„Melnais caurums” Latvijas ceļos

Ja šis būtu daiļliteratūras darbs par mūsu skarbo dzīves ikdienu, tad finālā galvenajam varonim iespējams būtu jāņem virve un jādodas uz mežu... Tomēr šī nav daiļliteratūra, tādēļ ceļu būves stāstā iesaistītie bez manāma satraukuma vai kaut nelielas vainas apziņas turpina barot autovadītājus ar solījumiem par skaistāku nākotni. Piemēram, ka šogad ceļu sakārtošanā tiks ieguldīts deviņu gadu laikā lielākais ES struktūrfondu finansējums. Piemirsts gan piebilst, ka daļa no tā ir aizvadītajā gadā plānotie, bet neapgūtie līdzekļi, un nav nekādas garantijas, ka šogad līdzekļi tiks izmantoti, pie kam atbilstoši ES kvalitātes prasībām. Katrs autovadītājs var uzzināt, ka laika posmā no 2000 līdz 2015 gadam ceļiem tiks izmantoti 560 miljoni latu no ES struktūrfondiem un salaboti vai no jauna izbūvēti vairāk nekā tūkstoš simts kilometru.

Līdzekļu izmantošana, protams, nedrīkst būt pašmērķis, jo darba rezultāta rādītājs nav izlietotās summas, bet sakārtotie ceļi. Līdzekļi ir izaicinājums un iespēja, kuru jāizmanto par ceļu būvi atbildīgajām amatpersonām.
Eiropas Komisija pārmet Latvijai nekvalitatīvu rezultātu, izbūvējot ceļus par ES struktūrfondu līdzekļiem. Par to var pārliecināties arī katrs autovadītājs kaut vai uz nesen izbūvētā Rīgas apvedceļa, kurā jau veidojas bedres, lai gan EK prasības paredz līdzfinansēto ceļu kalpošanu 20 gadu garumā. Kāds izskatīsies šis apvedceļš pēc diviem gadu desmitiem, ja jau pēc gada redzami seguma bojājumi?

Šoreiz nav runa par slikto Briseles onkuli, kurš grib ierobežot Latvijas patstāvību un neļauj būvēt sliktus ceļus par ES līdzekļiem. Runa ir par spēju pašiem pārvaldīt valsti un pašiem īstenot vitāli svarīgus procesus, piemēram, attīstīt ceļu infrastruktūru. Pārņem kauna sajūta, iepazīstoties ar publiskās telpas informāciju, ka Latvijai līdz marta beigām būs jāskaidro EK pārstāvjiem kā mēs pārbaudīsim ceļu kvalitāti, citādi naudu vairs nedabūsim. Vai tas apliecina, ka līdz šim nav veikta ceļu būves un remonta kvalitātes kontrole, bet varbūt veicēji tomēr nav pietiekami kvalificēti un ar padomju skolas tradīcijām mūsdienu ceļu būves ekspertiem ir par maz!? Iespējams, ka jāmet malā kautrība un jāaicina talkā ekspertus no valstīm, kurās ceļu stāvoklis ar daudz labāks, lai EK atsūta speciālistus, kas palīdzētu pašmāju meistariem ceļu kvalitātes nodrošināšanā, jo līdzšinējā situācija signalizē ne tikai par līdzekļu, bet arī prasmju trūkumu.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.