Pēc virsrakstiem un komentāriem internetā var spriest, ka lielveikalu tīkla Maxima veikali ir tukši un tā stundas ir skaitītas. Aicinājumi boikotēt Maxima veikalus skan viens pēc otra, tieši tāpat kā solījumi to īstenot. Kā ir patiesībā? PNC veica pavisam vienkāršu eksperimentu- tirdzniecības centru apmeklējumu nelielu videopētījumu Rīgā, Imantā- mikrorajonā, kas ir vistuvāk Zolitūdes traģēdijas vietai. Tātad vietā, kas skarta diezgan tieši. Imanta ir pateicīgs mikrorajons, lai salīdzinātu veikalu apmeklējumu- pakavā, ko veido Kurzemes prospekts un Jūrmalas gatve, izvietoti liels skaits dažādu lielveikalu, visvairāk tieši Maximas ķēdes iepirkšanās centri. Tādi ir četri, kas izvietoti stratēģiski pārdomāti pa perimetru. Plānotais piektais veikals šobrīd iesaldēts- tā būvniecība pēc traģēdijas apturēta būvniecības pārkāpumu dēļ.Salīdzinājām katru no Maximas veikaliem ar vistuvāk esošajiem citu tīklu veikaliem ļoti vienkāršā rādītājā- cik cilvēku 3 minūšu laikā ieiet un/vai iziet pa veikala durvīm. Salīdzinājām kādu no 4 Maximas veikaliem ar vistuvāk esošo attiecīga lieluma cita tīkla lielveikalu. Nepretendējot uz zinātnisku objektivitāti vai absolūtu patiesību, stundas laikā ( diezgan saulainās sestdienas karstākā iepirkšanās stunda- ap 13:00) mēģinājām gūt atbildi uz jautājumu- vai Latvijas iedzīvotāji tiešām boikotē Maximas veikalus?Ir vai nav krities Maximas pircēju skaits, notiek vai nenotiek Maximas boikots arī dzīvē, nevis tikai internetā, spriediet paši. Vienu gan pateiksim- cilvēku skaits, kas nieka 3 minūšu laikā apgrozās viena neliela mikrorajona 8 veikalos, pieliekot nedaudz vienkāršas matemātikas un paša vidējo tēriņu vienā lielveikala apmeklējumā, ātri liek apjaust ciparus un, apvienojot ciparus ar informāciju par skopumu un taupību pret darbiniekiem un drošību, liek saprast, kāpēc šis bizness ir tik pievilcīgs un kāpēc, piemēram, Maximas mazumtirdzniecības tīklu ķēdes īpašnieki ir bagātākie Lietuvas iedzīvotāji

Kr.Barona muzeja vadītāja, latviešu valodas skolotāja Rūta Kārkliņa intervijā asi kritizēja Latvijas politiķu rīcību, tirgojot termiņuzturēšanās atļaujas. "Tas ir vieglākais ceļš, mēs pārdodam tēvu un māti un tas noteikti nav pieļaujams": tā Rūta Kārkliņa, intervijā arī par latviešu valodas apmācības īpatnībām latviešu valodas nākotni un, protams, par Kr. Barona muzeju, kurā visu gadu notiek dažādas aktivitātesPilnu interviju ar Rūtu Kārkliņu rubrikā "Sarunas par galveno" varat noskatīties ŠEIT

Pirms neilga laika portāla rubrikā Sarunas par galveno ievietojām interviju ar biedrības "Latvietis" dibinātāju Leonardu Inkinu. Pilnu intervijas ierakstu varat noskatīties ŠEIT . Leonards Inkins saka, ka Tautas Fronte un Interfronte tikusi vadīta no viena kabineta, atmodas realizētāji tikuši rūpīgi izraudzīti, bet dokumenti pēc tam iznīcināti

Šajā nedēļā Latvijas Tautas Fronte (LTF) svin savu 25. gadadienu. Būs raidījumi, atmiņas, godinoši un slavinoši vārdi, katrs atcerēsies cik un kādus varoņdarbus izdarījuši pirms 25 gadiem, kā riskējuši un cīnījušies par brīvību. Parasti visskaļāk runā tie brīvības cīnītāji, kuri savu varonīgo cīņu uzsāka astoņdesmito gadu beigās, kad būtībā viss jau bija izlemts un lielai daļai tā bija izmisīga cīņa par ietekmes saglabāšanu un pareizās vietas un stājas ieņemšanu jaunajā iekārtā. Bez pārliecības, bez ideāliem- bet ar konkrētiem un diezgan skaidri saskatāmiem un saskaitāmiem mērķiemUn ir cilvēki, kuri reāli iestājušies pret Padomju sistēmu daudz agrāk. Laikā, kad par brīvu valsti varēja tikai sapņot un arī tad nevarēji būt īsti drošs, ka tavu sapni neskatās vēl kāds. Bieži viņus sauc par disidentiem. Daudzi no viņiem izcietuši reālus cietumsodus, kādam nācies emigrēt, kādam neatkarīgu valsti sagaidīt neizdevās. Liela daļa no tiem , kam izdevās, šodien jau aizmirsti un par sevi lieki atgādināt nevēlas. Bet ir pazīstami ļaudis, kuri savu spēcīgo viedokli gatavi paust arī šodien. Pie viena no viņiem viesojāmies un ierakstījām sarunu gandrīz pusotras stundas garumā. Padomju laikā reāli sodīts disidents ( 5 gadi Ziemeļos), LTF aktīvists un nodaļu dibinātājs, šodien Latvijā pazīstams dzejnieks, komponists, dziesminieks, bards un pieprasīts kamīnmeistars Valdis Atāls (līdz izsūtījuma beigām Vladimirs Šatrovskis) bija mūsu sarunu biedrs. Pilnu intervijas ierakstu ievietosim 5. oktobrī, bet dažus fragmentus ar Valda Atāla atziņām un secinājumiem piedāvājam jau šodien un arī tuvākajās dienās. Valdim Atālam ir spēcīgs viedoklis par daudzām lietām- gan čekas maisiem, gan kompartijas biedriem, kuri būvēja neatkarīgās Latvijas ekonomiku, gan inteliģences nevarēšanu brīvības gados, gan bailēm un nodevību, gan finansu fašismu un feodālismu, ko mums ar mūsu rokām noorganizējusi Eiropas Savienība, gan arī cīņu, kas būtībā ir jau zaudēta...

16.septembrī, Konora Makfērsona lugas „Slazdā” pirmizrādes priekšvakarā Dailes teātra Mazās zāles foajē notika „Sarunas pirms pirmizrādes”, kuru tēma šoreiz – „Paralēlā realitāte – ticēt vai neticēt pārdabisku būtņu eksistencei?”. Sarunās piedalījās Latvijas Radio žurnālists un lugas „Slazdā” tulkotājs Eduards Liniņš, izrādes režisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija) un Dailes teātra aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane. Sarunas vadīja Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja.Izrādes tēma- 5 vienkāršu īru saruna un neticamu, spocīgu atgadījumu stāstīšana kādā provinces krodziņā, nav nekas izdomāts- tā Īrijā patiesībā arī notiek. Un daudz līdzību varam saskatīt arī ar mums. Kaut vai populārais teksts par to, ka īsti veči dzer dzīvo alu. Populārā aktrise, arī astroloģe, Akvelīna Līvmane cita starpā dalījās pārdomās arī par nospēlēto lomu enerģiju, kas, principā nekur nepazūd un teorētiski var pie aktiera atgriezties, tāpēc aktieriem ar šo lietu jābūt uzmanīgiemPiedāvājam video no sarunām. "Slazdā" pirmizrāde Mazajā zālē jau šovakar, tuvākās izrādes arī 18., 21. un 25.septembrī. Biļetes nopērkamas Dailes teātra un Biļešu servisa kasēs

Dailes teātra jaunās sezonas atklāšanas preses konferencē tās mākslinieciskais vadītājs Dž.Džilindžers pastāstīja, ka kopā ar Dailes teātra direktoru Andri Vītolu iepriekšējās sezonas izskaņā devušies pie nu jau bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes- Grendes ar diezgan striktu domu par demisiju. Dailes teātra direktors un viens no pēdējo gadu populārākajiem režisoriem bijuši gatavi pamest darbu teātri, nespēdami saskatīt iespēju kvalitatīvi strādāt samazinātā budžeta ietvaros. Dialogs gan bijis konstruktīvs un noklausoties miglainus apsolījumus, darbu nolemts turpināt, samazinot teātra vēlmes.Strādāt mazbudžeta apstākļos teātriem šodien esot absurdi no veselā saprāta viedokļa, ņemot vērā, ka visiem lielajiem valsts teātriem pietiktu ar vienu tramvaju (acīmredzot domāta viena jaunā zemās grīdas tramvaja cena, kas pēc dažādiem datiem, valstij izmaksājusi ap 2 miljoniem latu- red.)Pilnu preses konferences ierakstu, kurā uzzināsiet par visiem Dailes teātra jaunumiem un pārsteigumiem šajā sezonā varat noskatīties ŠEIT

Viens no biedrības "Latvietis" vadītājiem Leonards Inkins youtube.com ievietojis video, kurā dziesminieks un dzejnieks Valdis Atāls izsaka savu viedokli par šodienas situāciju valstī. Velna kalpi valsts dzirnavās- tā Valdis Atāls. "Valsts ir vampīrs, kas dzer tautas asinis un vidējais aritmētiskais latvietis tam nevar pretoties..."Video no youtube.com/Leonards Inkins

Pēc Dziesmu svētku noslēguma koncerta medijos izskanējuši daudz viedokļu- internetā pārsvarā ļoti skarbi. Ir arī pretēji viedokļi. Nedēļas nogalē viesojāmies pie leģendārā latviešu aktiera Paula Butkēviča. Pilnu, ļoti interesantu sarunu stundas garumā par Latvijā un citur pasaulē pavadītajiem gadiem kino, par pēdējos gados tapušajiem mūzikliem un daudz ko citu, var noskatītiesŠEIT, bet šodien piedāvājām aktiera viedokli par Dziesmu svētkiem un mediju, īpaši Latvijas Televīzijas lomu Latvijas iedzīvotāju saliedēšanas jautājumā. Pauls Butkēvičs uzskata, ka šajos Dziesmu svētkos bija jūtamas spilgtas tautas atdzimšanas iezīmes, ko nav pamanījuši eksperti, kuri kritizējuši repertuāru un režiju, bet fakts, ka piedalījās dažādu tautību kolektīvi, būtu īpaši jāizceļ Latvijas Televīzijā, bet tas netiek un netiks darīts

Kas ir uztura bagātinātāji? Kāpēc par uztura bagātinātājiem pārdēvē medikamentus? Kāpēc neticēt reklāmās solītajām universālajām formulām, brīnumlīdzekļiem un dažādiem ātras tievēšanas superlīdzekļiem? Izrādās, viss nav tik skaisti un vienkārši kā tiek pasniegts. Uztura bagātinātāji ir laba lieta, bet tie neārstē un paši par sevi neatrisina veselības problēmas, kā tiek solīts reklāmās. Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova intervijā atklāj dažus noslēpumus par uztura bagātinātājiem.Pilna intervija ar Kseniju Andrijanovu jau skatāma Tavavirtuve.lv