Kas un kad izdomāja svinēt dzimšanas dienas?
Dzimšanas dienas svinības esot radušās Senajā Ēģiptē, pēc tam šo tradīciju pārņēmuši Asīrijas augstmaņi. Vienkāršie ļaudis dzimšanas dienas nesvinēja, šie svētki pienācās tikai augstdzimušajiem vīriešu kārtas pārstāvjiem.
Viss sākās ar faraoniem
Pirmās rakstiskās liecības par dzimšanas dienas svinībām līdz mūsdienām saglabājušās kopš 3000 gadu p.m.ē. Nekas īpašu jauns pa šo laiku nav izdomāts. Arī faraoni rīkoja svainības ar bagātīgiem galdiem un šajā dienā bija vēlīgs pret zemākas kārtas pārstāvjiem, šo to no mielasta atlicinot arī viņiem. Jā, par godu valdnieka dzimšanas dienai atbrīvoja arī dažus ieslodzītos, kas to bija izpelnījušies ar ļoti labu uzvedību.
Sievietes tika diskriminētas
Ilgu laiku sievietēm ne prātā nenāca svinēt dzimšanas dienas, pat dzimšanas dati netika pierakstīti. Pirmā sieviete, kas tika pagodināta ar dzimšanas dienas svinībām bija leģendārā skaistule un Senās Ēģiptes valdniece Kleopatra II, dzīvoja viņa no 185 līdz 116 gadam p.m..ē.
Grieķi atzīmēja dievu dzimšanas dienas
Svinību kārie grieķi savu aizbildņu dievu dzimšanas dienas svinēja 12 reizes gadā, piemēram, Artemīdai – medību un šķīstības dieviete – svinamā diena bija ik mēneša sestajā datumā. Grieķu vienkāršajās ģimenēs turpināja diskriminēt sievietes un bērnus, dzimšanas dienas atzīmējot tikai vīriem un tēviem.
Kristietības tradīcija
Līdz ar kristīgās tradīcijas izplatīšanos, ideja par dzimšanas dienu svinībām izzuda. Pasaule tika uztverta kā ciešanu vieta un kur gan tur vieta svinībām. Drīzāk par svētkiem uzskatīja aiziešanu no pasaules kā apliecinājumu tam, ka ciešanas ir beigušās.
Taču ar laiku kristietība mīkstināja savu attieksmi. XII gadsimtā mācītāji ieviesa reģistrācijas grāmatas, kurās atzīmēja dzimšanas un kristīšanas datumus un pamazām ģimenēs dzimšanas dienas sāka svinēt visi – vīrieši, sievietes, bērni.
Kā radās tradīcija nopūst sveces dzimšanas dienās?
Jauko tradīciju – nopūst svecītes dzimšanas dienā – XIII gadsimtā izdomāja atraktīvie vācu zemnieki kā īpašu rituālu bērnu dzimšanas dienas svinībām. Bērnu dzimšanas dienas rītā modināja agri no rīta ar dziesmām, pie gultas pienesot pīrāgu ar svecēm. Taču pīrāgu neēda, bet visas dienas garumā izdegušās sveces mainīja ar jaunām līdz pat brīdim, kad ģimene pulcējās uz vakariņām.
Vakariņu laikā jubilāram bija jānopūš visas svecītes un jāiedomājas vēlēšanās. Lai vēlēšanās piepildītos, vajadzēja nopūst visas sveces vienā reizē, bet vēlmi nedrīkstēja nevienam izpaust. Svecīšu bija tik, cik jubilāram gadu. Dāvanas jubilāram nepasniedza ģimene, bet gan piegādāja īpašs dzimšanas dienas rūķītis, kurš, protams, pats vienmēr palika neredzams.
Jaukā tradīcija ātri izplatījās Eiropā, nešķirojot zemākas kārtas vai augstākas kārtas ļaudis, jo bija vienkārša, sirsnīga un iedvesmojoša, pieļaujot dažnedažādas interpretācijas.
