Sievietes, kas mīl par daudz
Lielisks jaunums – atkārtoti izdota izcilā Robinas Norvudas grāmata “Sievietes, kas mīl par daudz”, padomdevējs un balsts visām tām sievietēm, kuras tic un cer, ka “viņš mainīsies”. Kopš grāmatas pirmizdevuma ASV (1985. gadā!) tā piedzīvojusi neskaitāmus tulkojumus un papildmetienus, tās kopējā tirāža mērāma miljonos eksemplāru un tā ir palīdzējusi daudzām sievietēm. Kas ir šīs vienkāršā valodā sarakstītās, bet emocionāli spēcīgās grāmatas panākumu pamatā? Tā patiešām palīdz sievietēm, kuras nokļuvušas sarežģītās situācijās. Palīdz apzināties, saprast sevi un – kas pats svarīgākais, – uzdrošināties mainīt savu attieksmi un līdz ar to arī savu dzīvi.
“Mansards” izdod Marčina Vihas eseju krājumu “Lietas, kuras es neizsviedu”
Marčins Viha (Marcin Wicha, 1972) – poļu mākslinieks, eseju un bērnu grāmatu autors. Par grāmatu “Lietas, kuras es neizsviedu” 2018. gadā saņēmis Polijas nozīmīgāko literāro balvu “Nīke”, ko ik gadu piešķir vienam autoram, kā arī Vitolda Gombroviča prēmiju. 2019. gadā Marčins Viha piedalījās “Punctum festivāla” prozas lasījumus Rīgā. Galvenajam varonim no jauna jāveido attiecības ar cilvēku, no kura palicis tikai nolasītu grāmatu krāvums un kura tēls atmiņās nav viennozīmīgi saulains, – ar māti. Eseju krājumu no poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode, dizainu veidojis Kaspars Murelis.
Klajā nācis Gundegas Repšes romānu trio "Substances"
Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā nācis rakstnieces Gundegas Repšes romānu trio "Substances": "Bāreņu nams", "Jauki ļaudis", "Retināts gaiss".
Izdota grāmata “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”
“Mansards” un Eduarda Smiļģa Teātra muzejs izdod grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti”. Lilija Dzene ir 20. gs. izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe, ko apliecina viņas sarakstītās grāmatas par ievērojamām teātra mākslas personībām, recenzijas, raksti, teātra mākslas vēstures pētījumi. Grāmatas “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības (grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs).
"Laba meitene" – stāstu krājums jauniešiem un sirdī jaunajiem
Jaunā rakstniece Agnese Zarāne sevi pirmo reizi pieteica 2019. gadā ar romānu “Slīdošās kāpnes”, kurā apskatīja mūsdienu jauniešiem aktuālas tēmas – identitātes meklējumus, attiecības ar vecākiem un līdzaudžiem, vēlmi iekļauties un piederēt noteiktai sabiedrībai, vienlaikus saglabājot savu individualitāti. Romāns izpelnījās plašu atsaucību lasītāju vidū un arī atzinīgus kritikas vērtējumus. Tagad autore piesaka sevi īsprozas lauciņā, jo izdots viņas stāstu krājums “Laba meitene”, kas valstī valdošās situācijas dēļ vispirms nāca klajā elektroniskās grāmatas formātā, bet pirms neilga laika – arī drukātā.
Izdots jauns latviešu autores Aijas Mikeles kriminālromāns “Zirneklis”
Romānu sēriju “Zvaigznes detektīvu klubs” papildinājis jaunais latviešu autores Aijas Mikeles kriminālromāns “Zirneklis”. Tāpat kā divos iepriekšējos rakstnieces darbos – “Kritušais eņģelis” un “Zelta būrītis” – tajā darbojas talantīgais, ar smalku intuīciju apveltītais izmeklētājs Maksis Mežals, un arī šajā intriga ir visai neparasta.
Jauna praktisku padomu grāmata māmiņām
“Izdevniecībā Avots” iznākusi jaunākā krievu autores Annas Bikovas grāmata ““Ideālās mammas” mierīgas dzīves noslēpumi”. Tā ir grāmata - glābiņš visām mammām, kas šajā neparastajā laikā ir arī ģimenes stresa menedžeres, pavāres un nu arī skolotājas 24 stundas dienā un 7 dienas nedēļā.
Divi jauni detektīvromāni intelektuālo mīklu minētājiem
Detektīvu cienītāji, kas vēlas dziļumdziļi iegrimt izmeklēšanas dzīlēs, pa milimetram izsekojot kāda nozieguma varbūtējos iemeslus un iesaistīto pušu rīcību, nonākot pie negaidīta un pārsteidzoša atrisinājuma: tieši jums visiem raksta britu rakstniece Kara Hantere! Latviešu valodā iznākuši jau divi viņas darbi – “Kāds no savējiem” un “Tumsā”. Karas Hanteres darbi pasaulē iznākuši lielos metienos, tos lasa daudzās valstīs, un par tiem atzinīgi izsakās arī prese. “Spriedzes piesātināts sākums jaunam romānu ciklam par inspektoru Foliju, kurš spēj saglabāt laipnību un iejūtību, rīkojas gudri un tādējādi atšķiras no ierastā izmeklētāja tēla,” bilst “Radio Times”. Bet rakstnieks Ians Renkins par grāmatu “Kāds no savējiem” saka: “Labirintam līdzīgs aizraujošs romāns.”
Projekts “Bibliotēka” izsludina konkursu jaunajiem rakstniekiem
Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” izsludina pieteikšanos jauno rakstnieku romānu konkursam, kā rezultātā ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu tiks izdots viens agrāk nepublicēta autora darbs. Pieteikties konkursam iespējams līdz šī gada 1. aprīlim, manuskripti jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam.
“Mansards” izdod Lolitas Gulbes dzeju “Pēdējā rudens lapa”
Dzejniece Lolita Gulbe (1931) dzimusi Jelgavā, bet kopš 1949. gada dzīvo Toronto, Kanādā. Pirmo publikāciju autore piedzīvojusi 1944. gadā Latvijā, kad ar dzimto vārdu – Lolita Roze – laikraksts “Zemgale” nodrukā viņas dzejoli “Vakars”. Kopš 1981. gada izdoti seši autores dzejas krājumi. Jaunākais krājums “Pēdējā rudens lapa”, kas iznāk dzejnieces jubilejas mēnesī, apkopo gan agrāk rakstītus un krājumos neiekļautus, gan jaunus dzejoļus, tā apliecinot autores dzejotprieku.
Sešas latviešu dzejnieces aicina uz tiešsaiknes erotiskās dzejas lasījumiem
Erotika ir nepelnīti ikdienā piemirsta – vai, drīzāk, neizprasta –- cilvēciskās pieredzes daļa. Tas ir neskaidrsjēdziens, kas daudzos raisa pretrunīgas reakcijas, jo bieži vien tiek nevietā vulgarizēts vai padarīts par reklāmasrīku. Erotiskā dzeja nav nekas jauns - ar to labi zināms latviešu dzejnieks Edvarts Virza. Tomēr šobrīd, tā vien šķiet,literatūrā valda erotiskās dzejas izsīkums. Gribētos domāt – patiess ir uzskats, ka dzeja ir tilts starp vārdiem unnepasakāmo. Tā pati par sevi ir kā pierādījums nebeidzamai tiecībai pēc tuvošanās, saskaršanās, saprašanās.Tomēr pēc jelkuras tuvošanās neizbēgami seko atraušanās. Šajā lasījumā iekļa
"Dienas Grāmata" izdevusi Jāņa Einfelda romānu "SVĒTLAIMĪGO ZEME"
“Nepiekāpīgā postmodernista Jāņa Einfelda (1967) prozas pamanāmākā atšķirība droši vien ir tieši vēstījuma maniere — ierasti darba autori tā vai citādi tomēr atrodas ārpus sava vēstījuma, neatkarīgi no tā, kādā personā vēstījums sniegts, taču ne Einfelda tēlojumu pasaulē — tur autors ir literatūras karsto punktu reportieris, mīta rašanās tiešs liecinieks. Arī romānā “Svētlaimīgo zeme”. Izbaudiet!”Dace Sparāne-Freimane
Sācies Aleksandra Čaka 120. jubilejas gads
2021. gada 27. oktobrī pasaules mēroga rakstniekam, pilsētas un sieviešu apdziedātājam, latviešu modernās dzejas pamatlicējam Aleksandram Čakam apritēs 120. jubileja.
Klajā nācis sērijas “Es esmu…” darbs — Andra Akmentiņa romāns par rakstnieku Jāni Ezeriņu
Klajā nācis sērijas “Es esmu…” darbs — Andra Akmentiņa romāns “Meklējot Ezeriņu” — par latviešu rakstnieku Jāni Ezeriņu.
“Bailes no dziļuma” – jauns Māras Svīres romāns
Iznācis pazīstamās latviešu rakstnieces Māras Svīres jaunākais romāns – “Bailes no dziļuma”. Māra Svīre ir laba cilvēku pazinēja, varētu pat bilst, ka īpaši labi viņa māk parādīt un izgaismot rakstura tumšākās puses, radot patiešām intriģējošus varoņus. Ne pozitīvus, tomēr mīlamus un atmiņā paliekošus.
"Dienas Grāmata" jaunums - Džeimss Mīks "UZ KALĒ. Sērgas laikā"
Vēsturiskais romāns iztēlojamās pagātnes vīzijām pārsvarā pieiet divējādi. Populārajai pirmajai metodei ir piederīgi daudzie cilvēciski ieinteresētie, atjautas pilnie romāni, kuros tiek pieņemts, ka viss vienmēr bijis aptuveni tāpat, kā ir tagad. Cita pieeja, kā to, nosaucot par mītisko metodi Džoisa “Ulisā”, raksturojis T. S. Eliots, ir vēstures pārvēršana par vielu pašreizējā brīža pārvaldīšanai, strukturēšanai, formas un nozīmes piešķiršanai. Džeimsa Mīka bagātīgais, īpatnais jaunais romāns “Uz Kalē. Sērgas laikā” apvieno elementus no abām šīm metodēm, un viens no daudzajiem šā darba piedāvātajiem dziļajiem un mulsinošajiem baudījumiem meklējams tieši lasītāja centienos saprast, kāda veida sacerējumā — un arī pasaulē — tas katrā brīdī atrodas.