Godinot Pasaules grāmatu dienu, kas tika svinēta 23. aprīlī, apgāds Jumava izsludina manuskriptu konkursu par labāko bērniem domāto grāmatu, kas mācīs dzīvot zaļāk. Uzvarētāju godalgos ar 1000 euro honorāru un citām balvām. Konkursa mērķis ir izdot aktuālas, saprotamas, mākslinieciski kvalitatīvas, jēgpilnas un vizuāli pievilcīgas grāmatas bērniem un jauniešiem par ekoloģijas problēmām, vides piesārņošanu, veselīgu pārtiku, atkritumu šķirošanu u. c. saistītām tēmām, lai attīstītu un vairotu bērnos “Zaļo” domāšanu.

Biedrība "Ascendum" un Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) izsludina dzejoļu konkursu, kurā ar saviem darbiem tiek aicināti piedalīties 5–15 gadus veci bērni un pusaudži no visas Latvijas. Labākie darbi tiks publicēti dzejas gadagrāmatā bērniem "Garā pupa 2020", kas iznāks septembrī, Dzejas dienu laikā.

Tamāra Skrīna – viņas 70. jubilejas dzejas krājuma rindās nav nekā lieka. Gluži tāpat kā dabā, kas ir dzejnieces iedvesmotāja līdzās izlasītajām un lasāmajām grāmatām. Arī tās Tamāra Skrīna izvēlas ar lielu atlasi – viņa uzskata, ka laiks jāveltī vērtīgākajam, galu galā cilvēka mūžs pietiekami īss.

Šī grāmata tieši un nesaudzīgi vērš uzmanību uz covid-19 pandēmijas nopietnību un katra indivīda personīgo atbildību tās novēršanā. Paolo Džordāno aicina apzināties, cik ļoti mēs visi mūsdienās esam saistīti, tādēļ solidaritāte ir fundamentāls izdzīvošanas priekšnosacījums. Šajā satraucošajā, haotiskajā un neprognozējamajā laikā viņš aicina nezaudēt veselīgu spriestspēju, spēt saskatīt kopainu un no visiem šībrīža izaicinājumiem gūt mācību, lai saprastu – “kā esam tiktāl nonākuši un kā vēlamies dzīvot turpmāk?”

Līdz 14. aprīlim vai ilgāk, ja ārkārtējās situācijas laiks tiks pagarināts, ikvienam (neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas) pieejams Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) grāmatu portāls gramatas.lndb.lv. Tajā lasāmas ap 10 000 komerciālajā apritē neesošu grāmatu – no 16. gs. līdz 21. gs. sākumam. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pamatuzdevums ir nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas pieejamības nodrošināšana. Valsts ārkārtējās situācijas apstākļos, kad fiziska piekļuve krājumam nav iespējama (bet tā īpaši nepieciešama studentiem, pētniekiem, mācībspēkiem), LNB turpina pildīt savas funkcijas, nodrošinot sabiedrību ar daļu nacionālā grāmatu krājuma digitālā formātā. Daļēji tas kļuvis iespējams, pateicoties AKKA/LAA (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība) izsniegtajai licencei un Kultūras ministrijas (KM) atbalstam.

Izdevniecība Pētergailis ir uzsācis populārā poļu bērnu rakstnieka Mariana Orloņa grāmatu sērijas “Detektīvs Snīpis” izdošanu latviešu valodā. Pirmā sērijas grāmata “Detektīva Snīpja pēdējā dēka” lasītājus iepazīstinās ar detektīvu Snīpi un viņa uzticamo palīgu – sunīti Kubu, kā arī ar pirmā nozieguma izmeklēšanu.“No pulksteņmeistara Brateka darbnīcas pazudusi vērtīga mūzikas kastīte. Vai zādzībā vainojams noslēpumains bārdainis, kurš nesen uzradies Pilsētiņā? Detektīvs Ambrozijs Snīpis un viņa uzticamais draugs, runājošais suns Kuba, sāk izmeklēšanu.”

Leonam Briedim (1949-2020) mazliet pietrūka laika, lai viņš savām acīm ieraudzītu 70. jubilejas krājumu. Rondeles. Patiesībā - pats viņš paguva visu. Pārrunāt ar izdevēju un redaktoru pārrunājamo, atstāt jau gatavu krājumu, pat ievadvārdus uzrakstīt. Varbūt ko nepaguvām mēs, pārējie. Varbūt tā bija nežēlīgā dzīve vai žēlīgais Visuaugstais, kas zināja, ka Leonam iemērīti tieši septiņdesmit. Kā Bībelē. “Šo rondeļu grāmatu rakstīju daudzus gadus – pats sev. Rondeles man uzvēdīja spirgts jūras vējš, kam blakus kopā ar Mariju dzīvoju Dubultu jaunrades namā, tāpēc lielāko tiesu rondeļu tapušas laikā no 2013. līdz 2014. gadam.

Nedēļu pēc iznākšanas jau nokļuvuši Zvaigznes grāmatnīcu TOP10 pirktāko grāmatu sarakstā, Zeldas “Stāstiņi pieaugušiem puišiem” dodas pie lasītājiem. Pastāvīgie žurnāla “Klubs” lasītāji Zeldu jau būs pamanījuši – vairākus gadus ik mēnesi žurnālā parādās attiecību stāstiņš, ko rakstījusi Zelda. “Kurš no Zeldas padomiem man palicis prātā? Esmu daudz domājis par to, kā nepalaist garām brīdi, kad sieviete diskrēti vēlas – lūdzu, neesi džentlmenis!” atzīstas Aivars Pastalnieks, žurnāla KLUBS galvenais redaktors.

Līdz šī gada 14. aprīlim brīvā piekļuvē ikvienam interesentam pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) periodisko izdevumu krātuve Periodika.lv. Tajā apkopoti vairāk nekā 1400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas – no 1748. gada līdz mūsdienām. Līdz šim portāls Periodika.lv autortiesību ierobežojumu dēļ pilnā apjomā bija pieejams Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavās un Latvijas publiskajās bibliotēkās jeb „Gaismas tīklā” – vienotajā valsts bibliotēku informācijas sistēmā. Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kad lielākā daļa bibliotēku ir slēgtas, tādējādi liedzot iespēju piekļūt, piemēram, studijās un pētniecībā noderīgai informācijai, pieņemts lēmums periodisko izdevumu saturu padarīt brīvi pieejamu.

Šajā pārmaiņu un ārkārtas laikā no saviem lasītājiem saņemam arvien jaunus priekšlikumus, kā apgādāt viņus ar jaunākajām grāmatām, vienlaikus radot maksimālu drošību gan pircējiem, gan pārdevējiem. Vienkāršākā ir iespēja iegādāties e-grāmatas, grāmatas elektroniskā formātā, kuras var lasīt mobilajā telefonā, datorā vai planšetē. Var arī pasūtīt grāmatas interneta veikalā zvaigzne.lv.

Gribas lasīt ko intriģējošu, sirsnīgu un jauku? Romāns “Glābiet mani”, kurš stāsta par vidusskolnieku vētrainajām attiecībām, būs tieši laikā! Viņi ir neiespējami dažādi. Kopš Rūbijai piešķirta stipendija mācībām prestižajā Mekstonholas koledžā, viņas moto ir: Tikai nekrist acīs skolasbiedriem! Otra svarīgākā lieta Rūbijas dzīvē ir gatavošanās mācībām Oksfordā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir pievienojusies Kultūras ministrijas informatīvajai kampaņai #Ēkultūra, MK izsludinātās valsts ārkārtas situācijas laikā piedāvājot attālināti izmantot digitālos resursus un e-pakalpojumus. LNB Digitālajā bibliotēkā pieejamas 12 kolekcijas, papildus studiju un pētniecības nolūkos iespējams piekļūt vairāk nekā 20 pilntekstu ārvalstu abonētajām datubāzēm, Nacionālajai enciklopēdijai, kā arī lekciju, diskusiju, konferenču, lasījumu un cita veida audio un video saturam LNB sociālajos tīklos.

TĪĢERIS ir autora vairāku gadu garumā tapušu stāstu izlase. Grāmatas dizainu un ilustratīvo pielikumu, komiksu, darinājis Reinis Pētersons.

Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes interese par Latvijas populārās mūzikas procesiem bijusi noturīga jau vairākus gadu desmitus. Pētniece veidojusi šai tēmai veltītus radioraidījumus, publicējusi neskaitāmus rakstus presē un izdevusi arī vairākas grāmatas par tautā iemīļotiem mūziķiem – komponistiem Uldi Stabulnieku un Elgu Īgenbergu, dziedātājiem Jāni Zāberu un Mārtiņu Freimani. Tikko iznācis autores jaunākais darbs par Latvijas estrādes mūzikas vēsturi “Melnbaltās dziesmas”, kas iecerēts kā apjomīgs pētījums trīs daļās. Šobrīd lasītāju rokās nonāk pirmā grāmata, kas veltīta latviešu estrādes mūzikas pirmsākumiem.

18. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, gaidāma sieviešu komiķu apvienības “Sieviešu stendaps” programma “Diena, kad Aspazija bija Rainis”, kas aicinās no neierasta skatpunkta palūkoties uz dzejnieku biogrāfiju, sadzīvi un leģendām apvītiem notikumiem. Stendapā uzstāsies Ieva Viese-Vigula, Sanita Grīna, Una Rozenbauma, Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone un Lydia. Stendapu vadīs Inga Gaile. Tajā skanēs joki par Aspazijas un Raiņa biogrāfiskiem faktiem, viņu sadzīvi un par leģendām kļuvušiem notikumiem – kā Aspazija esot skrējusi kaila pa Esplanādi un pārgriezusi pulksteni, lai Rainis netiktu uz 13. janvāra demonstrāciju, par Raiņa attiecībām ar Mēnesmeitiņu (Olgu Kliģeri) u.c.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Ingas Grencbergas debijas romānu “Sestā sieva”. Tas ir daļēji autobiogrāfisks romāns, jo autore iedvesmojusies no savām dienasgrāmatām, saplūdinot pašas pieredzi ar izdomātiem stāstiem un notikumiem. Kas ir Ingas un kas – romāna galvenās varones Alises piedzīvots, paliek noslēpumā tīts. Tomēr skaidri noprotams: mīlestību, vilšanos un cerību piedzīvojušas abas. Alises piedzīvoto autore nestāsta hronoloģiskā secībā, uzskatāmi parādot, ka šodiena ir pagātnes rīcību rezultāts, savukārt nākotni veidos šodien pieņemtie lēmumi. Ne velti romāna vadmotīvs ir Nīčes aicinājums amor fati – mīli, pieņem likteni.