31. janvārī Tautas frontes muzejs aicina uz sarīkojumu „Patiesības spēks”
Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu 2019. gadā interesentiem piedāvā jaunu sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1989. gads. Latvija atgriežas pasaulē”. Ieeja – bez maksas. Norises vieta – Vecpilsētās iela 13/15, Rīgā. Sākums plkst. 17.00.
31. janvāra pasākums veltīts Trešās atmodas spožākajām žurnālistiskas leģendām – televīzijas raidījumam “Labvakar”, laikrakstiem “Atmoda” un “Padomju Jaunatne”, pirmajiem bezcenzūras apstākļos tapušajiem Latvijas radio raidījumiem, Rīgas kinostudijas drosmīgajām kinohronikām, satīriskajam kinožurnālam „Gaismēnas”; arī Jura Podnieka perestroikas laika dokumentālajai filmai "Vai viegli būt jaunam", kas uz ekrāniem PSRS parādījās 1987. gada janvārī un kino jomā bija pirmais un nozīmīgākais sasniegums jaunās atklātības apstākļos.
Mediju spēkos ir ietekmēt sabiedrības viedokli un izmainīt vēstures gaitu. Tā arī Latvijā 80. gadu otrajā pusē sāka atdzimt pirmskara autoritārisma un padomju okupācijas gados apspiestā mediju jeb ceturtā vara.
Kopā ar Atmodas laika žurnālistiem šajā reizē muzejā tiks pārrunāts vārda brīvības izcīņas process padomju varas pēdējos gados. Sarīkojumā diskutēs arī par mediju lomu sociālās atmiņas un nacionālās pašapziņas veidošanā; par žurnālistu ietekmi uz vēstures notikumu attīstības gaitu un spēju iedvesmot pārmaiņām; par to, kā atšķiras mediju spēks un ietekme Trešās atmodas laikā un mūsdienās, un par pētnieciskās žurnālistikas nozīmi. Vai mediji joprojām ir patieso ainu atspoguļojoša ceturtā vara vai tie, noteiktu interešu virzīti, konstruē savu realitāti? Kāda nozīme ir patiesības spēkam Trešās atmodas laikā un šodien?
Diskusijas dalībnieki:
Anda Rožukalne, mediju eksperte, RSU Komunikācijas fakultātes dekāne,
Andrejs Cīrulis, laikraksta “Padomju Jaunatne” bijušais redaktors,
Baiba Šāberte, Latvijas Radio žurnāliste,
Agris Redovičs, kino kritiķis,
Ansis Bogustovs, televīzijas žurnālists,
Jānis Dimants, bijušais TV Panorāmas galvenais redaktors.
Sarīkojumu vadīs Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
