Izdota Eduarda Rozenštrauha populārāko dziesmu nošu grāmata
Leģendārais un tautā ļoti mīlētais latviešu dziesminieks Eduards Rozenštrauhs ir dzimis 1918. gada 13. augustā, neilgi pirms Latvijas valsts pasludināšanas, šī paša gada novembrī. Atzīmējot leģendārā dziesmu autora un izpildītāja simtgadi, klajā nākusi Rozenštrauha 30 populārāko dziesmu nošu grāmata. Grāmata, un jau pirms neilga laika izdotā dziesmu CD izlase, būs pieejami arī gaidāmajos komponista lielās jubilejas dižkoncertos, kuri augustā norisināsies Tukumā, Bauskā, Dzintaros, Jēkabpilī un Alūksnē.
Festivāls VĀRTI atvērs durvis Popes estrādes rekonstrukcijai
Piektdienas, 6. jūlija, vakarā Popes kalna draugi sanāks kopā Lustīgajā talkā, lai gatavotos notikumam, kurā 20., 21., un 22. jūlijā - dziesminieki, mūziķi, aktieri, gleznotāji un ikviens klātesošais trijās festivāla dienās ieskandinās vienas skaistas Latvijas brīvdabas estrādes pārdzimšanu.
Video: Pirmais robotu koris Latvijā iedziedājis “Rīga dimd”
Svinot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, tapusi unikāla latviešu tautasdziesmas “Rīga dimd” muzikālā versija, ko izpilda pirmais robotu koris Latvijā. Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgajā korī apvienojuši robotikas skolas “ROBO HUB” dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.Bērni “ROBO HUB” nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd”. Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 “ROBO HUB” vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā, fascinējošā "korī”.
Notiks devītais Latgales ērģeļu dienu festivāls
No 13. līdz 28. jūlijam Latgales baznīcās notiks par tradīciju kļuvušais festivāls Latgales ērģeļu dienas 2018. Jau devīto gadu Latgales dievnamos pulcēsies brīnišķīgi mūziķi un ērģeļmūzikas mīļotāji, lai baudītu augstvērtīgus koncertus.
Video: ŠOBRĪD TIEŠRAIDĒ: Pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerts "Pieskāriens laikam"
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki rit pilnā sparā. Epadomi.lv sadarbībā ar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 3. jūlijā no plkst. 19.00 tiešraidē no Lielās ģildes baudīt pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncertu "Pieskāriens laikam". Koncerts "Pieskāriens laikam" ir iespēja dzirdēt dažādu laiku latviešu komponistu skaņdarbus, rakstītus tieši pūtēju orķestrim. Programmā - Jurjānu Andreja, Jāzepa Vītola, Jāņa Ivanova, Jura Karlsona, Romualda Kalsona, Viļņa Šmidberga, Andra Vecumnieka, Alvila Altmaņa, Gunāra 0rdelovska, Pētera Butāna, Aivara Krūmiņa, Andra Riekstiņa, Andra Baloža, Madaras Pētersones, Ingas Meijeres, Sergeja Austra Universa un Riharda Zaļupes mūzika. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Guntis Kumačevs.Tiešraide no pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerta "Pieskāriens laikam" skatāma arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā. Tiešraides skatītāji aicināti piedalīties Twitter diskusijās, lietojot tēmturi #DzSv.
Nacionālajā digitālajā bibliotēkā tapusi “Dziesmu svētku krātuve”
Sagaidot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā ir izveidota jauna digitālā kolekcija “Dziesmu svētku krātuve” https://dziesmusvetki.lndb.lv. Tajā apkopoti daudzveidīgi materiāli par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku vēsturi un attīstību laikā no svētku pirmsākumiem pirms 145 gadiem (1873. gadā) līdz pat mūsdienām. Kolekcija ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un sadarbības partneru dāvana sabiedrībai Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos!
Īpašā seansā – filma par mākslinieku Imantu Tilleru
Kinoteātrī “Splendid Palace” 5. jūlijā īpašā seansā tiks demonstrēta režisores un producentes Antras Cilinskas dokumentālā filma par Imantu Tilleru, vienu no nozīmīgākajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Tas būs vienīgais seanss ar mākslinieka piedalīšanos, kurš Latvijā ieradies, lai 6. jūlijā valsts simtgades programmas ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē atklātu vērienīgu personālizstādi Ceļojums uz nekurieni.
Galerijā „Romas dārzs” mākslinieks Vilnis Bulavs zīmēs draudzīgus šaržus
Sestdien, 7. jūlijā no plkst.12 līdz 16 galerijā „Romas dārzs” Zivju ielā 3 ikviens interesents aicināts uz tikšanos ar mākslinieku Vilni Bulavu. Tikšanās laikā būs iespēja apskatīt izstādi, pozēt māksliniekam un saņemt zīmētu origināldarbu – portretu karikatūras stilā, kā arī vērot karikatūras tapšanas procesu.
Valmieras festivāls aicina pieteikt bērnus radošajā darbnīcā “Nezvērs”
Valmieras vasaras teātra festivāls sadarbībā ar Latvijas Jaunā teātra institūtu festivāla laikā no 3. - 5. augustam piedāvās britu mākslinieku kolektīva "Lone Twin" radošo darbnīcu "Nezvērs" 6 līdz 10 gadus veciem bērniem.
Kopražojuma filmas “Elpa marmorā” pirmizrāde Karlovi Varos
Otrdien, 3. jūlijā, 53. starptautiskajā Karlovi Varu kinofestivālā, konkursa programmā “East of the West” notiek Lietuvas, Latvijas un Horvātijas kopražojuma spēlfilmas “Elpa marmorā” pirmizrāde. Latvijas kinoteātros filmu sāks demonstrēt 2018. gada septembrī.
Grupa Laika Suns atgriežas ar jaunu dziesmu un video
Pēc divu gadu klusēšanas grupa Laika Suns atgriežas pie klausītājiem ar jaunu dziesmu “Sitīsim Logus!”, kurai tapis arī video.Pēdējos divus gadus Laika Suns pavadīja iekšējos meklējumos par to, ko nozīmē būt rokgrupai šajā gadsimtā. Ar daļēji rastu atbildi grupa atgriežas publiskā dzīvē ar jaunu dziesmu "Sitīsim Logus!" un izziņotu dalību vasaras mūzikas festivālos.
„Double Faced Eels” pārsteidz ar dziesmu „Atspulgs” latviešu valodā
Grupa „Double Faced Eels” laiž klajā dziesmu „Atspulgs”, kas ir pārsteigums divu iemeslu dēļ — tā ir pirmā grupas dziesma latviešu valodā, kopš grupas solists ir Reinis Straume un Marka (Mārtiņš Gailītis) ieņēmis stabilu vietu aiz Reiņa kā ģitārists un grupas dziesmu producents. Otrs iemesls — dziesmā „Atspulgs” agrāk ierastās jaudīgās ģitāras nomaina elektroniskās un deju mūzikas elementi. Šis ir pirmais vēstnesis no grupas rudenī gaidāmā EP, dziesma digitālajās platformās pieejama gan latviešu, gan angļu valodā, tapušas arī divas klipa versijas.
Senās mūzikas festivālā notiks muzikāls uzvedums bērniem
VSIA “Latvijas Koncerti” 24. Staptautiskajā Senās mūzikas festivālā ir sagatavojuši krāšņu koncertuzvedumu bērniem – “Laimes bērns”, kas notiks Rundāles pils Baltajā zālē 14. jūlijā pl. 13.00. Pasaku izdziedās un izspēlēs baroka orķestra “Collegium Musicum Riga” solistu ansamblis Māra Kupča vadībā, koris “Collegium Choro Musici Riga”, tenori Rinalds Kandalincevs un Ansis Bētiņš, kontrtenors Sergejs Jēgers, mecosoprāns Ilona Bagele, kā arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
“Mansards” izdod atdzejotas dainas angļu valodā
Plaši izplatīts uzskats, ka latviešu dainas nav iespējams atdzejot citās valodās, jo īpaši angliski, taču ik gadsimta ceturksni kāds tulkotājs mēģina pierādīt pretējo, lai vismaz daļēji iepazīstinātu latviski nelasošos ar latviešu folkloras maģisko spēku, poētiku un latvieša unikālo dvēseli.
Apcerīgs un smalks pieaugšanas romāns
Tikko latviešu valodā iznākušais itāļu rakstnieka Paolo Konjeti romāns “Astoņi kalni” vairāk nekā gadu ieņēma pirmās vietas Itālijas bestselleru topā, tas tulkots un izdots jau 39 valstīs. Par šo darbu autors saņēmis vairākas godalgas, tostarp Itālijas visprestižāko literāro apbalvojumu Premio Strega 2017. gadā. Kas padara šo grāmatu tik īpašu? Vaļsirdīgā nopietnība, ar kādu tas rakstīts, patiesīgums, zūdošas pasaules atblāzma... un viens no skaistākajiem stāstiem par attiecībām.
Izdots 20. gadsimta dzejas ģēnija – grieķu dzejnieka Konstantina Kavafja – tekstu kanons Dena Dimiņa atdzejojumā
Apgāds “Neputns” laidis klajā 20. gadsimta dzejas ģēnija – grieķu dzejnieka Konstantina Kavafja – tekstu kanonu Dena Dimiņa atdzejojumā.“Konstantins Petru Kavafis (1863–1933) ir viens no ietekmīgākajiem grieķu dzejniekiem, kura ceļš pie Eiropas lasītājiem ir prasījis ilgu laiku. Viņa pārsteidzošie, ironiskie un atklātie meklējumi erotikā, vēsturē un filosofijā – šajā trīsvienībā, kas bijusi klātesoša grieķu valodai un kultūrai visos laikos, – būtiski paplašinājuši dzejas izpratnes lauku,” raksta Dens Dimiņš.