Avārijas situācijas mājās: kā ātri rīkoties pēc nelielas ūdens noplūdes?
Ūdens zem veļas mazgājamās mašīnas mēdz parādīties nemanāmi. Sākumā redzama tikai tumšāka grīdas josla pie virtuves skapja vai neliela peļķe vannasistabā, bet, pabīdot paklāju, atklājas, ka mitrums jau izplatījies tālāk. Šādā brīdī lielākā kļūda ir uzreiz ķerties pie lupatas. Pirmajās minūtēs svarīgāk ir apturēt ūdens avotu un pārliecināties, ka slapjajā zonā nav elektrības riska.
Pirmajās minūtēs jāaptur ūdens, nevis jātīra grīda
Ja bojāta veļasmašīnas vai trauku mazgājamās mašīnas šļūtene, drošā veidā jāaizgriež ūdens padeves ventilis. Ja noplūdes vietu nevar ātri noteikt, noslēdz dzīvokļa vai mājas ūdens padevi. Noslēgkrāna atrašanās vietu der zināt vēl pirms avārijas; brīdī, kad ūdens jau tek uz grīdas, meklēt to aiz virtuves skapjiem nozīmē zaudēt laiku.
Vienlaikus jāskatās, kurp ūdens aizplūdis. Rozete pie grīdas, pagarinātājs vai elektroierīces kabelis peļķē situāciju padara bīstamāku. Ja ūdens pietuvojies elektroinstalācijai, attiecīgā elektrības līnija jāatslēdz sadales skapī, ja tam var droši piekļūt, neejot cauri slapjai zonai. Ja to izdarīt droši nevar, ūdenī kāpt nedrīkst.
Nozīme ir arī tam, kas izlijis. Tīrs ūdens no padeves caurules ir viena situācija, apkures sistēmas šķidrums prasa noskaidrot bojājuma avotu, bet kanalizācijas ūdeni tā piesārņojuma dēļ nevajadzētu uztvert kā parastu peļķi. Ja tek spiediena caurule, boilera pieslēgums vai koplietošanas stāvvads, pašrocīgs remonts nav risinājums. Daudzdzīvokļu namā jāzvana apsaimniekotājam vai avārijas dienestam; ja ūdens nāk no augšējā dzīvokļa vai kopējām komunikācijām, par to nekavējoties jāziņo, vienlaikus ierobežojot ūdens izplatīšanos telpā.
Redzamā peļķe ir tikai daļa no mitruma
Kad plūsma apturēta un elektrības riski novērsti, ūdens jāsavāc pēc iespējas ātrāk. Lamināta un citu koksni saturošu grīdas segumu vājā vieta ir šuves: tajās nonācis mitrums var izraisīt malu uzbriešanu un deformāciju. Jo ilgāk ūdens paliek uz grīdas, jo vairāk laika tam ir nokļūt zem seguma.
Lupata un spainis labi savāc redzamo ūdeni, taču tie neizvelk mitrumu no flīžu šuvēm, zem grīdlīstēm vai paklāja. Arī vizuāli sausa lamināta virsma neko daudz nepasaka par pamatni zem tā. Mitrums konstrukcijā saglabājas ilgāk, nekā redzams ar aci, un ilgstoši mitra vide rada apstākļus mikroorganismu un pelējuma attīstībai.
Tāpēc ūdens savākšana pirmajā stundā pēc noplūdes ir daudz vērtīgāka par īpaši rūpīgu uzkopšanu nākamajā dienā.
Ūdens savākšanai nepieciešama piemērota iekārta
Nelielu peļķi uz flīzēm var savākt ar grīdas lupatu vai gumijas savācēju. Ja ūdens ir vairāk, īpaši uz lielākas grīdas platības, pie grīdlīstēm vai paklājā, noderīgs ir mitrās un sausās uzkopšanas putekļu sūcējs ūdens savākšanai.
Parastu sadzīves putekļu sūcēju ūdens savākšanai lietot nedrīkst. Tas nav paredzēts šķidruma nonākšanai iekārtā, rada elektrotraumas risku un var sabojāt pašu putekļu sūcēju. Mitrās un sausās uzkopšanas iekārtai šķidrums nonāk tam paredzētā tvertnē, un tās konstrukcija ir veidota šādam darbam.
Mājsaimniecībām paredzēto šāda tipa iekārtu tvertnes tilpums atkarībā no modeļa var būt, piemēram, 12 līdz 30 litri, tāpēc iespējams savākt vairākus litrus izplūduša ūdens bez nepārtrauktas lupatu izgriešanas. Īpaši noder šaurāks uzgalis, ar kuru var piekļūt grīdlīstu malām un citām spraugām.
Pirms šķidruma sūkšanas jāpārbauda konkrētās iekārtas instrukcija. Var būt jāizņem filtra maisiņš vai atkarībā no modeļa jāievēro konkrētas prasības filtram; katrai slapjās un sausās tīrīšanas iekārtai sagatavošana var būt atšķirīga. Pēc darba tvertni iztukšo un izskalo, bet iekārtas mitrās daļas un filtru notīra un izžāvē atbilstoši ražotāja norādījumiem.
Pēc peļķes paliek žāvēšanas darbs
Kad ūdens savākts, sākas ilgākais uzkopšanas posms. Mēbeles jāpaceļ vai jāatvirza no mitrās vietas, lai zem tām varētu cirkulēt gaiss. Ja ūdens ticis aiz grīdlīstēm, to noņemšana var paātrināt žūšanas procesu, ja to iespējams izdarīt, nebojājot apdari.
Telpu vēdina un nodrošina gaisa kustību. Ventilators, kas virza gaisu gar mitro grīdu vai sienas apakšējo daļu, paātrina iztvaikošanu; mērena telpas sildīšana var palīdzēt, taču nav jēgas telpu sakarsēt un turēt cieši aizvērtu, jo mitrumam ir jātiek ārā. Ja pieejams gaisa sausinātājs, tas ir īpaši noderīgs telpās, kur ilgstoša logu turēšana vaļā nav praktiska.
Pēc nelielas noplūdes cieta flīžu grīda var būt sausa salīdzinoši ātri, bet zem lamināta, grīdlīstēm un konstrukciju spraugās mitrums var saglabāties vairākas dienas. Ja segums sāk celties, parādās mitruma smaka vai siena pie grīdas ilgstoši neizžūst, ar ventilatoru vien vairs nepietiek.
Robeža starp peļķi un avāriju ir diezgan skaidra
Situāciju vairs nevajadzētu risināt tikai paša spēkiem, ja ūdens turpina parādīties pēc padeves noslēgšanas, tas nāk no kanalizācijas vai koplietošanas komunikācijām, kā arī tad, ja mitrums izplatījies konstrukcijās. Daudzdzīvokļu namā nopietns signāls ir ūdens parādīšanās pie kaimiņiem stāvu zemāk. Arī slapjš plankums uz griestiem vai mitruma zona, kas turpina izplatīties augšup pa sienu, prasa profesionālu pārbaudi.
Pirms sakopšanas ieteicams uzņemt dažas skaidras fotogrāfijas ar noplūdes vietu, ūdens izplatības robežām un redzamajiem bojājumiem. Tās var būt vajadzīgas sarunā ar apsaimniekotāju vai apdrošinātāju, bet pēc grīdas nosusināšanas sākotnējo situāciju vairs nevarēs dokumentēt.
Ko var darīt jau šodien?
Mājoklī pietiek zināt, kur atrodas galvenais ūdens noslēgkrāns un elektrības sadales skapis, kā arī telefonā saglabāt apsaimniekotāja vai avārijas dienesta tālruni. Veļasmašīnas un trauku mazgājamās mašīnas šļūtenes laiku pa laikam jāpārbauda, pievēršot uzmanību plaisām un savienojumu vietām. Noplūdes paliktnis zem tehnikas var palīdzēt pamanīt nelielu ūdens daudzumu, pirms tas izplatās zem virtuves mēbelēm vai uz grīdas seguma.
Kad grīda beidzot ir sausa, nelielā noplūde var neatstāt gandrīz nekādas pēdas. Atšķirību bieži nosaka tas, kas notika pašā sākumā: ūdens tika apturēts, elektrības risks novērsts un peļķe savākta, pirms tā paspēja atrast ceļu zem grīdas. Pirmās minūtes šādā situācijā ir daudz svarīgākas par to, cik lupatu vēlāk nāksies žāvēt.
