7.novembrī, plkst. 18.30, Bruņinieku ielā 63, apgāds JUMAVA aicina uz grāmatas “Iespējamās tikšanās” prezentācijas koncertu. Grāmatas varoņi - Latvijā zināmas personības un talantīgie cilvēki ar invaliditāti. Pašmāju jaunie mūziķi atskaņos noskaņu skaņdarbus, muzikāli raksturojot varoņu satikšanās sižetus.

Tikko iznākusi sestā Millennium sērijas grāmata – zviedru rakstnieka Dāvida Lāgerkranca aizraujošais un skarbi atklātais romāns “Meitene, kurai bija jāmirst”. Jaunais romāns ir pēdējais šajā sērijā. Stāsts beidzas. Bet Līsbetas cīņa turpinās…Latviešu lasītāji Dāvidu Lāgerkrancu pazīst kā Millennium triloģijas turpinātāju, kurš sarakstījis trīs aizraujošus romānus par Stīga Lārsona radītā izcilnieku dueta – spējīgās hakeres Līsbetas Salanderes un pētnieciskā žurnālista Mīkaela Blumkvista aizraujošo cīņu pret ļaunumu tā dažādajās izpausmēs, un pelnīti ieguvis pasaules slavu.

Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, 27. novembrī plkst. 19.00 noritēs dzejas slams. Dzejas slamu tradīcija ir ilgstoša un sena: aizsākušies astoņdesmito gadu vidū Amerikā, Latvijā tie ir arī atraduši mājas vismaz jau pēdējās desmitgades laiku, sapulcinot arī plašu atbalstītāju un tradīcijas uzturētāju loku.

Latvijas mediji elektroniski saņēmuši šādu informāciju no epasta atmaskosim@gmail.com: "Kolaborantu" mēģina pakļaut cenzūrai vēl pirms iznākšanas, Grāmatizdevēju asociācija paziņo, ka grāmata "neatbilst tematikai". Sagatavošanā esošā grāmata "Kolaborants", kas ir pietiek.com izdotās sērijas "Čekisti un komunisti" trešā grāmata un veltīta vienam konkrētam padomju okupācijas varas aktīvam kolaborantam - tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam, ar cenzūru saskārusies vēl pirms izdošanas: neraugoties uz iepriekšēju vienošanos un apmaksātu rēķinu, šorīt Latvijas Grāmatizdevēju asociācija mēģināja izmest grāmatas reklāmas baneri no Rīgas Grāmatu svētku norises vietas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Piektdien, 25. oktobrī, izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” notiks Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija – muzikāli literārs sarīkojums “Lieluma ābolā kodējs”. Šogad Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas domes iedibinātajai balvai ir izvirzīti 15 pretendenti, tajā skaitā kultūras darbinieki, mākslinieki, literāti, tulkotāji un literatūrvēstures pētnieki.Balvas pasniegšanas ceremoniju veido režisors Valdis Lūriņš, tajā piedalīsies koris “Maska” diriģenta Jāņa Ozola vadībā, komponists Valdis Zilveris, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Agnese Cīrule un Raimonds Celms, pasākumu vadīs Andra Konste un Valdis Rūmnieks.

Sers Terijs Pračets (Terry Pratchett, 1948-2015) ir viens no visu laiku populārākajiem britu autoriem, kura sarakstīto grāmatu skaits gan bērniem, gan pieaugušajiem mērāms vairākos desmitos, bet pārdoto eksemplāru skaits – miljonos. Pasaules slavu rakstnieks iekaroja ar pieaugušajiem adresēto fantāzijas žanra romānu sēriju Discworld, kurā asprātīgi kariķētas gan aktuālas sociālas parādības, gan kultūras norises, parodēti ievērojami literāri darbi, mākslas un mūzikas ikonas, filozofiskās domas virzieni un vēl daudzi dažādi dzīves aspekti. Var teikt, ka šie romāni sevī ietver unikālu pasaules vēstures un kultūras īso kursu, kas ietērpts humoristiskas fantāzijas veidolā. Terijs Pračets rakstījis arī bērniem; šo darbu vidū viena no populārākajām ir piecu grāmatu sērija par jaunās raganas Tifānijas Smelgas piedzīvojumiem; sērijas pēdējā grāmata saņēmusi prestižāko britu bērnu literatūras balvu – Kārnegija medaļu.

Pašlaik ir sākts darbs pie grāmatas „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com sērijā „Čekisti un komunisti”. Šī grāmata būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam.

Ievērojamais latviešu dokumentālo un spēlfilmu režisors, kinoscenārists, publicists Tālivaldis Margēvičs (1946) jau vairākus gadus pazīstams arī kā rakstnieks. Viņa pirmais romāns “Šķērsiela 13. Latvieša dibinātais gulags” (2016) bija vēstures faktos un dokumentos balstīts vēstījums par Eduardu Bērziņu, izcilu un pretrunīgi vērtētu personību, kura padomju laika darbību gan cildināja, gan sabradāja boļševiku necilvēcīgais politiskais režīms. Šobrīd šim jau plašu popularitāti ieguvušajam darbam blakus liekams jaunākais T. Margēviča veikums – romāns “Zirgu gaļas pārdevējs”, kas, tāpat kā iepriekšējais, atspoguļo 20. gadsimta vēstures dinamiskās kolīzijas.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija jau 21. reizi organizē Rīgas Grāmatu svētkus, kas šogad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savus lasītājus gaidīs 30 aktīvākie Latvijas izdevēji (Avots, Annele, Dienas Grāmata, Jāņa Rozes apgāds, Kontinents, Zvaigzne ABC, Latvijas Mediji, Latgales Studentu centrs, Liels un mazs, Madris, Mansards, Neputns, Pētergailis, Turība, Zinātne, Zvaigzne ABC u.c.). Kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku izdevēji divu dienu garumā piedāvās kultūras programmu, kur sev interesējošus pasākumus varēs atrast lasītāji ar dažādām gaumēm. Grāmatu svētki ir iespēja iegādāties interesantas grāmatas, satikt iemīļotus autorus, kā arī uzzināt par jaunākajām izdevumiem.

Britu kriminālromānu rakstnieces Rutas Vēras rokraksts ir jau pazīstams: pirms pāris gadiem latviešu valodā iznāca viņas grāmata “Tumšā, tumšā mežā” – intriģējoša versija par to, kā var beigties sen nesatiktu skolas un studiju biedru kopā sanākšana. Jaunais romāns “Sieviete no desmitās kajītes” turpina kriminālo intrigu citā vidē. Atsauksmes par to ir ļoti labas, mudinot sarosīties tos, kam patīk krimiķi, kuros vairāk uzmanības pievērsts cilvēku attiecībām, nevis nozieguma detaļām. Autore lieliski prot kāpināt spriedzi. Jau grāmatas sākums liecina, ka tālāk notikumi izvērtīsies vēl dramatiskāki, vēl spraigāki un autorei vēl veiksmīgāk izdosies lasītāju ievilināt pašās to dzīlēs. “Baiss un mulsinošs psiholoģiskas spriedzes romāns,” brīdina laikraksts “The Sun”.

Grāmatu veido 1926. gadā Francijā publicēto Emanuela Diparkē memuāru fragmenti, kas pirmoreiz tulkoti latviešu valodā, plaši komentēti un ilustrēti ar fotogrāfijām no Latvijas muzeju krājumiem. Autora darbību un vēsturisko situāciju raksturojošus priekšvārdus sarakstījuši vēsturnieki Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin, Parīzes-Nantēras Universitātes Bibliotēkas La Contemporaine muzeja departamenta vadītājs) un Ēriks Jēkabsons (Latvijas Universitātes profesors).

2019. gada 11. oktobrī pulksten 18.00 VEF kvartāla Kamerzālē (Ieriķu ielā 5A, Rīgā) notiks komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners partneres un Latvijas Universitātes docentes Olgas Kazakas „Pirmās PR grāmatas” atklāšanas svētki. Ieeja brīva. Pasākuma laikā varēs iegādāties grāmatu par īpaši izdevīgu cenu, kā arī saņemt autores autogrāfu. Lūdzam apstiprināt dalību lapas Home | OlgaKazaka sadaļā „Notikumi” vai Facebook “pasākumā”.

Suitu novads allaž bijis viens no savdabīgākajiem Latvijā: to ar prieku un interesi apmeklējam paši, turp ar lepnumu vedam ārvalstu viesus, rādām košos “trako krāsu” tautastērpus, smejam, dzirdot Suitu sievu asprātīgo apdziedāšanos, atceramies, ka šai Kurzemes vidus reģionā vienīgajā valda katoļticība, kamēr pārējā Latvijas rietumdaļa ir luterticīga... Bet vai kādreiz esam aizdomājušies, kāpēc tieši šis novads tik ļoti atšķiras no apkārtējiem, izceļoties kā koša magone daudz mierīgāku krāsu ainavā? Un galu galā, kāpēc suiti – kas tas par vārdu, no kurienes cēlies?

Iznāk mūziķa un dzejnieka Laura Valtera pirmais dzejoļu krājums “Visumā Veidoti Vārdi”, kura atvēršanas svētki notika 24. septembrī. Lauris Valters jau vairāk kā 16 gadus ir pazīstams Latvijas mūziķis, klausītāju sirdis iekarojot kā grupas “Ēnas” līderis. Šobrīd Lauris Valters darbojas kā solo mākslinieks – tautās laižot daudzas skanīgas dziesmas: “Tad apstājās laiks” , “Manā pasaulē”, “Būtu tā vērts”, “1836”, "Mirklī ieklausies" un vēl daudzas citas! Līdz ar savas pirmās dzejas grāmatas izdošanu, Lauris piesaka sevi arī kā jaunās paaudzes dzejnieku.

Zviedru rakstnieks Hokans Nesers ir izcils stāstnieks un cilvēcisko attiecību atainotājs. Viņa darbi sajūsminās tos, kas detektīvromānos meklē psiholoģiskus labirintus, nevis asiņainus varas darbu aprakstus. Nesera radītais izmeklētājs Gunnars Barbaroti ir rāmi drosmīgs un neatlaidīgs, īstens “uzticamā vīrieša” tips. Pirmo reizi latviešu lasītāji Gunnaru Barbaroti sastapa romānā “Cilvēks bez suņa”, kur viņš izmeklēja lietu par pazudušiem cilvēkiem. Jaunajā grāmatā “Pavisam cits stāsts” Gunnars Barbaroti piedzīvo īstu izaicinājumu: kāds raksta izmeklētājam personiskas vēstules, kurās sola nogalināt dažādus cilvēkus, un izaicina uz sacensību…

Lai gan fantāzijas žanra literatūra pēdējo gadu laikā iekarojusi noturīgu popularitāti Latvijas lasītāju vidū un līdztekus tulkotajai literatūrai tiek izdoti arvien jauni latviešu fantastu darbi, pašmāju autori žanram būtisko “pārdabisko faktoru” līdz šim visbiežāk meklējuši dažādu pasaules tautu mitoloģijā, nevis latviešu folklorā. Taču nupat izdotais jaunā rakstnieka Gata Ezerkalna fantāzijas žanrā tapušais debijas romāns “Ragana manā skapī” pārliecinoši pierāda, ka latviešu teiku un mītu pasaule ir tikpat fascinējoša un noslēpumiem bagāta kā jebkura cita – patiesībā pat vēl saistošāka, jo latviešu pasakas, teikas un ticējumi taču katram no mums pazīstami jau kopš bērnības.