Šodien, 13.martā, uz jubilejas koncertu “Ielūdz Kristīne Zadovska. Jubilejas koncerts divās daļās” Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē aicina mecosoprāns Kristīne Zadovska. Koncerta sākums – plkst.19.

Lai nodrošinātu teātra izrāžu pieejamību Latvijas reģionos, Dailes teātris marta mēnesī divas reizes viesosies Vidzemes pusē, šoreiz rādot izrādes Valmierā un Siguldā.

30. martā Arēnā Rīga notiks vērienīgs Laimas Vaikules solokoncerts par godu mākslinieces jubilejai. Pašlaik aktīvi norisinās gatavošanās pasaules līmeņa koncertšovam, kurā kopā ar Laimu uz skatuves kāps unikālais Freedom Ballet un solisti Intars Busulis, Lauris Reiniks, Jānis Stībelis un grupa DAGAMBA.

Lielajā piektdienā – 19.aprīlī – VEF Kultūras pilī notiks koncerts “Retro vakars. Koncerta sākums – plkst.19. Koncertā, kas norisināsies Lieldienu laikam piestāvošā klusinātā noskaņā, piedalīsies Latvijas mūzikas leģendas: dziedātāji Ieva Akuratere, Ira Krauja-Dūduma, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna, Andris Daniļenko, Viktors Zemgals, Uģis Roze, Imants Vanzovičs, Adrians Kukuvass. Māksliniekiem uz skatuves pievienosies pavadošā grupa “No pusvārda” Modra Laizāna vadībā (Juris Kristons – taustiņinstrumenti, Zintis Žvarts – saksofons, Aivars Gudrais – ģitāra, Modris Laizāns – bass, Ivars Kalniņš – sitamie instrumenti).

Dažkārt, no malas skatoties, riepu montāža šķiet tāds viegls darbiņš. Taču patiesībā riepu montāža ir daudzu darbu kopums, kuriem vajadzīga gan precizitāte, gan kvalitāte, gan zināšanas, gan pieredze visaugstākajā līmenī. Un to simtprocentīgi garantē MMK riepu serviss, kurā strādā patiešām augstas raudzes meistari, no kuriem ne vienam vien ir vairāk nekā desmit gadu darba stāžs.

Flāmu tautas varonis Tils Pūcesspieģelis, ko romānā pirmoreiz iemūžinājis Šarls de Kostērs 19. gadsimta vidū, joprojām ir dzīvāks par dzīvu. Leģendārais jokdaris ceļo pa pasaules teātru skatuvēm, kinoteātru ekrāniem, atradis vietu gleznās un mūzikā. Žilbinošais āksts, kurš vienlaikus ir arī atriebējs un skaudras patiesības paudējs, iedvesmojis ne vienu vien radošu garu sacerēt jaunus stāstus par Tila dzīvi. Latvijā viņu pulkā ir bijusi arī Aspazija, kas 1931. gadā sacerējusi romantisku komēdiju “Tils Pūcesspieģelis”, taču popularitātes kalnā Tilu uznesa Edgars Liepiņš Jaunatnes teātra izrādē 20. gadsimta sešdesmitajos gados.

Otrdien, 12. martā plkst. 19:30 Dramaturgu teātrī būs iespēja noskatīties Hermaņa Paukša komēdijas „Vai mana cūka pie jums nav bijusi?” pirmizrādi (režisori Andris Zeibots, Gunta Kusiņa un H.Paukšs). Kādā panīkušā lauku ciematā izplatās baumas, ka no ārzemēm pavisam bēdīgā izskatā atgriežas neveiksmīgs vietējais biznesmenis. Turklāt tas notiek laikā, kad apkārt klīst bīstama cūka, ēzdama mobilos tālruņus, bet vietējās fermas īpašnieks parādu dēļ gatavojas kārties. Palikušie ciemata iedzīvotāji cenšas pielāgoties jaunajai situācijai.

Pozitīvā mijiedarbībā ar enerģiskiem deju ritmiem latviešu stepa dejas grupa “Soul Tap” prezentē savu jauno video Funk stilā, Džeimsa Brauna (James Brown) dziesmas “Get Up Offa That Thing” pavadījumā. Kā iedvesma darbam tika izmantota fanka mūzikas žanra brīvība un enerģija.Klāt ir pavasaris un, saulei spožāk spīdot, viss kļūst košāks. Arī dziesmas galvenais vadmotīvs „Celieties un dejojiet līdz jūtaties labāk!” ir jaunās stepa dejas horeogrāfijas pamatā. Ātrs ritms, Funk stilam pacilājošā enerģija un instrumentāli piesātināta mūzika, kuru papildina Džeimsa Brauna enerģiskais vokāls, rada muzikālu sprādzienu, kas liek mesties dejā. „Kustībām šajā stilā nav robežu, ir atļauts viss, kas liek justies labi”, tā par kompozīcijas radīšanu un tās procesu stāsta horeogrāfijas autore Annija Ķesele.Jau vairāk nekā 10 gadus stepa dejas kompānija Soul Tap ir vadošā un lielākā stepa dejas kultūras attīstītāja un kopienas veicinātāja Baltijas reģionā. Soul Tap aktīvi koncertē un veido sadarbības ar daudz un dažādu žanru mūziķiem, kā arī skolo jaunos stepa dejas entuziastus. Soul Tap dejotāji regulāri apmeklē stepa dejas festivālus un meistarklases ārzemēs pie pasaules līmeņa dejotājiem, kur mācās saglabāt tradīcijas un apgūt jaunākās tendences stepa dejā ārī mūsdienās. Stepa dejas kompāniju pamatā veido četras dejotājas: Alise Hofmane, Rita Biezēka, Marta Bīdermane, un Annija Ķesele.

Jau desmito, jubilejas, reizi Rīgā notika “Kaziņika dienas” – Latvijas kultūrai ļoti svarīgs notikums, kas katru gadu priecē klasiskās mūzikas cienītājus ar brīnišķīgiem koncertiem un lekcijām, kurās piedalās Latvijas un ārvalstu mūziķi, un, protams, pasaulei atklāj jaunus talantus. Maestro Kaziņiks par projekta galveno ideju uzskata jauno instrumentālistu un vokālistu konkursu “Uzlecošās zvaigznes”. Šogad žūrija tik augstu novērtēja jaunos mūziķus, ka tika piešķirts rekordliels skaits Grand Prix.

Katru gadu pavasarī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) rīko Lielos lasīšanas svētkus - noslēguma un apbalvošanas ceremoniju gadu ilgušam vērtēšanas maratonam lasītveicināšanas programmā „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija“. Šogad, 9.martā tie pulcēja ap 700 žūrijas bibliotēku delegātus no visiem Latvijas novadiem. Programma ir LNB Bērnu literatūras centra izstrādāta, LR Kultūras ministrijas finansiāli atbalstīta un kopā ar bibliotēkām un skolām īstenota priekpilna jaunāko grāmatu lasīšanas sacensība, kas norisinās visā Latvijā jau astoņpadsmit gadus, bet kopš 2007.gada arī latviešu centros citur pasaulē.

No 2019. gada 23. marta līdz 9. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma SESTĀ Purvīša balvas izstāde.

Skolēnu brīvlaikā aicinām bērnus iepazīt iemīļotāko dzīvnieku muzejā – tēlnieka Teodora Zaļkalna skulptūru “Cūka” (1937)! Būs iespējams piedalīties pasaku stāstīšanas, veidošanas, aplikācijas un zīmēšanas darbnīcās, tematiskajās ekskursijās pa muzeja pastāvīgo ekspozīciju, pievēršoties cūkas tēlam un tā atspoguļojumam mākslā. Sniegsim arī unikālu iespēju baltos cimdiņos aptaustīt iemīļoto dzīvnieku, ļaujot sajust skulptūras formas un materiāla faktūru.

Duets “Transleiteris” astotā marta noskaņās ir apvienojies ar Renāru Zeltiņu, Rihardu Leperu, kā arī Kristapu Rasimu, lai pa visiem nosūtītu pamatīgu amora bultu Latvijas dāmām, publicējot “Aizmugures ielas zēnu” dziesmu “Es gribu to šādi te”.“Šis klips neapšaubāmi ir viens no vērienīgākajiem “Transleitera” veikumiem – mēs ar draugiem esam ieguldījuši daudz enerģiju un laiku, bet Lauris izaudzējis pakaviņu ap lūpām,” pastāstīja grupas pārstāvis Ķaukulis. “Esam ļoti priecīgi arī par Zeltiņa, Rasima un Lepera iesaistu – protams, esam nedaudz izbrīnīti, ka viņi jau bez mēģinājumiem zināja vārdus un deju kustības no galvas.” Astotā marta apsveikumi “Transleiterim” nav sveša lieta, jo šis nu jau ir dueta ceturtais mēģinājums iekarot meiteņu sirdis. Pērn mūziķi kopā ar Māri Grigali ieskaņoja dziesmu “Mūžīgā liesma”, kas bija tulkojums “The Bangles” skaņdarbam “Eternal Flame”.

Rakstnieci Ingunu Baueri latviešu lasītājs pazīst pirmkārt kā talantīgu, aizrautīgu Latvijas kultūrvēstures personību portretētāju. Viņas biogrāfiskie romāni mums gluži kā no jauna atklājuši gan Kārli Skalbi un Ati Kronvaldu, gan brāļus Kaudzītes, Juri Neikenu un Andreju Pumpuru – vārdus, kuri mums pazīstami no literatūras vēstures un viņu atstātā garīgā mantojuma. Tomēr uz rakstnieces jaunākās grāmatas vāka lasāms vārds, kurš vēl nebūt nepieder senai vēsturei – tas ir ievērojamā mūsdienu komponista Jāņa Lūsēna vārds.

Līga Rīdere ir tā sirsnīgā vetārste, kas ieguva 2.vietu XFaktora pirmajā sezonā un no tās dienas kļuvusi ļoti iemīļota māksliniece daudziem klausītājiem. Māksliniece uz lauriem neguļ, bet katru dienu strādā, lai šogad izdotu savu pirmo solo albumu. Šodien, starptautiskajā Sieviešu dienā, māksliniece visām sievietēm dāvina savas pirmās solo dziesmas “Ja tu mīli” remiksu.Līgas pirmā oficiālā dziesma “Ja Tu mīli” bija kā mazs albuma priekšvēstnesis, kas tika izdots 2018.gada 24.augustā. Dziesmas mūzikas un vārdu autors ir Vitholds Smolders. Dziesmas producenti - Vitholds Smolders, Ritvars Šreibers, Klāvs Skujiņš. Dziesmas oriģinālieraksta, miksa un māstera producents ir Kārlis Šteinmanis. Dzīvos instrumentus iespēlēja paši dziesmas producenti - Klāvs Skujiņš (bungas), Ritvars Šteibers (ģitāra un akustiskā ģitāra), bet bass - Arturs Gruzdiņš. Bet dziesmas remiksa autors ir labi zināmais latviešu populārāko dziesmu remiksētājs Mart Inc. jeb Mārtiņš Pīzelis.

Sestdien, 9. martā, no plkst. 12.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies ikgadējie “Lielie lasīšanas svētki” – lielākās lasīšanas veicināšanas programmas „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2018” noslēguma un apbalvošanas pasākums. Tajā piedalīsies ap 700 žūrijas bibliotēku delegāti – bērni, jaunieši un pieaugušie, pārstāvot visu Latvijas novadu skolas un bibliotēkas. Priekpilnā gaisotnē, kur katrs jūt līdzi “savai grāmatai”, tiks sveikti aizvadītā gada populārāko grāmatu autori, ilustratori, tulkotāji un izdevēji.