Laimīgi cilvēki lasa grāmatas, nelaimīgi- skatās televizoru
Nesen notika kāds interesants pētījums, kurā piedalījās vairāk kā 30 000 cilvēku. Pētījuma laikā respondentiem bija jāatbild uz jautājumu, kā viņi pavada brīvo laiku, novēŗtējot arī savu dvēseles stāvokli un noskaņojumu. Rezultāti parādīja, ka cilvēki, kas uzskata sevi par laimīgiem, izrādījās sociāli aktīvāki, viņi vairāk kontaktējās ar cilvēkiem, lasīja grāmatas, kā arī apmeklēja dievnamus. Savukārt, tie, kas nebija apmierināti ar savu dzīvi, vairāk laika pavadīja pie televizora ekrāna. Viņi skatījās televizoru par 28 % vairāk, nekā laimīgie cilvēki.
Tāpat pētījuma autori noskaidroja, ka 51 procentam nelaimīgo cilvēku ir diezgan daudz brīvā laika, kurā viņi nezina, ko darīt. Turpretī laimīgajiem cilvēkiem, tieši pretēji, brīvais laiks bij tikai 19 procentiem no aptaujātajiem. Lielākā daļa no viņiem savu brīvo laiku aizpildīja, lasot labas grāmatas.
Secinājums: lasiet un esiet laimīgi!
Lūk, dažas grāmatas laimīgiem cilvēkiem, kas nopērkamas apgāda Zvaigzne ABC grāmatnīcās!
Vladimirs jeb Pārtrauktais lidojums /Marina Vladi/
Franču aktrises Marinas Vladi atmiņu grāmata par savu vīru Vladimiru Visocki (1938–1980) – aktieri un autordziesmu izpildītāju, komponistu un izcilu 20. gadsimta dzejnieku, kura daiļradi literatūras pētnieki jau nodēvējuši par „krievu dzīves enciklopēdiju”. Grāmata ir smeldzīgs rekviēms un reizē skaudri atklāts stāsts par divpadsmit gadiem, kas pavadīti kopā, mijoties spilgtiem laimes brīžiem un vistumšākajām drāmām. Visockis ir leģenda, kas joprojām nezaudē aktualitāti un turpina dzīvot dzejā, dziesmās un kinolomās.
Marinas Vladi laiks Visocka mūžā – tie ir viņa dzīves pēdējie divpadsmit gadi, dziesmas un koncerti, izrādes un filmēšanās, braucieni pa Krieviju un ceļojumi uz ārzemēm, cīņa par Visocka tiesībām uzstāties publikas priekšā, izdot plates un dzejoļus, par iespēju Marinai dzīvot un strādāt Padomju Savienībā.
Tā ir grāmata par mīlestību un patiesu draudzību, par dzīves trauslumu un Cilvēka diženumu.
Anna Kareņina /Ļevs Tolstojs/
Ļevs Tolstojs (1828–1910), krievu rakstnieks, pasaules literatūras klasiķis, ir daudzu plaši pazīstamu prozas darbu autors. Kaislīgas cilvēku savstarpējās attiecības, spilgti raksturi, dzīves jēgas meklējumi, filozofisks skatījums uz pasauli, filigrāni noslīpēts stils un izcila literārā kvalitāte – tas viss atrodams Ļeva Tolstoja daiļradē, kas savu nozīmību nav zaudējusi arī 21. gadsimtā.
Romāns “Anna Kareņina” ir saviļņojošs mīlas stāsts un vienlaikus episks vēstījums par laikmetu, kas dzīves stila, sabiedrībā valdošo uzskatu un paradumu ziņā ir ļoti atšķirīgs no mūsdienām, savukārt cilvēku savstarpējās attiecības, mīlestība, cerības un vilšanās ir mūžsenas un vienmēr aktuālas.
Anna Kareņina, šķietami laimīga augstākās sabiedrības dāma, atsakās no ierastās, ērtās, bet garlaicīgās ģimenes dzīves un izvēlas mīlestību – viņa pamet vīru un dēlu, lai sāktu jaunu dzīvi kopā ar grāfu Vronski. Tomēr līdz ar mīlestību Annas dzīvē ienāk sabiedrības nosodījums un vientulība. Anna dzīvo ilūzijās, ka mīlestība un tās vārdā nestais upuris nodrošinās mūžīgu laimi, bet ikdiena atšķiras no iztēlotā ideāla. Zūd robeža starp iedomām un realitāti, pavīd šaubas par mīļotā vīrieša uzticību...
“Anna Kareņina” ir viens no slavenākajiem Ļeva Tolstoja romāniem, tas tulkots daudzu pasaules tautu valodās, piedzīvo jaunus izdevumus atkal un atkal, kā arī ir pārtapis pasaulslavenās filmās, teātra izrādēs un baleta iestudējumos.
Istaba /Emma Donohjū/
Piecgadīgā Džeka pasaule ir Istaba. Tajā dzīvo viņš un mamma, pagultē mitinās abu darinātā Olučūska, bet skapī ir droša vietiņa, kur Džeks nakšņo reizēs, kad pie mammas ierodas Vecais Niks. Istabā vēl ir arī televizors, piecas bilžu grāmatas, dažas grāmatas bez bildēm un augstu, augstu gaisā – niecīgs jumta logs. Televizorā var redzēt citus cilvēkus, mašīnas, jūras un kalnus – bet tās visas ir izdomātas lietas tāpat kā vampīri, Alise Brīnumzemē un Sūklis Bobs. Īstā pasaule ir Istaba.
Džeka mammai ieslodzījums Istabā ilgst jau septiņus gadus. Vienīgais, kas dod spēku izturēt, ir viņas mazais puisēns. Un viņa rada jaunu pasauli, pasauli, kurā mīt tikai viņi vien, pasauli, kas stiepjas vienpadsmit pēdas uz vienu un vienpadsmit pēdas uz otru pusi. Laimīga bērnība, drošība un mīlestība ir grūti iedomājamas tādā vietā, taču viņa dara visu, lai Džeks justos labi.
Un tad pienāk diena, kad viņi varētu izkļūt laukā...
Emma Donohjū (Emma Donoghue) dzimusi 1969. gadā Dublinā. Raksta romānus, lugas un stāstus. Viņas grāmatas, īpaši jau ārkārtīgi neparastais, dziļi izjustais romāns "Istaba", kļuvušas par bestselleriem visā pasaulē.
Lēdijas Čaterlejas mīļākais /D. H. Lorenss/
D. H. Lorenss (D .H. Lawrence, 1885–1930) ir viens no izcilākajiem un savulaik pretrunīgāk vērtētajiem angļu rakstniekiem. Pēc romāna “Lēdijas Čaterlejas mīļākais” iznākšanas D. H. Lorenss tika apsūdzēts pornogrāfijas izplatīšanā, bet pret izdevniecību Penguin Books pat tika uzsākta tiesas prāva par neķītru izdevumu publicēšanu. Rakstnieks ir bēguļojis no Lielbritānijas uz Austrāliju un ASV, viņa darbi tikuši kritizēti un cenzēti, tomēr mūsdienās D. H. Lorenss tiek atzīts par nozīmīgu modernisma pārstāvi angļu literatūrā.
Romānā “Lēdijas Čaterlejas mīļākais” atainota aristokrātiskās lēdijas Čaterlejas mīlestība pret mežsargu Melersu. D. H. Lorenss spilgti atainojis sabiedrības augstāko aprindu nosodītas mīlestības uzplaukumu, sevišķi lielu uzmanību veltot abu seksuālajām attiecībām.
Lai gan savulaik aizliegts un nosodīts, romāns “Lēdijas Čaterlejas mīļākais” ir skaists un neviltots stāsts par mīlestību, kas pēc romāna pirmpublicējuma angļu valodā 1960. gadā pēckara paaudzei bija kā jauns atklājums.
Pieskāriens /Kolīna Makkalova/
Aleksandru Kinrosu dzimtajā Skotijā atceras kā neprasmīgu skārdnieka mācekli un bezdievīgu dumpinieku. Kad pēc vairākiem Austrālijā pavadītiem gadiem viņš aicina pie sevis savulaik izraudzīto līgavu, viņa Skotijas radinieki tūlīt saprot, ka Aleksandrs zelta raktuvēs ir ieguvis bagātību un tagad ar viņu var rēķināties kā ar vērā ņemamu precinieku.
Pēc grūta ceļojuma ieradusies Sidnejā, sešpadsmitgadīgā Elizabete Dramonda satiek nākamo vīru un ar šausmām aptver, ka izjūt pret viņu vienīgi bailes un nepatiku. Tomēr Elizabetei nav citas iespējas, kā apprecēties un doties vīram līdzi tālu pāri mežonīgās, neapdzīvotās zemes plašumiem uz Aleksandra radīto pilsētu, ko viņš ir nosaucis par Kinrosu. Kalnā, kas slienas pāri Kinrosai, glabājas pasaules bagātākās zelta atradnes...
“Man patīk veikt izpēti un savos darbos iekļaut nekļūdīgus faktus. Tur – reālajā īstenībā – vēl aizvien ir neizsmeļamas iespējas rakstnieka iztēlei,” teic austrāliešu rakstniece Kolīna Makkalova, kuras episko vērienu latviešu lasītāji jau iepazinuši darbos „Dziedoņi ērkšķu krūmā”, „Tims” un „Cēzara sievietes”.
Marija Antuanete Stefans Cveigs
Ievērojamā austriešu literatūras klasiķa Stefana Cveiga (1881–1942) biogrāfiskais darbs Marija Antuanete lasāms ar neatslābstošu interesi kā saistošākais piedzīvojumu romāns.
Stāsts par Marijas Antuanetes, Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzijas meitas, dzīvi vēsta par veselu laikmetu Eiropas vēsturē. 18. gs. Francijas galma dzīve ar tās pārmērībām, Lielā franču revolūcija ar asiņu jūru... Lielajai starpvalstu politikai pakļautas pat karalisko ģimeņu atvašu laulības. Francijas pēdējā karaliene, kas ļoti agras jaunības, patiesībā vēl bērna gados apprecināta ar nepilngadīgu Francijas troņmantnieku, nav gatava savai politiskajai misijai, bet veidojas kopā ar viņai uzticēto smago pienākumu. Tāda ir šī viduvējā rakstura gaita – no sākotnējas neapdomības uz aizvien lielāku izlēmību, no Šēnbrunnas pils caur Trianonu tiešā ceļā uz giljotīnu Konkordijas laukumā.
Smalki izstrādāts varones psiholoģiskais portrets – no jaunas, vieglprātīgas meitenes, kuras trauslajiem pleciem uzkrauta pārlieku smaga nasta, 19 gadu vecumā kļūstot par valdnieci, caur galma intrigām un vienīgās patiesās mīlestības pārdzīvojumiem līdz īsti karaliskai stājai pēc vīra karaļa Luija XVI giljotinēšanas un gaidot piespriesto nāvessodu pašai.
Austriešu rakstnieks Stefans Cveigs Marijas Antuanetes dzīvesstāstu atbrīvojis no daudzu leģendu un anekdošu uzslāņojuma. Ar diža rakstnieka un laba psihologa prasmi viņš ir spējis iejusties šajā negribētās varonības traģismā.
Skārleta /Aleksandra Riplija/
Romāns “Skārleta” sniedz lielisku iespēju atkal atgriezties Tarā, sastapties ar Skārletu un Retu Batleru un vēlreiz izbaudīt lieliskāko mīlas stāstu, kāds jebkad ticis uzrakstīts. Skārleta Aleksandras Riplijas romānā, runājot Reta – viņas mūža mīlestības vārdiem –, no brīnišķīgas jaunas meitenes kļūst par brīnišķīgu pieaugušu sievieti.
Aleksandra Riplija (Aleksandra Ripley, 1934–2004), amerikāņu rakstniece, ir vairāku romānu un filmu scenāriju autore, tomēr pasaules slavu viņa iemantoja, uzrakstot romānu “Skārleta” – turpinājumu Margaretas Mičelas slavenajam darbam “Vējiem līdzi”.
Tāpat kā Skārleta O’Hāra, arī Aleksandra Riplija bijusi īsta dienvidniece. Varbūt tieši tāpēc viņa varēja tik pārliecinoši iejusties savas varones tēlā, izprast viņas domas un izjūtas; Skārletas dzīves stāsts plūst tikpat aizraujoši kā Margaretas Mičelas darbā, tajā mainās notikumi, plosās kaislības un pārdzīvojumi.
Šīs grāmatas iznākšana radīja sensāciju: tās pirmpublicējums tika izpārdots ļoti īsā laikā, pārspējot visus pārdošanas rekordus un sajūsminot lasītājus visā pasaulē.
Frīda. Frīdas Kālo biogrāfija /Heidena Errera/
Aizraujoša, dzīvīgi koša biogrāfija, kas ir arī pārtapusi pasaulslavenajā Džūlijas Teimoras pilnmetrāžas filmā ar Selmu Hajeku un Alfrēdu Molinu galvenajās lomās.
Tāpat kā pati Kālo, arī grāmata ir neapšaubāmi inteliģenta un brīnum aizraujoša. Šī nepārspējami uzrakstītā meksikāņu gleznotājas Frīdas Kālo biogrāfija atklāj maģiski pievilcīgu un savdabīgu sievieti. Mākslinieci, kuras gleznu jutekliskais dzīvesprieks gūts pašas dzīvē: netālu no Mehiko pavadītajā bērnībā Meksikas revolūcijas laikā; astoņpadsmit gadu vecumā piedzīvotā briesmīgā negadījumā, kurā viņa tika sakropļota; vētrainajā laulībā ar murālistu Djego Riveru un īslaicīgajos mīlas sakaros ar daudziem vīriešiem, arī Isamu Noguči un Leonu Trocki; saistībā ar komunistisko partiju; mākslinieces sakņotībā Meksikas folklorā un kultūrā un viņas dramatiskajā kaislībā uz krāšņām izrādēm.
Mazputniņš /Rešāds Nurī Gintekīns/
Rešāds Nurī Gintekīns (1889-1956) dzimis Stambulā, ilgus gadus strādājis par turku un franču valodas skolotāju un izglītības inspektoru. Romāns “Mazputniņš” ir viņa debijas darbs. Pēc tā motīviem savulaik uzņemta arī filma, kas 20. gadsimta astoņdesmitajos gados pārtapusi par ļoti populāru TV seriālu.
Mazputniņš ir saviļņojošs romāns par pirmo mīlestību, kura pamatā ir smeldzīgi skaists un romantisks mīlas stāsts.
Bērnībā Feride ir īsts nemiera gars. Meitenei tīk kāpelēt pa kokiem un šaudīties ar ķiršu kauliņiem, tāpēc viņu iedēvē par Čalīkušū jeb Mazputniņu. Tad, gluži negaidot, pie Ferides atnāk pirmā mīlestība. Šķiet, viņas laimi nekas nespēj aptumšot un nākotnē gaida daudzi skaisti gadi kopā ar iemīļoto...
