Veselīga veģetāra uztura ieteikumi
Katrs veģetārietis iesācējs gribētu zināt, kā tad viņam tālāk dzīvot, un ko tad viņš var un ko vajadzētu ēst. Dodam dažus ieteikumus, kādus produktus un ko jums vajadzētu lietot uzturā.
Ēd pēc iespējas vairāk termiski neapstrādātu, svaigu un ekoloģiski tīru produktu: augļus, ogas, dārzeņus, zaļumus, diedzētus graudus un sēklas.
Pievērs uzmanību tam, lai ēdienkartē netrūktu olbaltumvielu. Lieliski olbaltumvielu avoti ir pupas, pupiņas (it īpaši soja), zirņi, lēcas, ķirbju sēklas, saulespuķu sēklas, rieksti un auzu pārslas. Minētie produkti ir arī lielisks dzelzs avots.
Nodrošini savu organismu ar nepieciešamajām taukvielām, lietojot dažādas augu eļļas, priekšroku dodot nerafinētām, mehāniski iegūtām eļļām. 1-2 tējkarotes linsēklu eļļas nodrošina ar nepieciešamo omega-3 taukskābju diennakts devu. Lieliski taukvielu avoti ir arī rieksti un sēklas.
Minimizē cukura un sāls, kā arī balto miltu izstrādājumu lietošanu. Neaizraujies ar saldinātajiem dzērieniem, kafiju un alkoholu; tāpat centies izvairīties no produktiem, kuriem pievienotas pārtikas piedevas (e-vielas). Centies ierobežot arī konservētu un marinētu produktu lietošanu.
Ievēro mērenību un lieto pēc iespējas dažādākus veselīgus produktus. Nav ieteicams lietot ļoti daudz sojas produktu, jo soja cita starpā satur cilvēka organismam nelabvēlīgas vielas, it īpaši nevārītas sojas pupiņas. Arī citi produkti, kuros ir daudz uzturvielu un maz ūdens, jāēd ar mēru, jo tos organismam ir grūtāk sagremot. Pie koncentrētajiem produktiem pieder rieksti, sēklas un pākšaugi. Šos produktus vēlams ēst mērcētus (rieksti) un vārītus (pākšaugi).
Rūpējies, lai lielu daļu ēdienkartes veidotu pārtika, kuras galaprodukti, kas rodas pēc tās sagremošanas, ir sārmaini. Šajā rakstā ir pieejama informācija, kāda vide veidojas organismā pēc dažādu produktu sagremošanas.
Ekoloģiski audzētus augļus un dārzeņus ēd ar visu mizu; izmanto katru iespēju ēst no koka, krūma vai dobes – tā Tu sevi vari nodrošināt ar B12 vitamīnu, kuru sintezē baktērijas, kas lielā daudzumā atrodas augsnē, arī citu vitamīnu koncentrācija tikko noplūktos augļos un zaļumos ir lielāka. Savukārt nezināmas izcelsmes augļus un dārzeņus pirms lietošanas kārtīgi nomazgā un nomizo.
Kombinējot produktus vienā ēdienreizē, jāielāgo, ka pirmos vēlams ēst augļus vai saldo ēdienu (augļus vislabāk ēst pirms ēdienreizes), pēc tam dārzeņus un/vai graudaugus, bet pākšaugus un riekstus ieteicams ēst pēdējos. Vienlaikus nav ieteicams ēst salda piena un skābpiena produktus; pastāv arī viedoklis, ka augļus nevajag ēst kopā ar dārzeņiem. Savukārt pākšaugos un graudaugos esošās olbaltumvielas organismā asimilējas labāk, ja tos ēd kopā.
Dzer daudz tīra ūdens, vēlams ēdienreižu starplaikos.
Nesmēķē. Bez ārsta norādījuma nelieto medikamentus, uztura bagātinātājus (izņemot pilnīgi dabīgos) un sintētiskos vitamīnus.
Pēc iespējas vairāk uzturies svaigā gaisā; neaizmirsti, ka saules gaismas ietekmē ādā veidojas D vitamīns – tam ir ļoti svarīga loma kaulu stiprināšanā.
Vēlams ēst noteiktos laikos, jo tad aktīvāk izdalās kuņģa sula un barība tiek pilnīgāk sagremota.
Centies ēst mierīgā vidē, nesteidzoties un kārtīgi sakošļājot ēdienu. Pie galda vēlams sēdēt taisni. Lai veicinātu gremošanas fermentu izdalīšanos, koncentrējies uz ēdienu (ēdienreizi var sākt ar atbrīvošanos un pateicības brīdi), nenomaldies domās un emocijās. Pašsajūtu pēc ēšanas var uzlabot ar pastaigu lēnā solī.
Ieklausies savā ķermenī – organisms zina, kas tam ir nepieciešams. Stipras alkas pēc kāda produkta bieži vien liecina, ka uzturs nav pilnvērtīgs un ka organismam trūkst viena vai vairākas uzturvielas. Nevajag arī sevi piespiest ēst to, kas negaršo, jo nav neaizvietojamu produktu.
Neaizmirsti, ka gaišas un tīras domas labai pašsajūtai ir daudzkārt svarīgākas par ēdienu. Ja ēdot dusmosies un raizēsies, tad visveselīgākais ēdiens kļūs neveselīgs.
Autors: Veģetārisms
