Kādi mēs bijām senatnē?
Domājot par Latvijas simtgades sagaidīšanu, Apgāds Zvaigzne ABC atkārtoti laidis klajā Agra Liepiņa populārzinātnisko grāmatu „Senā Latvija. Ilustratīva 9.-13. gadsimta vēsture”. Izdevums papildināts ar jaunu satura nodaļu, kā arī ar agrāk nepublicētiem A. Liepiņa zīmējumiem un fotogrāfijām.
Grāmatas atvēršanas svētki notiks šī gada 20. septembrī plkst. 16.00 Apgāda Zvaigzne ABC telpās K. Valdemāra ielā 6.
Grāmata veltīta latviešu tautas senču – latgaļu, kuršu, sēļu, zemgaļu un līvu – dzīvei laika periodā, ko arheologi dēvē par vēlo dzelzs laikmetu. Šis laika posms mūsdienu Latvijas teritorijā bija pēdējie gadsimti pirms krustnešu iebrukuma, tas bija laiks, kad mūsu senči paši vēl bija noteicēji savā zemē. Tieši šī iemesla dēļ šis Latvijas vēstures periods kalpojis kā fons un „skatuve” daudziem latviešu klasiskās literatūrās varoņiem, sākot ar Lāčplēsi, Induli un beidzot ar Kurbadu un Nameju, tas nereti ieguvis romantizētu un pārspīlēti krāšņu veidolu, kur vēstures liecības savijušās ar izdomu un fantāziju.
Lai varētu nošķirt autentiskus faktus no iedomām un izdomas, mākslinieks, senvēstures pētnieks un Lielvārdes senlatviešu pils modeļa izveidotājs Agris Liepiņš savā grāmatā piedāvā vairākus simtus zīmējumu un vēsturisku rekonstrukciju foto, kuros ar skrupulozu precizitāti, izmantojot arheoloģiskajos izrakumos – senkapos, pilskalnos, apmetnēs – atrastās liecības, stāsta, kā patiesībā izskatījās mūsu tālo senču apģērbs, pilis, apmetnes, kā tika rotāti zirgi, ar kādiem amatiem cilvēki nodarbojās un kādas tehnoloģijas izmantoja, kā sadzīvē un rituālos interpretēja un lietoja dažādas krāsas.
Agris Liepiņš (1959) ir beidzis Mākslas akadēmiju kā grāmatu grafiķis. Visu mūžu zīmējis karikatūras un grāmatu ilustrācijas. No 1993. gada līdz šodienai – laikraksta "Dienas Bizness" karikatūrists. Aizraušanās – Latvijas senvēsture. Lielvārdes senlatviešu koka pils autors.
