Klajā nāks grāmata „Ar ticību, cerību, mīlestību cauri gadu simtiem. Tukuma Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas un draudzes vēsture 16.–20. gadsimtā”
Jūnija sākumā klajā nāks Dr.h.c.hist. Intas Dišleres grāmata „Ar ticību, cerību, mīlestību cauri gadu simtiem. Tukuma Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas un draudzes vēsture 16.–20. gadsimtā”. Grāmatas vāku rotās izcilā Tukuma gleznotāja Anša Artuma gleznas „Tukuma luterāņu baznīca 1943” reprodukcija.
Kā informē projekta vadītājs Mārcis Zeiferts, topošā grāmata, ko izdos Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze, ir zinātnisks pētījums, tās autore – Tukuma muzeja speciāliste Inta Dišlere. Viņas kontā ir grāmatas, zinātniski pētījumi un izstāžu katalogi par muižu vēsturi, Tukuma pilsētas un baznīcu vēsturi, par ievērojamiem cilvēkiem, kā arī 20. gadsimta sabiedriski politiskajām norisēm. Izmantojot plašu avotu klāstu, autore apkopojusi vēsturisku informācija par Tukuma senāko dievnamu un tā draudzi piecu gadsimtu garumā.
Lai atzīmētu vairākus nozīmīgus datumus, tostarp 1567. gada 28. februārī Kurzemes un Zemgales hercoga Gothards Ketlera parakstīto rīkojumu par 70 baznīcu un draudžu, arī Tukuma evaņģēliskās draudzes baznīcas dibināšanu, 26. februārī notika grāmatas elektroniskās versijas prezentācija, kā arī tika uzsākta grāmatas iepriekšpārdošana. Grāmatas cena iepriekšpārdošanā – EUR 30.
„Šī grāmata noteikti nav tikai zinātnisks pētījums; tā ir daudz kas vairāk. Un, manuprāt, šis unikālais izdevums varētu būt interesants ne tikai tukumniekiem vien,” ir pārliecināts projekta vadītājs M. Zeiferts. Viņš stāsta, ka deviņpadsmit gadus ilgušajā izpētes darbā grāmatas autore izzinājusi dievnama, tā interjera, iekārtu un sakrālo priekšmetu vēsturi, aktualizējusi ar to saistītās kultūrvēsturiskās vērtības. Grāmatā varēs izlasīt par sabiedriskajām aktivitātēm baznīcas draudzē 19. un 20. gadsimtā, Tukuma baznīcas mācītājiem un kalpotājiem, mācītājmuižu un mācītāja atalgojumu, kā arī apbedījumiem un kapsētām Tukuma draudzē. Tā papildināta ar Tukuma baznīcas un draudzes hroniku, apkopojumu un attēlu anotācijām vācu valodā, kā arī ar personu rādītāju.
Jāpiebilst, ka grāmatā, kuras plānotais apjoms ir teju 600 lappuses, būs atrodami ne tikai teksti, bet arī ievērojams vizuālais materiāls – dievnama, tā interjera un sakrālo priekšmetu fotogrāfijas, ko sagatavojuši fotomeistari Gvido Kajons un Vitolds Mašnovskis. Daudzi attēli iegūti no Latvijas Valsts vēstures arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rundāles pils muzeja, Tukuma muzeja, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes arhīva, tukumnieku un pat ārzemnieku personīgajiem arhīviem u.c.
Par grāmatas vizuālo noformējumu rūpējas Mag. art. Aivars Plotka, mākslinieks ar bagātu pieredzi, kura radošo darbu sarakstā ir daudzas grāmatas, vairākas no tām apbalvotas grāmatu mākslas konkursā „Zelta Ābele” (2006–2016).
2017. gads grāmatas izdošanai nav izvēlēts nejauši, Tukuma baznīcai un draudzei tas ir lielu jubileju gads: Evaņģēliski luteriskā Baznīca pasaulē atzīmē 500. gadadienu kopš Reformācijas sākuma – Mārtiņa Lutera tēžu publicēšanas Vitenbergā 1517. gada 31. oktobrī; ir pagājuši 450 gadi kopš dienas, kad hercogs Gothards Ketlers izdeva rīkojumu par baznīcu ierīkošanu Kurzemē (1567), ar ko tika dibināta arī Tukuma evaņģēliski luteriskā baznīca; īpaša gadadiena ir Tukuma dievnamam – 330 gadi aizvadīti kopš Tukuma dievnama mūra ēkas celtniecības pabeigšanas (1687). „Šodien dievnams ir ne tikai visvecākā saglabājusies celtne Tukuma vecpilsētas apbūvē, bet arī sabiedriskās dzīves centrs,” norāda grāmatas izdevēji, atgādinot, ka gan dievnams pats, gan ērģeles, baznīcas unikālie soli, vitrāžas un sakrālie priekšmeti ir iekļauti Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
Grāmatas veidotāji uzsver: „Bez pagātnes nav nākotnes. Šai vispārzināmajai frāzei ir dziļa jēga. Lai šis Tukuma baznīcas un draudzes vēstures pētījums palīdz apzināties mūsu saknes, mūsu priekšteču garīgo un materiālo kultūras mantojumu – tās kultūrvēsturiskās vērtības, kas atrodas ap mums, rosina vēstures izpratni un noārda stereotipus, kuru ciešajos valgos mēs arvien vēl atrodamies.”
