Ja citplanētieši eksistē, viņi, iespējams, vēlas mūs iznīcināt

Fakts, ka līdz šim neesam saskārušies ar ārpuszemes civiliziācijām, varētu nozīmēt to, ka Visuma bezgalīgajos plašumos mēs esam vieni paši.

"Patlaban mēs redzam, ka tur ārā ir ļoti kluss," pastāstīja pētījuma autors Saimons Konvejs Morriss no Kembridžas universitātes.

Dzīvība uz Zemes izmanto visas iespējamās nišas, pārciešot gan ekstrēmas temperatūras, gan sāļumu, skābumu un arī spiedienu. Morriss uzskata, ka evolūcijas process ir paredzams, tādejādi var pieņemt, ka gadījumā, ja pastāv ārpuszemes dzīvības formas, tām jābūt līdzīgām Zemes iedzīvotājiem, galarezultātā radot būtnes, kuru saprāts līdzinātos cilvēka intelektam. Izskats varētu atšķirties, bet tās būtu tikai ārējās nianses.

Morriss piebilda, ka mums ir pamats bažīties par iespējamajiem kontaktiem ar šādiem "saprāta brāļiem".

"Ja pastāv saprātīgas ārpuszemes būtnes, mums būtu jāaizdomājas, ņemot vērā mūsu civilizācijas vēsturi," Morriss raksta savā pētījumā, kas tika publicēts Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības izdevumā Philosophical Transactions.

Morriss nav vienīgais, kurš uzskata, ka kontakti ar citplanētiešiem pie laba gala nevedīs. Pie līdzīgiem secinājumiem ir nonācis pazīstamais fiziķis Stīvens Hokings, kurš brīdina, ka citām civilizācijām vairāk varētu interesēt planētas resursi nevis zemiešu iepazīšana un draudzēšanās ar tiem.

Nežēlīgu un alkatīgu citplanētiešu iespējamība nav nekādas jaukās fantāzijas, bet arī otra iespēja, kuru apsver Morriss, nav iepriecinoša. Šis scenārijs, kurš var šķist vēl nomācošāks, varētu izrādīties arī visticamākais.

Mēs Visumā esam vieni. Kosmosā, kas ir neiedomājami plašs, pastāv vismaz 100 miljardi galaktiku. Mūsu Saules sistēma ir salīdzinoši jauna. Tai ir tikai 4,5 miljardi gadu, ja salīdzina ar Visumu, kas pastāv aptuveni 13,7 miljards gadus.

Daudzas no planētu sistēmām ir radušās krietni agrāk, nodrošinot saprātīgajām būtnēm, kas uz šīm planētām izveidojās, iespēju attīstīties vēl pirms Zeme bija radusies. Fakts, ka neviens ar mums nekontaktējas, varēt būt vērā ņemama norāde, ka citplanētiešu vispār nav. Morriss neuzskata, ka milzīgie attālumi, kas atdala citplanētiešu iespējamās pasaules, nav nepārvarams attālums.

Lai gan Morriss uzskata, ka kontakti ar citplanētiešiem beigsies Zemei sliktā gaisotnē, psihologs Alberts Harisons paredz, ka šādu dzīvības formu atklājums sniegtu lielu pozitīvu impulsu visai cilvēcei.

Šāds scenārijs Harisonam šķiet iespējams, jo pirmās dzīvības formas, kuras varētu tikt atklātas, būs mikrobi Saules sistēmas ietvaros, vai nevainīgs signāls, kas atceļojis līdz Zemei cauri Visuma ārēm.

"Šajā jomā notiek intensīvi un sistēmātiski ārpuszemes civilizāciju meklējumi," paskaidroja psiholoģijas profesors Harisons. "Tādēļ, ka mēs tur meklējam, visticamāk, tur arī atradīsim."

Jebkurā gadījumā šāds atklājums būs ļoti tālu no "Pasauļu kara" scenārija. Varētu būt gan zināmas problēmas ar elektromagnētiskā signāla interpretāciju, bet Harisons to neuzskata par lielu problēmu.

Vēl viens iemesls, kādēļ citplanētiešu atklāšana tiks uzņemta veselīgi, ir pēdējo 50 gadu sasniegumi astronomijā un kosmonautikā. Harisons uzskata, ka tehnoloģijas, kosmiskie lidojumi un izpratne par kosmosu ir sagatavojusi cilvēci tam, ka mēs neesam vieni paši.

"Tas rada sajūtu, ka viss ir iespējams," paskaidroja Harisons. "Tādēļ eksistē pieņēmumi, ka tur ārā citplanētieši var pastāvēt, un kādu dienu mums būs pietiekamas tehnoloģijas, lai viņus atrastu."

Harisons, kas nav tik pesimistisks kā Morriss, piebilda, ka citplanētiešu medības ir līdzvērtīgas adatas meklēšanai siena kaudzē. Atšķirībā no Morrisa, Harisons neuzskata, ka citplanētiešu vienīgā vēlme būs iznīcināt civilizāciju, lai sagrābtu tās resursus. Neskatoties uz medijiem, kuri labprāt publicē sliktās ziņas, sabiedrībai uz Zemes kopumā esot tendence sadzīvot draudzīgi.

Harisona viedoklim ir daudz sekotāju. Nesen veiktā aptauja atklāja, ka aptuveni 86% ASV iedzīvotāju tic tam, ka citplanētieši būs draudzīgi.

The Christian Science Monitor
starspace.lv