Ē.M.Remarks. ''Trīs draugi'' (1937)

Ja cilvēks ir ko vērts, tad viņš ir vairs tikai pats sev piemineklis.

Jo mazāk kādam cilvēkam ir pašapziņas, jo tas vērtīgāks.

Reizēm jāprot arī zaudēt, kā gan citādi varētu dzīvot.

Lietišķības laikmetā jābūt romantiskam, tas ir īstais triks. Pretstati pievelk viens otru.

Principi ir jāpārkāpj, citādi tie nedara nekādu prieku.

Rums nav tikai vienkāršs dzēriens, tas drīzāk ir draugs. Draugs, kas visu dara vieglāku. Tas pārvērš pasauli. Un tādēļ taču dzer...

Kokteiļa maisītāji vienmēr ir mierinājums. Ar viņiem visā pasaulē var saprasties, pat nerunājot.

Vai zini, pēc kā pazīst kavalieri? Ka viņš dzērumā uzvedas pieklājīgi.

Pasaule nav traka. Tikai cilvēki.

Dzimšanas dienas smagi nomāc pašapziņu.

Savāda gan bija tāda dzeršana – tā ātri tuvināja cilvēkus - , bet starp vakaru un rītu tā atkal radīja atstarpi, it kā būtu pagājuši gadi.

Ko pielaiž tuvu, to gribas paturēt. Un paturēt nekā nevar...

Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un atstumj pie malas.

Visa mīlestība ir taču blēdība. Brīnumaina mātes dabas blēdība.

Nekad nevar kļūt smieklīgs sievietes acīs, ja kaut ko dara tās labā. Pat visaušīgākajā komēdijā ne. Dari, ko gribi, - stāvi uz galvas, runā vislielākās muļķības, dižojies kā pāvs, dziedi pie viņas loga, tikai vienu nedari: neesi lietišķs! Neesi prātīgs!

Vīrieši, kam daudz naudas, parasti ir riebīgi.

Nauda gan nedara laimīgu, bet tā ārkārtīgi nomierina.

Prātu zaudēt vispār nav nekāds kauns.

Gatavas sievietes drīz apnīk. Vērtīgās arī. Fragmenti nekad.

Mīlestība ir brīnišķīga. Bet tā bojā raksturu.

Mīlestībai vien vīrietis nevar dzīvot. Cilvēkam gan.

Cilvēka mūžs mīlestībai ir par garu.

Savādi, kādēļ šādiem un tādiem cilvēkiem ceļ pieminekļus – kādēļ ne mēnesim vai ziedošam kokam.

Savas retās labās īpašības cilvēks vienmēr atceras tikai tad, kad jau par vēlu.

Tikumību, labsirdību, augstsirdību – to cilvēki novēl citiem, lai varētu tos labāk apstrādāt.

Cilvēku sabiedrības pamati ir mantkārība, bailes un korupcija...Cilvēks ir ļauns, bet viņam patīk, ka citi dara labu.

Dumjam piedzimt nav nekāds kauns. Tikai dumjam nomirt.

Mēs dzīvojam vairs tikai no ilūzijām un kredītiem.

Jo mazāk zina, jo vienkāršāk dzīvot. Zināšanas dara brīvu, bet nelaimīgu.

Pasaules ļaunākā slimība ir domāšana! Tā nav ārstējama.

Labākais līdzeklis pret likumu ir nekaunība.

Melanholisks cilvēks kļūst, domājot par dzīvi; cinisks, kad tas redz, kā citi tiek ar to galā.

Drosme ir tikai tad, kad ir arī bailes.

Takts ir klusa vienošanās nepieminēt kopējos trūkumus, kurpretim vajadzētu laboties. Tātad nožēlojams kompromiss.

Niknumu vajag izpriecāt, nevis izbēdāt.

Līdzjūtība ir visnederīgākā lieta pasaulē. Tā ir ļaunā prieka otra puse.

Morāle ir cilvēku izgudrojums, nevis dzīves konsekvence.

Vienaldzība un laba stāja grūtās situācijās pušķo kareivi.

Mēs par daudz zinām un par maz varam. Tādēļ, ka mēs par daudz zinām.

Savos nodomos cilvēks vienmēr ir liels. To izpildē nē. Tā ir viņa burvība.

Dzīvē viss jāsamaksā divkārši un trīskārši.

Cilvēku nekad nespēj mierināt lielās, augstās lietas – vienmēr tās bija niecīgās, sīkās.

Īstenībā mums trūcis laika, lai kļūtu par labiem cilvēkiem. Laika un miera.

Kamēr cilvēks nepadodas, viņš ir kaut kas vairāk par likteni.

Mūsu pagātne mūs mācījusi domāt īsiem laika sprīžiem.

Cilvēks tikai tad ir zaudēts, kad tas ir miris.

Draugi. Kad pēkšņi vairs nav naudas, tie atlec kā blusas no beigta suņa.

Varonīga stāja, tā der grūtiem laikiem. Bet mēs dzīvojam izmisuma laikā. Tad vienīgā pieklājīgā stāja ir humors.