14. septembrī Daugavpils teātrī notiks pirmizrāde skandaloza itāļu kinorežisora Pjēra Paolo Pazolīni lugas „Affabulazione” iestudējumam, kuru kopīgi veidojuši režisori Oļegs Šapošņikovs un Lucina Sosnovska (Polija). Izrādes vajadzībām filmētā kinomateriāla režisore ir Ināra Kolmane, savukārt muzikālo noformējumu radījis komponists Jēkabs Nīmanis.

Jau pēc dažām dienām visi ceļi vedīs uz galvaspilsētu, kur notiks ikgadējie Rīgas svētki, aicinot izzināt pilsētas leģendas, teikas un nostāstus, baudīt daudzveidīgu kultūras un sporta aktivitāšu programmu, tādēļ Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments informē, kur pieejama detalizēta informācija par svētku pasākumiem.

Rīgas svētku laikā ar piemiņas plāksnes atklāšanu un īpašu piemiņas koncertu tiks godināts komponists, ērģelnieks, diriģents un pedagogs Helmers Pavasars (1903–1998). Svētdien, 18. augustā, plkst. 13.00 pie nama Pulkveža Brieža ielā 8, kur H. Pavasars dzīvoja no 1940. līdz 1944. gadam, kad bija spiests doties trimdā uz Vāciju, tiks atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne, ko veidojis mākslinieks Jānis Strupulis, bet plkst. 15.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks komponistam veltīts koncerts, kurā muzicēs Latvijas Republikas Zemessardzes jauktais koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā, kā arī Cēsu Mūzikas vidusskolas un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un absolventi.

Ceturtdien, 15. augustā, plkst. 19.00 “Origo Summer Stage” ietvaros jau trešo gadu visiem interesentiem būs unikāla iespēja dzirdēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) uzstāšanos diriģenta Gunta Kuzmas vadībā, piedaloties spožajai dziedātājai un dziesmu autorei Lindai Leen, saksofonspēles virtuozam Gintam Pabērzam, kā arī izcilajam Latvijas Radio bigbendam ar māksliniecisko vadītāju Kārli Vanagu. Koncerts norisināsies pašā Rīgas centrā un to ikviens varēs apmeklēt bez maksas. Uzstāšanās uz “Origo Summer Stage” skatuves iesildīs festivālu “LNSO vasarnīca”, kas no 23. līdz 25. augustam norisināsies Latgales vēstniecībā GORS.

Emocionālā ēšana ir process, kura ietvaros ar ēšanas palīdzību cilvēks cenšas apslāpēt emocionālu trauksmi. Tas ir kā ķēdes vai apļa mehānisms, no kura grūti izrauties, ja reiz cilvēks tajā ir iesaistījies.

Rīgas svētku ietvaros 18. augustā plkst. 12 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja pagalmā norisināsies pasākums “Dzīvojot Pārdaugavā – Latvijas teātra leģendu Olgas Dreģes, Baibas Indriksones un publicista Ērika Hānberga radošā tikšanās”. Pasākuma laikā trīs Latvijas kultūras dzīves leģendāras personības – izcilās teātra aktrises Olga Dreģe un Baiba Indriksone, kā arī publicists Ēriks Hānbergs – piedāvās sarunu par to, ko katram no māksliniekam nozīmē māju sajūta; neiztrūks arī jautri atgadījumu stāsti par kaimiņiem (zināms, ka Olgai Dreģei kaimiņos mīt izcilais aktieris Uldis Dumpis), Ērika Hānberga novērojumi par leģendāriem Pārdaugavas iemītniekiem, kā arī dzejas lasījumi un pa kādai dziesmai…

Lai izteiktu savu pateicību un sajūsmu dižās aktrises Vijas Artmanes talantam, festivāls “Baltijas pērle” nolēma, ka labākā dāvana viņas jubilejā būtu režisora Voldemāra Pūces filmas “Mērnieku laiki” (1968) restaurācija. Filma uzņemta pēc latviešu literatūras klasiķu – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu – romāna ar tādu pašu nosaukumu. To pamatoti uzskata par Latvijas kino klasikas pērli. Vairāk nekā 50 gadus glabātās 35 mm kinolentes pilnīgu atjaunošanu finansēja festivāls “Baltijas Pērle”, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Restaurācijas darbus veica “Studija Lokomotīve”.

Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” 30. gadadienu, viens no kulminācijas pasākumiem būs metālopera “Kurbads. Ķēves dēls”, kas būs skatāma 23. augustā Lucavsalā. Vērienīgais uzvedums ir pasakas par varonīgo Kurbadu mūsu gadsimta interpretācija grupas “Skyforger” izpildījumā. Pirms metāloperas uzstāsies grupas no Lietuvas un Igaunijas. Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Liepājas Kultūras pārvalde vasaras mēnešos pilsētas iedzīvotājiem un viesiem jau tradicionāli piedāvā apmeklēt bezmaksas muzikālus brīvdabas koncertus. Piektdien, 16.augustā plkst. 20.00 šī gada Jāņa Čakstes laukuma kultūras programmu noslēgs dziesminieka Goran Gora koncerts.

Ja agrāk jau pats debesskrāpja būvēšanas fakts bija sensācija, tad augstceltņu tehnoloģijām attīstoties, lai pārsteigtu, nākas piedāvāt kaut ko pavisam neparastu. Tāpēc mūsdienu arhitekti sacenšas ne tikai augstmā, bet arī formu oriģinlitētē. Lūk, uz šo brīdi 7 pārsteidzošākie debesskrāpji pasaulē.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” šī gada rudenī piedāvās īpaši izsmalcinātu un daudzveidīgu dažādu žanru koncertu programmu, kas būs interesanta tiem mūzikas cienītājiem, kuri ar prieku izbauda ne tikai skaņdarbus klasiskās interpretācijās, bet novērtē arī mūziķu veikumu meklējot jaunu un neparastu skanējumu klasiskām vērtībām un pievēršanos jaunradei. Kopā sešos koncertos būs gan patīkamas atkalredzēšanās ar iemīļotiem māksliniekiem, kuru koncerti vienmēr ir svētki klausītājiem, gan arī iespēja pirmo reizi Latvijā atklāt spilgtu profesionālu mūziķu vārdus.

Ražīgais latviešu mūzikas producents un daudzu pazīstamu latviešu dziesmu remiksētājs Mart Inc. (Mārtiņš Pīzelis) jau ilgāku laiku loloja jaunu dziesmu, kuras pamatā būtu pazīstamās Raimonda Paula dziesmas “Kad saule aiziet” instrumentālā tēma. Pieaicinot talkā producentu Lotaru Lodziņu, kurš ir arī jaunās dziesmas teksta autors, ka arī viņa partneri Jāni Kalvi un jauno dziedātāju Aivo Oski, ir tapusi dziesma “Domām svara nav”.Dziesmas producents Mārtiņš: ''Kad izveidoju dziesmas instrumentālo versiju, kurā iesemplēju dziesmas “Kad saule aiziet” elementus, radās ideja arī par vokālo versiju. Uzrakstīju Lotaram Lodziņam, vai viņš var kādu ieteikt, kurš varētu iedziedāt. Lotars pats sarakstīja dziesmai vārdus un pieaicināja Aivo Oski. Vēlāk sadarbībā ar Lotaru Lodziņu un Jāni Kalvi “Labo ierakstu studijā” tika ierakstīts vokāls, kā arī veiktas nelielas dziesmas korekcijas, mikss un masters.”Aivo Oskis: “Ir brīži, kad nekam nav nozīmes. Nav nozīmes, ko kāds konkrētajā brīdī domā, ir tikai pasaulīgs mirklis. Domu bezsvara stāvoklis. Par to arī dziesma. Visbiežāk šādas situācijas ir ekstrēmos gadījumos - viesuļvētru, vulkānu izvirdumu un citu katastrofu gadījumā, taču to var attiecināt arī pozitīvāk - mirkļos, kad patiesi esam aizrāvušies, laimīgi, kad baudām mirkli, nedomājot ne par ko.”

Viens no kritērijiem, ko parasti izmanto dāvanu izvēlē, ir gaviļnieka hobiji un intereses. Tas palielina iespēju, ka dāvana saņēmējam patiešām patiks un būs noderīga. Šoreiz piedāvājam iepazīties ar dažām dāvanu idejām priekš cilvēka, kurš ir liels dabas un dzīvnieku mīļotājs.

Ar svinīgu kopā sanākšanu un kolektīva kopbildi Latvijas Leļļu teātris 6. augustā atzīmēja jaunās sezonas sākumu. Neizpalika arī teātra direktora Viļņa Beķera tradicionālais pārsteigums – izbraukums uz noslēpumā turētu vietu, kas šogad izrādījās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa “Dauderi”. Bijušajā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē vīna glāzi par godu 76. sezonas sākumam skandināja gandrīz viss teātra kolektīvs, kam šogad pievienojušies pieci jauni aktieri - Elīna Bojarkina, Matīss Millers, Rihards Zelezņevs, Rūdolfs Apse un Alīda Pērkone.

Izstāde “Dzimtas grāmata”, kas 2020. gadā būs apskatāma Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, vēstīs par Latvijas dzimtām un tām nozīmīgajām grāmatām. Ģimenes un dzimtas visā Latvijā aicinātas iesaistīties izstādes veidošanā – iesūtīt savu stāstu un aprakstu par grāmatu, kas ģimenei ir īpaši nozīmīga. Pieteikšanās izstādei notiek līdz 2019. gada 31. augustam. Literatūra ir māksla, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē un tādējādi vieno dažādu laiku cilvēkus. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka daudzu ģimeņu īpašumā ir grāmatas, kuru vērtība nav izmērāma, un grāmatas, kuras, iespējams, apvij īpaši stāsti.

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 13.00 līdz 23.15 11. novembra krastmalā norisināsies pasākums “PILSĒTAS LEĢENDAS. LEĢENDU TIKŠANĀS”. Lai celtu godā Rīgas leģendas un teikas, kas iedvesmo pilsētas iedzīvotājus un tās viesus, Daugavmala tiks izveidota kā leģendu satikšanās iela. Te varēs iepazīt un izdzīvot visas populārākās leģendas par Rīgu – par Rīgas rašanos, par to, vai Rīga jau gatava, par Rīgas kalniem un apkaimēm, pazemes ejām zem Daugavas, par aizstāvjiem, par spokiem, par pirmo Ziemassvētku egli, par Lielo Kristapu un leģendārām personībām.