Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:423, Did:0, useCase: 3


Brīnišķīgs, krāšņs romāns par Latvijas vēsturi, suitiem, mīlestību un likteni

Redakcija
Redakcija

Suitu novads allaž bijis viens no savdabīgākajiem Latvijā: to ar prieku un interesi apmeklējam paši, turp ar lepnumu vedam ārvalstu viesus, rādām košos “trako krāsu” tautastērpus, smejam, dzirdot Suitu sievu asprātīgo apdziedāšanos, atceramies, ka šai Kurzemes vidus reģionā vienīgajā valda katoļticība, kamēr pārējā Latvijas rietumdaļa ir luterticīga... Bet vai kādreiz esam aizdomājušies, kāpēc tieši šis novads tik ļoti atšķiras no apkārtējiem, izceļoties kā koša magone daudz mierīgāku krāsu ainavā? Un galu galā, kāpēc suiti – kas tas par vārdu, no kurienes cēlies?

Uz šiem jautājumiem tagad atbildes piedāvā lasītāju iemīļotās rakstnieces Daces Priedes jaunākais romāns “Kur sarkanas ogas auga”. Autorei raksturīgajā stilā, kurā apvienota rūpīga faktu un dokumentu izzināšana ar personisku, aizrautīgu pieeju personāžu dzīvei un ikdienai, romāns vēsta par 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieku, vācu tautības muižnieku Ulrihu fon Šverinu, kura valdīšanas laikā novads ieguva to savdabību, kas to izceļ vēl mūsdienās. Būdams dzimis luterānis, Ulrihs apprec skaisto poļu aristokrāti Barbaru un viņas dēļ pāriet katoļticībā, šī iemesla dēļ sanaidojoties ar savu ģimeni. Pēc tēva nāves mantojis dzimtas īpašumu Alsungā (Alšvangā), Ulrihs nolemj arī novada ļaudis atkal no jauna pievērst katoļticībai, ko reformācija no šī apvidus izskaudusi tikai pirms dažiem gadu desmitiem. Alsungas iedzīvotājus, kuri atbalsta Ulriha ieceri, apkārtējie sāk dēvēt par Šverina svītu, bet izrunas īpatnību dēļ šis nosaukumu ar laiku iemanto skanējumu “suiti”. Taču vēl atsevišķs stāsts vēsta par tautastērpu krāsām, cits – par tradicionālo dziesmu meldijām, vēl cita romantiska līnija vēsta par mūžu ilgo, kaislīgo mīlestību starp Ulrihu un viņa skaisto Barbaru, bet nedaudz mistisku noti romānā ievij kāda noslēpumaina priestera klātbūtne visās Ulriha un viņa ģimenes gaitās... Autore savā darbā izmantojusi gan arhīvu materiālus, gan teiksmas un nostāstus; darba tapšanu konsultējuši gan vēsturnieki, gan teologi. Tomēr primāri tas ir stāsts par cilvēkiem – neatkarīgi no tautības, ticības un laika, kurā tie dzīvo.

Kurzemes radio žurnāliste Dace Blathena teic: “Grāmatas vēstījums ir kā krāsaina villaine, kuru Dace Priede ar sev raksturīgo drosmi uzdrīkstas izņemt no suitu dzīves gara bagātību pūralādes, lai no jauna pavēstītu stāstu par nepelnīti aizmirstu personību. Vēsturisko notikumu atainojums caurausts ar nesaraujamas un nesagraujamas mīlestības stīgām – mīlestības uz savu zemi, saviem sapņiem, Dievu un cilvēku.” Savukārt Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs atzīst: “Suitu novads ir krāšņa pērle Latvijas vainagā. Tas veido savdabīgu kultūras areālu, kas ir latvisks, bet vienlaikus izceļas ar savu oriģinalitāti un pievilcību. Paldies romāna autorei, kura ir aktualizējusi Johana Ulriha Šverina piemiņu, pateicoties kuram Alsungas novads lielā mērā ir ieguvis to krāšņumu un pievilcību, kas tam piemīt!”

28. septembrī pie Alsungas pils tika atklāta piemiņas plāksne Ulriham fon Šverinam, bet Alsungas kultūras namā notika romāna “Kur sarkanas ogas auga” atvēršanas svētki.
Pieejama arī e-grāmata.