No kurienes rodas putekļi?
Visvairāk "putekļo" mūsu planēta Zeme. Piemēram, Sahārā vējš katru gadu paceļ gaisā no 60 līdz 200 miljonu smilšu daļiņu, kuras pēc tam iekrāso sniegu Centrālās Amerikas kalnos rozā krāsā.
Otrajā vieta putekļu "ražošanā" ir okeāni, kuri izdala mikroskopiskus sāls kristālus (sīkākās sāls ūdens lāses paceļas gaisā, izkalst un gaiss tiek piesātināts ar sāļiem), kas pēc tām darbojas kā ūdens tvaika kondensators. Ja gaisā nebūti putekļu, nebūtu arī mākoņu.
Trešajā vietā ir - vulkāni. Tie izdala vislielākās putekļu daļiņas. Vispazīstamākais vulkāna Krakatau izvirdums 1883.gadā izmeta atmosfērā vairāk nekā 18 km3 sasmalcināto iežu, pie kam daļa no tiem aizlidoja 50 km augstumā. Trīs gadu garumā dienas gaisma uz Zemes bija tumšāka nekā parasti, bet saullēkti un saulrieti skaistāki, pateicoties gaismas izkliedei smalkajās putekļi daļās.
Bez tam atmosfērā pastāvīgi iekļūst ārpus zemes putekļi, kas rodas galvenokārt no komētām un meteorītiem - tie katru gadu palielina Zemes masu par 10 tonnām.
Šie putekļu paraugi ir jebkura dzīvokļa istabas putekļos. Ja izskatīt mikroskopā mājas putekļu paraugu, tur parādīsies audumu šķiedras, spalviņas, dzīvnieku vilna, ziedputekšņi, sporas, sēnītes un baktērijas, kā arī gumijas putekļi, kas rodas no riepu saskarsmes ar asfaltu (parasti tie nepaceļas augstāk par ceturto- piekto stāvu).
Organiski veidoto putekļu daļiņu avots ir cilvēka āda.
Lauku mājā gandrīz vienmēr ir vairāk putekļu nekā uz ielas (ja tikai jūs nedzīvojat rūpniecības centrā), pie kam lauku mājā putekļu ir mazāk nekā pilsētas mājā. Vidējais pilsētas iedzīvotājs katru dienu ieelpo 500 miljardus putekļu daļiņas. Taču mūsu organismā ir aizsardzība pret putekļiem - tos aiztur deguna gļotas un sīkie kustīgie matiņi, kuri arī izvada putekļus laukā. Kad matiņi netiek galā ar putekļu izvadīšanu, cilvēks šķauda, tādējādi atbrīvojot elpošanas ceļus.
Vislabākais paņēmiens, kā atbrīvoties no putekļiem - uztaisīt caurvēju. Jo putekļu daļiņas praktiski neko nesver (putekļu daļiņa ar izmēru 3 mikrometri nekustīgā gaisā krīt ar ātrumu 10 cm minūtē, bet daļiņa ar izmēru 1 mikrometrs šo attālumu pieveic 20 minūšu laikā). Ir skaidrs, ka par šo laiku gaisa plūsmas tās aiznesīs ļoti tālu. Putekļu daļiņas nosēdīsies tur, kur rodas gaisa straume vai tur, kur gaiss, tieši otrādi, ir nekustīgs. Pati putekļainākā vieta mājā ir ledusskapja aizmugure, jo gar to vienmēr virzās gaisa straume.
Pat dzīvoklī, kurā neviens nedzīvo, uzkrājas putekļi. Pasargāt no putekļiem nav iespējams par hermētiski noslēgto pulksteni. Citādi tos nenāktos laiku pa laikam tīrīt. Vakarā jūs noņemiet pulksteni no rokas, bet no rīta atkal uzlieciet. Rezultātā diennakts laikā tas pacieš uzsildīšanu un atdzesēšanu, pie tam nedaudz mainās korpusa un tajā ieslēgtā gaisa apjoms. Kad gaiss tiek iesūkts pulksteņa korpusā, caur sīkajiem caurumiņiem tajā iekšā iekļūst arī putekļu daļiņas.
