Ko neredzam "Ģimeņu dziedāšanas svētkos" pie TV ekrāniem- skats no balkona

Tiem, kas bijuši tiešraides ierakstā, droši vien neko jaunu nepateiksim. Tāpat nebūs konkursa dalībnieku analīze, milzīgu sensāciju vai pārsteidzošu atklājumu no šova aizkulisēm. Nē- zemāk vienkārša apmeklētāja, kurš ievēro šova rīkotāju noteiktos noteikumus, uz vietas redzētais un subjektīvi iespaidi par lietām, ko neredzam TV ekrānos.

Biļetes cena 3-5 ls

Īpaši nemeklējot, kā pirmo piedāvājumu Biļešu Servisa kasēs, atrodam LNT Ģimeņu dziedāšanas svētku tiešraidi klātienē. Biļetes cena no 3-5 latiem izskatās pieņemama, atrodam biļetes VIP balkonā par 5 latiem gabalā ar domu, lai labāk redzētu un nebūtu īpaši jāuztraucas par negaidītu iekļūšanu ēterā, jo ekrānos nebijām manījuši, ka tādi balkoni vispār zālē ir.

Tātad svētdienas vakarā dodamies uz Sapņu Fabriku, lai no VIP balkona vērotu Ģimeņu dziedāšanas svētkus. Gatavojoties pasākumiem, kā parasti notiek domu apmaiņa kā ģērbties, cikos un ar ko uz pasākuma norises vietu doties- ar auto vai sabiedrisko transportu, būs vai nebūs kur atstāt auto, vai nepieciešams ņemt līdzi plakātus savu favorītu atbalstam utml.

Apskatot iegādāto biļeti, redzam ka vietas nav numurētas, bet durvis tiek atvērtas jau stundu pirms tiešraides sākuma- 19.15 (šāda informācija lasāma uz biļetes). Neesam bijuši Sapņu Fabrikā, tāpēc mazliet uztrauc fakts, ka pēdējā brīdī būs palikušas sliktākās vietas minētajā balkonā, tāpēc nolemjam braukt ar auto ar domu būt pie durvīm 19.15.

Auto novietošana: 0-5ls

Esam Lāčplēša ielā 101 pirms plānotā laika, piebraucot pārsteidz, ka ne tuvu neesam pirmie. Rindas beigas uz trotuāra redzamas jau no attāluma. Pirms mums ieradušies jau cilvēki tuvu simtam, pārsvarā gados jauni, arī ar maziem bērniem. Meklējot auto novietošanas iespējas, apstājamies pie barjeras pasākuma vietā. Barjera tiek pacelta un kungs laipni parāda brīvi vietu praktiski blakus ieejas durvīm. Šāds prieks, kā izrādās, mums maksā 5 latus. Neesam ļoti sīkumaini, ārā nebraucam, bet saprotam, ka iepriekš zinot cenu, no šī komforta noteikti atteiktos- svētdienas vakarā auto tuvumā noteikti var novietot daudz lētāk, ja mazliet drosmes, tad pat par velti. Tā arī ir, mazliet izlūkošanas un varam ieteikt- iebrauciet otrā ielas pusē autoservisā, tālāk visu sapratīsiet. Ja neesat burta kalps, būs droši, bet apmēram 2,5 reizes lētāk.

Ieejas sākums- oficiāli 19.15, reāli 19.40

Tātad auto esam novietojuši pie durvīm un stājamies rindā. Pulkstens rāda 19.10, laiks diezgan neomulīgs. Esam priecīgi, ka jāgaida tikai 5 minūtes. Un te mūs sagaida pirmā lielā vilšanās- Sapņu Fabrikas durvis tiek atvērtas nevis 19.15, kā solīts uz biļetes, bet 19.40. Uz ielas jau izveidojusies ievērojama rinda, no ilgāk stāvējušajiem dzirdamas pirmās negatīvās emocijas un tās var saprast. Cilvēki ieradušies laikā, diezgan daudz ar bērniem, ja ar auto, ne visai silti ģērbušies, ārā auksts- nav patīkams sākums atpūtai. Ķibeles gadās visiem, droši vien kaut kas atgadījies, sak gan jau pirms ētera atvainosies par kavēšanos un būs labi. Nekā nebija, par kavēšanos no rīkotājiem ne vārda, tāpēc nolemjam, ka tā varbūt ir vienmēr un rīkotāji to uzskata par normu. Ja tā, tad nepamatota augstprātība un necieņa pret skatītāju. Bet omu tas ne mums, ne izskatās, citiem īpaši nav sabojājis.

19.50 esam laimīgi tikuši iekšā, pie garderobēm rinda virzās ātri un esam notikuma vietā- telpa nav pārāk liela, paņemam visiem brīvi pieejamu Maximas brendotu plakātu un marķieri sava favorīta uzrakstīšanai, ātri atrodam balkonu un esam pārsteigti, ka izdodas apsēsties, mūsuprāt, vislabākajās vietās. Galdiņi balkonā aizpildās visi, no augšas redzams, ka arī zāle ir aizpildīta par apmēram 80%. Kā vēlāk redzēsim, tukšās vietas ir ļoti svarīga rīkotāju uzmanības zona.

Moderators Renārs un viņa padomi

Pēc astoņiem pirmais uz skatuves parādās Arvīds Babris, daži pamatnoteikumi un ieteikumi, un tiek pieteikts kāds Jānis, ar kuru būšot jāpavada viss vakars. Kā izrādās, Jānis ir ļoti atraktīvs un asprātīgs tiešraides moderators, kurš sevi nosauc jau par Renāru. Renārs ātri atrod kopīgu valodu ar publiku un ļoti toleranti un interesanti sāk skaidrot skatītājiem tiešraides noteikumus- ko drīkst, ko nē, kas vēlams, kas ļoti vēlams. Un, pilnīgi loģiski, ka vēlams ir aktīvi atbalstīt savējos favorītus, bet ļoti vēlams atbalstīt visus. Vai skatoties šovu televīzijā esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc visi dalībnieki saņem gandrīz vienādus aplausus un ovācijas? Nu nevarētu taču būt, ka visas uzstāšanās vienādi saviļņo un liek izrādīt vienādas emocijas. Tuvākajās minūtēs mums ātri top skaidrs, kā tas tiek mēģināts panākt un vakara gaitā saprotam, ka tas arī tiek panākts.

Pirmā Renāra mācība - kā un kad pareizi aplaudēt. Vēlams ritmā un lai visiem būtu vieglāk, ritmu palīdzēšot uzturēt Renārs no savas vietas, kas atrodas skatītājiem labi redzamā, bet TV ekrānos, protams, neredzamā vietā. Nekā nosodāma, protams, ka tā skan labāk un arī māksliniekiem vieglāk, jo uz skatuves pamatā nav profesionāļi un haotiski aplausi dziesmas laikā patiešām var traucēt izpildītājam.

Nākamā Renāra mācība izskaidro augstāk uzdoto jautājumu par nedalīto atbalstu visiem dalībniekiem. Tiek parādīti divi skaisti plakāti, uz kuriem rakstīts: "Aplausi" un "Skaļas ovācijas". Tālāk nekas būtībā nav jāskaidro- lai vēl vieglāk skaisti atbalstītu dalībniekus, Renārs no savas vietas pacels kādu no plakātiem un lūgums skatītājiem sekot uzrakstiem uz plakāta. Ļoti galanti vairākas reizes tiek atkārtots, ka tas ir lūgums, nekādā gadījumā ne pavēle vai rīkojums. Pāris izmēģinājumi, pirmie biklāki, nākamie jau skaļāki un Renārs pāriet pie nākamās daļas- pārvietošanās zālē tiešraides laikā.

Loģiski, ka tiešraides laikā pārvietošanās tiek stingri aizliegta. Visas darbības- iepirkšanās bārā vai tualetes apmeklējums iespējams tikai reklāmas paužu laikā. Šī ir tā reize, kad biežās reklāmas klātesošajiem netraucē- uzreiz jāsaka, ka 3-5 minūtēs viegli paspējam gan vienu, gan otru, pie kam skaļrunī visiem tiek atgādināts cik laika palicis līdz reklāmas beigām.

Nākamā Renāra mācība ir atrašanās ekrānā visbiežāk redzamākajās vietās. Atkal jautājums- vai esat redzējuši ekrānos brīvas vietas zālē? Laikam nē- tātad šīm vietām vienmēr jābūt aizpildītām, to redzam arī vakara gaitā. Ja nepaspēji atnākt uz ieraksta sākumu pēc pauzes, tavā vietā nosēdinās kādu citu. Tieši tāpēc , visticamāk, biļetes arī netiek numurētas.

Renāra pirmā uzstāšanās ir beigusies, sākas ieraksts un moderators ieņem savu vietu blakus estrādei, uzreiz uzdodot aplausu ritmu visiem zināmajai tituldziesmai . Tālāk jau par labu noskaņojumu rūpējas Lauris Reiniks, žūrija un 12 ģimenes. Koncertu neiztirzāsim- tas likās vienkārši lielisks. Jāsaka- emocijas, droši vien arī skanējums- uz vietas ir daudz labāks nekā pie ekrāna un jāatzīst, ka nebija nevienas uzstāšanās, kas nepatiktu. Skatoties šovus televīzijā, tā nekad nebija bijis, secinām, ka diez vai dalībnieki daudz labāki šoreiz- vainīgs klātbūtnes efekts.

Arī Renārs bija uzdevuma augstumos, skatītāji bija atsaucīgi un gan ritms, gan paceltais "Skaļas ovācijas" tika izpildīts godam. Mazliet grūtāk gāja ar skatītāju nosēdināšanu TOP vietās, bet arī ar to milzīgas problēmas neradās. Lielāko aizrādījumu saņēma Vītolu ģimene, kas vairākkārt tika aicināta laicīgi ieņemt vietas. Saprotams- šie ir cilvēki, kas ekrānos tiek rādīti visbiežāk un viņu vietas tukšas palikt nedrīkst.

Kam uzgavilējam- Uškāniem, Graumaņiem vai Renāram?

Nobeidzot stāstu, jāsaka, ka vakars bija izdevies. Koncerts lielisks, arī viss apkārt notiekošais, aprakstītie noteikumi, ieteikumi un pat plakāti ar aicinājumu aplaudēt vai skaļi gavilēt īpaši noskaņojumu nebojā un pilnīgi noteikti, ka šāds Renārs ir vajadzīgs, jo diez vai mēs gribētu skatīties šovu klusumā vai haosā.

Tīri subjektīvi gan liekas, ka iejaukšanās emociju izpausmē tomēr notiek daudz par daudz, un galvenais publikas emociju radītājs tomēr ir Renārs nevis lieliskie izpildītāji. Lielākai daļai tas liek pavilkties un veikt visas vēlamās darbības, bet daļai, kas nepakļaujas pūļa vai kāda indivīda spiedienam, tieši otrādi- liek noslēpt emocijas pavisam- sak nu nepriecāšos es pēc komandas, bet manas īstās emocijas te nevienam nav vajadzīgas, jo pilnīgi visi dalībnieki tiek sumināti ar plakātu "Skaļas ovācijas". Organizatoriem atliek cerēt, ka uz kādu no raidījumiem neieradīsies īstens protestants, kurš atļausies izrādīt pieklājīgas, bet negatīvas emocijas kādam no dalībniekiem. Kā tad rīkotos Renārs- palūgtu viesi apsargiem izvest vai paceltu plakātu "Aizveries"?

Ja patīk šovs- noteikti jāaiziet!

Viss pasākums kopumā vismaz vienu reizi pilnīgi noteikti ir gan 3, gan 5 latu vērts un iesakām visiem izmantot iespēju pabūt ekrāna otrā pusē. Ja vēl nopērkamas biļetes, tad uz priekšu jau šosvētdien Sapņu Fabrikā, ieraksta sākums plkst. 20.20. Cikos labāk ierasties, gan neieteiksim.