25. maijs - Urbāna diena
Urbāna dienā jāsēj lini un rudzi, jāstāda gurķi un visi citi dārzeņi, kuru ēdamās daļas aug virs zemes. Nedrīkst stādīt kartupeļus, burkānus, bietes un citus zem zemes augošos dārzeņus, jo tad tie izaugs mazi un tārpaini.
Pavasara sējas laiks mūsu senčiem sākās ar Jurģu dienu un turpinājās septiņas nedēļas. Agrā pavasara sēja ir no 23 aprīļa līdz 8. maijam; vidējā sēja - no 8. maija līdz 25. maijam, bet vēlā sēja - no 25. maija līdz sējas darbu beigām.
Lai noteiktu, kurš sējas laiks konkrētajā gadā ir visieteicamākais, senči raudzījās pēc vabolēm. Ja vabolei bērniņi ir vēdera sākumā, ir vēlama agrā sēja, ja vēdera vidū - vidējā sēja, ja vēdera pakaļgalā - vēlā sēja.
Desmito sējas nedēļu sauca par zāļu nedēļu t.i. laikā no 21 maija līdz 27. maijam. Te ir jāatceras, ka sējas nedēļas sākas ar dienu, kad iekrīt Jurģu diena un nedēļas tiek skaitītas it kā no otra gala t.i. pirmo nedēļu laikā no 23 aprīļa līdz 29. aprīlim uzskatīja par četrpadsmito nedēļu; trīspadsmitā nedēļa ir laikā no 30 aprīļa līdz 6. maijam; divpadsmitā nedēļa ir laikā no 7. maija līdz 13. maijam u.t.t. Zāļu nedēļas laikā ir jāpārtrauc jebkura sēja, jo zāļu nedēļas sējumos viešoties daudz nezāles.
Sējai beidzoties, svinēja apsējības. Tad sajmnieces vārīja miežu biezputru un cūkas asti, lai labības vārpas aug cūkas astes garumā.
