Lamināta un linoleja grīdas- ko izvēlēties
Jūs esat nolēmuši mājoklī mainīt grīdas segumu. Vecais nolietojies, izdilis, kļuvis nepievilcīgs. Ko izvēlēties? Koku, parketu, flīzes? Vai varbūt linoleju vai laminātu? Pēdējie ir labi zināmi, gadu gaitā pārbaudīti, turklāt tiem ir visnotaļ pieņemama cena.
Noskaidrosim, kādas ir linoleja un lamināta labās īpašības, un kāpēc tos ir vērts iegādāties.
Mīti un patiesība par linoleju
Vispirms tiksim skaidrībā ar diviem mītiem, kas saistībā ar šiem materiāliem iesakņojušies cilvēku apziņā.
Pirmkārt, daudzi domā, ka lamināts ir parketa paveids. Iespējams, tas radies tāpēc, ka sarunu valodā reizumis tiek lietots termins “laminētais parkets”. Taču tā nebūt nav — vienīgi lamināta virsma atgādina dabīgās koksnes faktūru. Patiesībā tā ir kokšķiedras plate, uz kuras uzlīmēts speciāla papīra slānis ar atbilstošu rakstu.
Otrs mīts — cilvēki uzskata, ka linolejs tiek iedalīts divās kategorijās — sadzīves un komerciālajā jeb sintētiskajā, un pēdējais der tikai biroju un sabiedriskajām telpām. Arī tā nav taisnība. Abi labi der arī mājokļos, vasarnīcās un citās vietās.
Dažkārt speciālisti linoleju un laminātu uzskata par pagātnes materiāliem, ko izkonkurē citi, mūsdienīgāki ražojumi. Tomēr praksē ir citādāk. Cilvēki savu mājokļu grīdām arvien vēl izvēlas gan linoleju, gan laminātu. Abi materiāli ir izturīgi — tos grūti sabojāt ar mēbeļu ritentiņiem, smailiem papēžiem un mājdzīvnieku nadziņiem.
Sen zināmais linolejs
Linolejs būvniecībā pazīstams ļoti sen — aptuveni 100 gadus. Diemžēl tā prestižs nav pārāk augsts. Iespējams, pie tā vainojama padomju laiku būvniecība, kad daudzos mājokļos, skolās, poliklīnikās un citur bija nesimpātiski, pelēcīgi grīdas segumi. Tagad situācija ir būtiski mainījusies. Veikalos var iegādāties košus un interesantus materiālus, ar dažādiem rakstiem un zīmējumiem.
Jāatzīmē, ka linolejs ir dabisks grīdas segums. Tas izgatavots no kaļķakmens, koka miltiem, linsēklu eļļas un krāsainiem pigmentiem. Linoleju var atpazīt pēc džutas pamatnes. Vizuāli līdzīgs ir grīdas segums, kas izgatavots no plastikāta, taču tas ietilpst sintētisko materiālu grupā. Sintētiskais grīdas klājuma nosaukums ir PVC jeb polivinila hlorīds. Tas ir elastīgāks, un arī krāsu toņu izvēle ir lielāka. Taču šo materiālu par linoleju dēvēt ir aplami.
Dabiskā linoleja grīdas segumi ir ļoti piemēroti telpām, kur uzturas daudz cilvēku. Materiāla lielākā priekšrocība — tas neprasa īpašu kopšanu. Linoleja grīdas var mazgāt ar dažādiem līdzekļiem, tām faktiski neskādē ne smiltis, ne mitrums. Turklāt linolejs neizraisa alerģiju. Vienīgi klājumam jābūt uzliktam kvalitatīvi un pareizi. Pretējā gadījumā grīdas “staigāšanas” rezultātā tajā var rasties plaisas.
Šo materiālu var klāt arī uz apsildāmajām grīdām. Dabiskā linoleja skaņas izolācija gan nebūs īpaši laba. Vēl jāpiebilst, ka linolejs dilst. It īpaši vietās, kur tiek staigāts īpaši daudz, piemēram, pie ieejas durvīm, kāpņu pakāpienu centrā vai pie virtuves galda.
Veikalos tiek piedāvāti dažāda biezuma linoleji — 2—4 mm, bet materiāla platums parasti ir 2 m.
Zināšanai par laminātu
- Lamināta grīdu var vaskot, ja vien ražotājs to nav aizliedzis.
- Laminātam var izmantot matētu, pusmatētu vai spīdīgu emulsijas vasku.
- Ja grīdā radušies skrāpējumi vai skrambas, tās var novērst ar atjaunojošo vasku.
- Veikalos nopērkami speciāli lamināta tīrīšanas līdzekļi.
- Laminātam ir ciets virsējais slānis, kas ir noturīgs pret netīrumiem. Tāpēc speciālie kopšanas līdzekļi nav jālieto katrā uzkopšanas reizē.
- Laminātu viegli kopt ar mīkstas slotas vai putekļusūcēja palīdzību.
Lamināts
Lamināta grīdas segums nav nekāds jaunums. Taču ražotāji pastāvīgi strādā pie šī materiāla uzlabošanas.
Lamināts ir koka skaidu plātne, kas tapusi augstā temperatūrā. Ražošanas procesā zem liela spiediena tiek sapresētas koka skaidas un akrila vai melamīna sveķi. Materiāla raksti atbilst dažādu koku sugām — ozola, bērza, dižskābarža u.c.
Atkarībā no izturības pakāpes, materiālu iedala vairākās grupās. 21.-23. pakāpes lamināts ir piemērots tikai dzīvojamām telpām. Savukārt 31.-33. pakāpes lamināts būs piemērots dzīvojamām telpām ar lielu slodzi vai sabiedriskām telpām, kurās slodze ir neliela.
Lamināta klājums ir viegli tīrāms un cietāks par dēļu grīdām, taču traipi uz tā ir redzami daudz labāk nekā, piemēram, uz koka grīdas vai paklāja. Kaut arī lamināts ir vaskots, tomēr tas nav absolūti drošs pret ūdens iedarbību. Laminātu drīkst kopt ar viegli samitrinātu kokvilnas drānu, uzreiz noslaukot lieko mitrumu, citādi tas iekļūs plākšņu savienojuma vietās, un segums uzburbs.
Turklāt lamināts nav atjaunojams. Parketa vai dēļu grīdu bojājumu gadījumā var slīpēt, bet laminātu nāksies mainīt.
Grīdas siltumnoturība no lamināta biezuma nav atkarīga — viss atkarīgs no siltināšanas slāņiem, kas tiek klāti uz laminēšanai sagatavotās virsmas zem grīdas seguma, tāpēc dēlīšu biezumam nav izšķirošas nozīmes.
Piedāvājums
Izpētot Rīgas veikalu piedāvājumu, mēs secinājām, ka iespējams iegādāties teju vai vairākus desmitus šī grīdas seguma veidus. Tie ir visdažādākajos toņos, ar dažādu koku faktūras imitācijām.
Tiek piedāvāti lamināta dēlīši, kas atgādina ozola, riekstkoka, bērza, priedes u.c. koksnes rakstus.
Lamināta dēlīšu cenas vidēji svārstās no 5—10 latiem par kvadrātmetru. Taču ir arī ekskluzīvāka produkcija, kas maksā ap 20 latiem.
No kā atkarīga kvalitāte
Lamināta kvalitāte un arī cena ir atkarīga no materiāla tehnoloģiskajām īpašībām. Kvalitāti ietekmē virsmas cietības jeb izturības klase, iestrādāšanas tehnoloģija, skaņu izolējošā materiāla esamība, nesošās plātnes kvalitāte. Un, protams, arī dizains — raksts, īpašs spīdums u.c.
Speciālisti neiesaka šos materiālus ieklāt pašiem, jo tad zūd materiāla garantija. Turklāt, ieklājot lamināta parketu, jāievēro daudz specifisku prasību.
Veikalos praktiski vairs nav līmējamie lamināta dēļi, tie pamazām ir aizgājuši pagātnē. Tagad popularitāti iekarojuši segumi ar tā dēvēto “klik” sistēmu. Pateicoties tai, spundētie dēļi salīdzinoši ātri un bez liekām pūlēm tiek salikti kopā.
Raksta autors: gridasmeistars
[+] [-]