gan ar valsi, gan Dārziņa traģisko likteni, gan Žoludes tekstu. Grāmatu papildina mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža un mākslas zinātnieces Dainas Auziņas esejas par Emīlu Dārziņu (1875-1910) un Ādolfu Zārdiņu (1890-1967).

Apgādā Zvaigzne ABC izdota grāmata “Tarakāni manā galvā. Stāsti par sievietēm”. Tajā grāmatas autores – Zane Zusta un Diāna Zande – īsos un izklaidējošos stāstiņos zīmē un psiholoģiski risina situācijas, kas sievietēs rada apjukumu, liek pieņemt dīvainus lēmumus un rīkoties neracionāli vai sastingt un pārstāt rīkoties vispār, kad patiesībā vajadzētu darboties, cik jaudas. Zane Zusta saka: “Šī grāmata noteikti runā ar savu lasītāju – izklaidē, dzird, uzklausa un mēģina atrast izeju sarežģītajos prāta labirintos. Pieaicinot sadarboties psihoterapeiti Diānu Zandi, mērķis bija grāmatu padarīt lasītājiem vērtāku un noderīgāku. Process izvērtās ļoti interesants un izzinošs – domāju, ka arī lasītājiem būs ļoti interesanti.”

Apgāds “Neputns” laidis klajā unikālu vēstures liecību apkopojumu – literatūrzinātnieka, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas un vēstures katedras vadītāja Raimonda Brieža un autoru kolektīva sastādīto hroniku “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”.

Vakar, ar sirsnīgu koncertu, skatītāju piepildītā VEF kultūras pils zālē, uzsākās Guntara Rača un grupas “Saldās Sejas” koncertu un grāmatas “Reiz Ziemassvētkos” svētku koncertsērija. Koncertā kā īpašie viesi piedalījās Lauris Reiniks, Ivo Fomins, Normunds Rutulis, Katrīna Bindere, Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” un tikai Rīgas koncertā arī Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas jauktais koris “Skulda”, diriģentes Ievas Mezītes vadībā.

2018. gada decembra sākumā, kad nupat krāšņi aizvadītas Latvijas valsts dibināšanas 100 gadu svinības un jau pilnā sparā rit skaistais Ziemassvētku gaidīšanas laiks, Radio SWH sadarbībā ar apgādu “Zvaigzne ABC” laidusi klajā vienu no vērienīgākajiem un nacionāli nozīmīgākajiem 2018. gada kultūras un arī grāmatniecības projektiem – grāmatu “LVtop100. Tautas izvēlētas visu laiku labākās dziesmas”.