Sekot sniega valdzinājumam – pa pēdām Sniega karalienei
Populārās H. K. Andersena pasakas „Sniega karaliene” Rīgas Krievu teātra iestudējumā var ieraudzīt ne vienu vien krāšņu pārsteigumu un baudījumu acīm.
Izrāde priecē ar grezniem tērpiem, gaismu un animāciju spožumu un, protams, ar aktierspēles dzirksti.
Stāsts sākas ar divu bērnu – Kaja un Gerdas – prieka pilno ikdienu, kas pēkšņi vienā acumirklī mainās uz pretējo. Sniega karalienes spoguļa lauska iekrīt ne vien zēna acī, bet arī sirdī – kas ir noteicošais Kaja rakstura mainībā. Zēns nonāk Sniega karalienes gūstā un tiek aizrauts tālu prom uz Ziemeļiem. Meitene skumst tik ilgi līdz izlemj savu draugu atrast, kas ir sākums Gerdas ilgajam, piedzīvojumu un briesmu pilnajam ceļojumam.
Ceļā tiek sastapti visdažādākie palīgi, kas gan novērš domas no galvenā mērķa – Kaja atrašanas –, gan virza tieši pretī uzdevumam. Katram skatuves tēlam, priekšmetam un parādībai piemīt sava simboliskā nozīmē, kā, piemēram, krāšņie ziedi vilina baudīt miera pilno ikdienu un aizmirst par visām likstām. Ar laiku Gerda iegūst domubiedrus kā briedi, kurš ir gatavs nogādāt meiteni Ziemeļos un palīdzēt atgūt Kaju.
Izrāde pārsteidz ikvienu – jo īpaši mazākos skatītājus – ar dejām, neparasto tērpu parādi un košumu. Ziedi eleganti kustina savas lapu rokas un māj ar cepurotajām galvām. Laupītāju akrobātiskā deja aizrauj. Gaismas un animācijas kopā ar tērpu vizuālo baudījumu rada pasakainu noskaņu, kas atklāj mazliet netveramu un maģisku pasauli.
Aktieri izdzīvo stāstu ar prieku un liek noticēt, ka piedzīvojumi var radīt gan smaidu uz lūpām, gan baiļu šermuļus, gan arī apņēmību un drosmi piepildīt kārotās vēlmes.
Svētku laiks ir īstais brīdis, kad sekot sniega valdzinājumam – pa pēdām Sniega karalienei... Jo tad notiek brīnumi.
Raksta autore: Ilze Degune, KultūrasVēstis.lv
