Augļu koki un krūmi
Augļu koki un krumi izveidoti ar mērķtiecīgu atlasi no savvaļā augošajām sugām. Savvaļas sugas, augdamas mežos, kalnu nogāzēs vai augstos upju un ezeru krastos, izveidojušas augu sabiedrību, kur noris nepārtraukta cīņa pēc gaismas un barības. Koki izveidojuši augstus stumbrus, lai vainags būtu labāk apgaismots. Krūmi zem kokiem samierinājās ar mazāku gaismas daudzumu vai arī izveidoja atsevišķas audzes upju kraujās, kalnu nogāzēs. Vīnkokiem, aktinīdijām un citronliānām ir ļoti izstiepts liānveida stumbrs. Šie vīteņaugi sākotnēji ir ēncietīgi, bet, ātri sasniegdami augsto koku galotnes, iegūst gaismu un sāk veidot ziedus un augļus.
Augļaugi ir ļoti dažāda lieuma- pavisam niecīgi krūmi (ceri), piemēram, dzērvenēm, lācenēm, zemenēm, un lieli koki, piemēram, bumbierēm, ābelēm.
Agļaugu sakņu sistēma veidojusies, piemērojoties konkrētiem vides apstākļiem: ābelēm ir plaša un kupla sakņu sistēma, bumbierēm saknes ir mazāk sazarotas, izvietotas dziļāk augsnē. Sekla sakņu sistēma ir skābajiem ķiršiem un plūmēm, dziļa- saldajiem ķiršiem, aprikozēm un mandelēm. Visdziļākā sakņu sistēma ir vīnogulājiem- līdz 10 m un dziļāk. Avenēm saknes ir ļoti kuplas, izvietotas augsnes virsējā kārtā, tās reti sasniedz 1,5 m dziļumu; zemeņu saknes izvietojas tikai 60 cm dziļumā. Augļaugi ir daudzgadīgi: zemenes vienuviet audzē 3- 5 gadus, avenes, upenes, jāņogas, ērkšķogas- 10- 20 gadus, ķiršus, plūmes- 18- 30 gadus, ābeles, bumbieres- 50- 100 gadus un ilgāk.
Augļu ražas sākums atkarīgs no augļauga ģints un šķirnes, bet to var ietekmēt arī potcelms, klimatiskie apstākļi un agrotehnika. Zemeņu un aveņu krūmi augļus sāk dot jau pirmajā gadā pēc stādīšanas, jāņogu, upeņu, ērkšķogu krūmi un persiku koki- 3.- 4. gadā, ķiršu, plūmju, aprikožu koki- 3.- 6. gadā, ābeles- 5.- 10. gadā, bumbieres- 8.- 10. gadā, bet valriekstu koki- 15.- 20. gadā pēc stādīšanas.
Sausumu vislabāk pārcieš tie augļaugi, kuriem ir dziļa sakņu sistēma, piemēram, vīnogulāji, mandeļu koki, vīģes un eļļas koki, tad seko aprikožu, persiku, plūmju, ķiršu koki, bumbieres, ābeles un cidoniju krūmi. Visātrāk no sausuma cieš zemeņu krūmi, tad seko aveņu, upeņu, jāņogu krūmi un vispieticīgākie ir ērkšķogu krūmi.
