<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" version="2.0"><channel><title>epadomi.lv</title><link>http://epadomi.lv</link><description>Šo portāla epadomi.lv barotni var izmantot jebkurš interesents, norādot saiti uz http://epadomi.lv</description><atom:link href="https://epadomi.com/static/non-publish/rss/epadomi/epadomi_tv/viedokli/rss.xml" rel="self" type="application/rss+xml"/><item><title>Video: Jubilārs Andris Bērziņš: Padomju kultūra latviešus vienoja, rietumu –  izšķaida</title><title2>Jubilārs Andris Bērziņš: Padomju kultūra latviešus vienoja, rietumu –  izšķaida</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/muzika/16082016-epadomitv_1471374260</link><guid isPermaLink="false">28110</guid><description>Tieši šodien, 26. jūlijā, 65 gadu jubileju svin izcilais aktieris Andris Bērziņš. Pagājušovasar, gatavojoties 2016. gada populārās mūzikas festivāla “Bigbank Latvijas pērles” koncertam "Teātra pērles", viens no koncerta dalībniekiem – populārais aktieris Andris Bērziņš – pauda viedokli, ka Padomju laika kultūra latviešus vienoja, bet šobrīd dominējošā rietumu kultūras ietekme tautu pamatīgi izšķaida.KultūrasVēstis.lv sveic lielisko aktieri un šovmeni jubilejā! Prieku, laimi veselību!Šogad “Bigbank Latvijas pērles” paies trīs izcilu dzejnieku zīmē. 25.augusts veltīts Jāņa Petera dzejai, 26.augusts – Māras Zālītes, savukārt, 27.augusts Guntara Rača dziesmu vārdiem. Biļetes uz festivālu pieejamas Biļešu servisa kasēsVideo no KultūrasVēstis.lv un Epadomi TV arhīviem</description><category>Kultūra — MŪZIKA</category><pubDate>Wed, 26 Jul 2017 10:25:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i1.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2016-08-16/2016-08-16-tv_andris_berzins-1471374209.jpg" type="image/jpeg" length="53564"/></item><item><title>Video: Jānis Peters: Es gribētu izskaust jēdzienu dziesmu teksti</title><title2>Jānis Peters: Es gribētu izskaust jēdzienu dziesmu teksti</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/muzika/dziesmas_un_ieraksti/09062017-janis_peters_es_gribetu_izskaust_jedzienu</link><guid isPermaLink="false">32747</guid><description>Dzejnieks Jānis Peters festivāla "Bigbank Latvijas pērles" prezentācijas pasākumā pauda  prieku par šīgada festivāla formātu ( katrs no 3 festivāla vakariem būs veltīts vienam izcilam latviešu dziesmu vārdu autoram - Jānim Peteram, Mārai Zālītei un Guntaram Račam), bet uzsvēra, ka gribētu izskaust jēdzienu "dziesmu teksti". Tā vietā labākajā gadījumā būtu jāsaka "dzeja", bet ļoti cilvēcīgi skanētu "dziesmu vārdi". Esot jocīgi, ka saka Raimonda Paula mūzika, Aspazijas teksts. It kā Aspazija pirms 120 gadiem būtu ražojusi Paulam dziesmu tekstusPopumūzikas festivāls “Bigbank Latvijas pērles” notiks  25., 26. un 27. augustā Dzintaru koncertzālē. 25.augusts veltīts Jāņa Petera dzejai, 26.augusts – Māras Zālītes, savukārt, 27.augusts Guntara Rača dziesmu vārdiem. Biļetes uz festivālu pieejamas Biļešu servisa kasēsKultūrasVēstis.lv piedāvā  nelielu ieskatu Jāņa Petera uzrunā prezentācijas pasākumā</description><category>Kultūra — MŪZIKA — Dziesmas un ieraksti</category><pubDate>Fri, 09 Jun 2017 10:14:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i5.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2017-06-09/2017-06-09_janis_peters.jpg" type="image/jpeg" length="62906"/></item><item><title>Video: Gada citāti. Māra Svīre: "Kristieši pēc bībeles nedzīvo..."</title><title2>Gada citāti. Māra Svīre: "Kristieši pēc bībeles nedzīvo..."</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/gramata/originalliteratura/22022016-rakstniece_mara_svire_fragmenti_no_interv</link><guid isPermaLink="false">24463</guid><description>Latvijas mākslas un kultūras portāls KultūrasVēstis.lv arī 2016. gadā turpināja jūs iepazīstināt ar kultūras jaunumiem video formātā. Materiālu sakrājies daudz, tāpēc janvārī atcerēsimies spilgtākos citātus no dažādās intervijās vai īsās sarunās dzirdētā un filmētā.Epadomi un KultūrasVēstis.lv studijā viesojās rakstniece Māra Svīre - leģendārās filmas "Limuzīna Jāņu nakts krāsā"  scenārija un stāsta autore, kura mums nepilnas stundas laikā ļoti interesantā sarunā atklāja ne tikai to,  kā radušies nu jau tautas folklorā ieviesušies citāti no filmas, bet arī savu viedokli par dažādām tēmām - nogremdēto Staburagu, teātri Latvijā, aktuālo bēgļu jautājumu pasaulē un to, kā malēnieši izgudroja elektrību...Piedāvājam nelielu ieskatu videointervijā, savukārt pilnu, apmēram 48 minūšu, sarunas ierakstu varat noskatīties ŠEIT.</description><category>Kultūra — GRĀMATNIECĪBA — Oriģinālliteratūra</category><pubDate>Sun, 22 Jan 2017 13:45:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i3.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2016-02-24/2016-02-24_svire_puke.jpg" type="image/jpeg" length="69579"/></item><item><title>Video: Gada citāti. Andris Bērziņš: "Agrāk pie galda dziedāja un mazliet iedzēra, tagad..."</title><title2>Gada citāti. Andris Bērziņš: "Agrāk pie galda dziedāja un mazliet iedzēra, tagad..."</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/tradicionala_kultura/04012017-gada_citati_andris_berzins_agrak_pie_gald</link><guid isPermaLink="false">30540</guid><description>Latvijas mākslas un kultūras portāls KultūrasVēstis.lv arī 2016. gadā turpināja jūs iepazīstināt ar kultūras jaunumiem video formātā. Materiālu sakrājies daudz, tāpēc janvārī atcerēsimies spilgtākos citātus no dažādās intervijās vai īsās sarunās dzirdētā un filmētā.Kā pirmo piedāvājam aktiera Andra Bērziņa teikto par rietumu kultūras ietekmi un tikumiem, kas mainījušies saisiībā ar dziedāšanu draugu lokā. Andris Bērziņš: "Atceros, 60-tajos gados mājās pie galda daudz dziedāja, ieēda un mazliet iedzēra, tagad daudz dzer un ēd, bet nedzied vispār!"</description><category>Kultūra — TRADICIONĀLĀ KULTŪRA</category><pubDate>Wed, 04 Jan 2017 10:59:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i2.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2017-01-04/2017-01-04_2016_08_16_tv_andris_berzins_1471374209.jpg" type="image/jpeg" length="53438"/></item><item><title>Video: Samanta Tīna atklāti par lēmumu pamest Eirovīzijas atlasi</title><title2>Samanta Tīna atklāti par lēmumu pamest Eirovīzijas atlasi</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/muzika/27032016-samanta_tina_atklati_par_lemumu_pamest_ei</link><guid isPermaLink="false">25244</guid><description>Spēcīgās balss īpašniece, dziedātāja Samanta Tīna, vairākkārt bijusi ļoti tuvu vienam no saviem sapņiem - startam Eirovīzijas lielajā finālā, bet 21. februāra vakarā dziedātāja  konkursa "Supernova" pusfinālā negaidīti paziņoja, ka izstājas no konkursa un cīņas uz iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā konkursā "Eirovīzija", kas šogad notiks Zviedrijā. Kāpēc? Kas tas bija ? Viedokļi atšķīrās gan speciālistu, gan interneta komentētāju vidūSamanta Tīna  saulainā 24. marta dienā paviesojās  Epadomi TV un KultūrasVēstis.lv studijā Pārdaugavā un gandrīz stundu garā videosarunā pastāstīja daudz interesanta par  pirmajiem soļiem un tālākajām gaitām mūzikā, startiem šovos, konkursos un festivālos. Sirsnīgā sarunā nevarējām nepajautāt arī par negaidīto lēmumu neturpināt cīņu par konkursa Supernova finālu. Šodien piedāvājam tieši šo sarunas fragmentu, bet jau parīt ievietosim pilnu intervijas ierakstu, kurā Samanta pastāstīja arī par šībrīža aktutalitāti - startu ar slavenu lietuviešu dejotāju Tadas Rimgaila, Lietuvas šovā  "Zvaigžņu dueti" ( Žvaigždžių duetai 2016) , kurā tieši šajās dienās notiks izšķirošā cīņa par iekļūšanu finālā. Turam īkšķus un ticam, ka arī sapnis par Eirovīzijas finālu tiks īstenots -  ar īsto dziesmu. Ar Samantu Tīnu sarunājās Iveta Apškrūma (Epadomi, KultūrasVēstis.lv).  Pilns intervijas videoieraksts KultūrasVēstis.lv ŠEIT . Būs interesanti!</description><category>Kultūra — MŪZIKA</category><pubDate>Sun, 27 Mar 2016 18:32:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i8.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2016-03-27/2016-03-27_tv_samanta_tina.jpg" type="image/jpeg" length="66049"/></item><item><title>Video: Īvāns par valdības veidošanu: aizkulišu kundziņi risina savas tirgus lietas</title><title2>Īvāns par valdības veidošanu: aizkulišu kundziņi risina savas tirgus lietas</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/20012016-ivans_cerams_ka_barikazu_jubilejas_laika_</link><guid isPermaLink="false">23918</guid><description>Barikāžu 25. jubilejas atceres pasākumu laikā viens no 3. atmodas līderiem un 1991. gada barikāžu organizētājiem, LTF pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns pauda savu viedokli par jaunās valdības veidošanas procesu. Šāds valdības tamborēšanas process esot barikāžu upuru piemiņas zaimošana un kādas kliķes mēģinājums atgriezties pie savtīgu tirgus lietu kārtošanas</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA</category><pubDate>Wed, 20 Jan 2016 18:11:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i8.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2016-01-20/2016-01-20_tv_dainis_ivans.jpg" type="image/jpeg" length="72156"/></item><item><title>Video: Raimonds Vējonis: man ir kauns, ka valstī nav vietas, kur iepazīties ar mūsu mākslinieku darbu</title><title2>Raimonds Vējonis: man ir kauns, ka valstī nav vietas, kur iepazīties ar mūsu mākslinieku darbu</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/izstade/15102015-raimonds_vejonis_man_ir_kauns_ka_valsti_n</link><guid isPermaLink="false">22079</guid><description>Septembra beigās Fonds “Mākslai vajag telpu“ un māksliniece Džemma Skulme savā jubilejā aicināja ikvienu pasākuma viesi piedalīties publiskā diskusijā par Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, liekot apjaust, ka tas ir valsts prestiža jautājums, viens no valsts identitātes simboliem, kas liecina par nācijas kultūras pašapziņas līmeni. Diskusijā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka viņam, kā Latvijas Valsts prezidentam, ir kauns, ka valstī nav vietas, kurā vienuviet apskatīt latviešu mākslinieku darbus.Džemma Skulme un Fonds “Mākslai vajag telpu“ turpina cīņu par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību Rīgā. Pilnas diskusijas videoieraksts ŠEIT</description><category>Kultūra — MUZEJI, IZSTĀDES</category><pubDate>Thu, 15 Oct 2015 17:09:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i9.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-10-15/2015-10-15_tvvejonis_skulme.jpg" type="image/jpeg" length="55560"/></item><item><title>Video: Valdis Atāls aicina uz dziesmotu protesta mītiņu pie Brīvības pieminekļa</title><title2>Valdis Atāls aicina uz dziesmotu protesta mītiņu pie Brīvības pieminekļa</title2><link>http://epadomi.com/pasakumu_video/17092015-valdis_atals_22_septembri_aicina_uz_dzies</link><guid isPermaLink="false">21581</guid><description>"Ja svešinieks ielaužas jūsu mājā, mazākais, ko var darīt, ir saglabāt stāju!": tā bards un dzejnieks, aktīvs un savulaik sodīts Padomju laika disidents Valdis Atāls, aicinot cilvēkus dziesmotā mītiņā protestēt pret lielvaru uzspiestu un valdības atbalstīto bēgļu bezierunu uzņemšanu Latvijā.Oficiāli pieteikts un apstiprināts pasākums notiks 22. septembrī 19:00 pie Brīvības pieminekļa, kurā ar vārdu un dziesmu Valdis Atāls aicina izteikt savu viedokli pret autoritāru lēmuma pieņemšanu latviešu tautai svarīgā jautājumā.ATKAL /Valdis Atāls/No raksta atkal valdziņš norisun atkal valsts ir tīši aklatā pinas savās kurpju šņorēslai tikai uzkārtos mums kaklāPar karogu es sevi ceļues gribu palikt taisnā stājāšo akmeni no sirds es veļubet atkal nokrīt tas uz kājas</description><category>Pasākumu video</category><pubDate>Thu, 17 Sep 2015 18:23:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i8.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-09-17/2015-09-17-tvatals_valdis-1442503596.jpg" type="image/jpeg" length="38635"/></item><item><title>Video: Jānis Lusēns: Prezidentam, pirmkārt, jābūt patriotam un līderim</title><title2>Jānis Lusēns: Prezidentam, pirmkārt, jābūt patriotam un līderim</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/27052015-janis_lusens_prezidentam_pirmkart_butu_ja</link><guid isPermaLink="false">19765</guid><description>"Valodas zināšanām un komunikācijas spējām jābūt, tas ir pats par sevi, kā atzīme diplomā, bet pirmkārt ir jābūt īstam savas valsts patriotam, nevis pseidopatriotam"-  tā komponists Jānis Lusēns intervijā KultūrasVēstis.lv atbild uz jautājumu par Latvijas valsts prezidenta kandidātu nepieciešamajām īpašībām. Mūziķis saka, ka mums ir totāls spēcīgu personību deficīts, kas spētu aiz sevis pavilkt pārējos. Mums būtu jābeidz sēdēt pie ugunskuriem un dziedāt, bet jāņem rokā lāpstu un jāiet rakt katram savu likteņdārzu, nevis vienu lielu kopīgu, kurā vienu reizi gadā aizbraukt kā uz talku.Pilnu interviju ar komponistu Jāni Lusēnu, kurā mūziķis stāsta arī par latviešu valodas aktualitātēm un šai sakarā radīto mistēriju PIEDERĪBA (izrāde notiks jau 30.maijā kā Kandavas pilsētas svētku centrālais notikums, ieeja bez maksas)  un par vairākiem citiem šāgada  topošajiem muzikālajiem projektiem, varat noskatīties ŠEIT</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Wed, 27 May 2015 20:05:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i8.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-05-27/2015-05-27_tv_lusens_janis.jpg" type="image/jpeg" length="57784"/></item><item><title>Video: Zatlers: prezidenta kandidātam jāiztur Kaimiņa "Suņu būdas" pārbaudījums</title><title2>Zatlers: prezidenta kandidātam jāiztur Kaimiņa "Suņu būdas" pārbaudījums</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/22052015-zatlers_prezidenta_kandidatam_jaiztur_3_p</link><guid isPermaLink="false">19680</guid><description>"Ja pieteicies jauns kandidāts- jāiet pie Rēdera uz "1:1", ja iztur, tad uz Skuteļa "Pusnakts šovu septiņos" un visbeidzot uz Kaimiņa "Suņu būdu". Ja šos pārbaudījumus prezidenta kandidāts iztur- tad der!": tā puspajokam uz skolēna jautājumu, kādam jābūt Latvijas Valsts prezidentam,  tikšanās laikā ar savas bijušās skolas audzēkņiem, atbildēja Valdis Zatlers (Latvijas Valsts prezidents 2007-2011. gadam). Paskaidrojot šādu atbildi, Valdis Zatlers teica, ka prezidentam jābūt gatavam jebkurai situācijai un lēmumus jāprot pieņemt ātri un izlēmīgi. Mūsdienās lēnā un prātīgā apdomāšana vairs nederot.22.maijā Valdis Zatlers savā skolā, Rīgas Centra ģimnāzijā, sirsnīgā atmosfērāprezentēja sava memuāra "Kas es esmu" e-formāta versiju  un vairāk kā stundu garajā pasākumā brīvā atmosfērā, labā noskaņojumā, atbildēja uz skolēnu jautājumiem. Arī uz jautājumu- Kā Valdis Zatlers no ārsta kļuva par prezidentu, prezidenta kungs atbildēja ar smaidu- " Ātri!".Video: Epadomi TVValdis Zatlers viesojas ''Suņu būdā"</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Sun, 24 May 2015 09:51:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i2.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-05-22/2015-05-22_tv_valdis_zatlers_p.jpg" type="image/jpeg" length="43908"/></item><item><title>Video: MANS TĒVS BAŅĶIERIS režisore: "Tēvam nekas nedraud, bet viņš uz Latviju nebrauks"</title><title2>MANS TĒVS BAŅĶIERIS režisore: "Tēvam nekas nedraud, bet viņš uz Latviju nebrauks"</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/kino_kas_janoskatas/20052015-tevam_nekas_nedraud_bet_vins_uz_latviju_n</link><guid isPermaLink="false">19645</guid><description>Pēc interesentu lūguma vakar kinoteātrī „Splendid Palace” notika visā Latvijā skatītāju interesi izraisījušās dokumentālās filmas „Mans tēvs baņķieris” īpašais seanss un diskusija ar filmas veidotājiem – režisori Ievu Ozoliņu un operatoru Aleksandru Grebņevu.  Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.Pārpildītajā zālē pēc seansa režisore atklāja, ka nešaubīgi, Malaizijā apciemotais cilvēks tiešām ir viņas tēvs- pirms vairāk kā 15 gadiem ar noguldītāju miljoniem pazudušais TOP bankas baņķieris, Boriss Osipovs. Bijušajam baņķierim juridiski Latvijā nekas nedraud- pārkāpumiem, ja tādi bijuši, iestājies noilgums, un dodoties uz Malaiziju, Ievai bijusi cerība atvest viņu mājās, bet nu cerības laikam zudušas. Gan tāpēc, ka tēvs to nav gribējis, gan tāpēc ka viņš atrodas psihiatriskajā klīnikā pamatoti. To režisore apzinoties skaidri. Filma ir emocionāla un saistoša gan sižeta, gan  tieši personīgo attiecību dēļ. Tieši fakts- meitas filma par tēvu- sola filmai panākumus arī starptautiskajā tirgū un festivālos. Festivālu saraksts jau esot sastādīts. Režisore neslēpj- patiesais stāsts ir liela režisora veiksme un filmai bija jābūt, kaut pārējie ģimenes locekļi, īpaši māsa un mamma, nav bijuši sajūsmā par šādu ieceri.  Uz kāda apkrāpta noguldītāja jautājumu, vai nevajadzētu filmu par apkrāpto cilvēku likteņiem, režisore atbild, ka vēlme iekļaut šo cilvēku domas filmā ir bijusi, bet nav bijuši gribētāji. Tāpat arī otrās sērijas par tēva atgriešanos visticamāk nebūs. Filmas beigās attēlotais tetovēšanas akts gan esot maza viltība, bet piedošana tēvam ir īsta un neviltota. Piedāvājam videoieskatu sarunā ar režisori un filmas operatoru pēc filmas seansa</description><category>Kultūra — KINO</category><pubDate>Wed, 20 May 2015 20:19:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i5.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-05-20/2015-05-20_ieva_ozolina.jpg" type="image/jpeg" length="42618"/></item><item><title>Video: Mākslas zinātniece: Latvijā sazēlusi priekšnieku māksla</title><title2>Mākslas zinātniece: Latvijā sazēlusi priekšnieku māksla</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/gramata/10042015-makslas_zinatniece_latvija_sazelusi_i_pri</link><guid isPermaLink="false">18924</guid><description>"Katrs mazizglītots teātra direktors, kurš dala lomas režisora vietā vai katrs kādu amatu ieņemošs gleznotājs vai tēlnieks, kurš kaut ko izveido, saņem apzīmējumu- ģeniāli! Tas neveicina dziļāku kultūras plauksmi, pēc kuras tiecās Rainis...": tā par Latvijā sazēlušo "priekšnieku mākslu" ikgadējā grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" balvu pasniegšanas ceremonijā izteicās konkursa žūrijas locekle, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Zinātniece skarbus vārdus veltīja arī anonīmiem, un neprofesionāliem māksliniekiem, sakot, ka nevar vienkāršu sanaglotu soliņu dēvēt par mākslas darbuPlašāku videoieksatu "Zelta ābele" noslēguma ceremonijā ievietosim jau drīzumā, šobrīd piedāvājam Ingrīdas Burānes pilnu uzrunu.</description><category>Kultūra — GRĀMATNIECĪBA</category><pubDate>Fri, 10 Apr 2015 14:08:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i0.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2015-04-10/2015-04-10_tv_ingrida_burane.jpg" type="image/jpeg" length="36638"/></item><item><title>Video: Jānis Ūdris: Mīliet Latviju! 18. novembris - svētki un pārdomas</title><title2>Jānis Ūdris: Mīliet Latviju! 18. novembris - svētki un pārdomas</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/18112014-janis_udris_miliet_latviju</link><guid isPermaLink="false">16804</guid><description>Rakstnieks un vēsturisku romānu autors Jānis Ūdris sveic Latviju svētkos un dalās pārdomās 18.novembra sakarā un turpina skaidrot savu redzējumu par Latvijas vēsturi videorubrikā "Pasaules tulkošana". Piedāvājam 4. daļu, kurā rakstnieks pastāsta savu viedokli par 18.novembri, sveic Latviju svētkos un nolasa kādu izcilu dzejnieka Māra Čaklā maz zināmu dzejoliPirmās trīs "Jānis Ūdris. Pasaules tulkošana" daļas, kā arī citas videointervijas, varat noskatīties ŠEITEpadomi, tāpat kā līdz šim, piedāvā interesentiem, inteliģencei vai jebkurai personai, kurai nav vienaldzīgs valstī notiekošais, izteikt savu viedokli par notikumiem, vēsturi un Latvijas attīstību mūsu videorubrikā "Sarunas par galveno- brīvais mikrofons". Idejas vai pieteikšanās sarunai: info@epadomi.lv vai pa tālruni 26311794</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Tue, 18 Nov 2014 10:09:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i7.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2014-11-18/2014-11-18_tv_janis_udris.jpg" type="image/jpeg" length="62044"/></item><item><title>Video: Georgs Andrejevs: Abreni Krievijai vajadzēja atdot gudrāk</title><title2>Georgs Andrejevs: Abreni Krievijai vajadzēja atdot gudrāk</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/03102014-eksministrs_georgs_andrejevs_atdodot_abre</link><guid isPermaLink="false">16059</guid><description>Nesen notikušajā Jāņa Ūdra vēsturiskā romāna "Meierovics. Trīs Annas" atvēršanas svētkos grāmatas autors piedāvāja bijušajiem ārlietu ministriem uzdot virtuālu jautājumu pirmajam Latvias Ārlietu ministram Zigrfīdam Annai Meierovicam. Viens no visu laiku tautā visaugstāk vērtētajiem atjaunotās Latvijas Republikas politiķiem Georgs Andrejevs ( LR ĀM no 1992.- 1994.gadam) izmantoja šo  iespēju un izteica viedokli, ka, 2007. gadā parakstītais Latvijs-Krievijas robežlīgums ( parakstītāji Latvijas valdības tā laika vadītājs Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs- red. piezīme) Abrenes jautājumā ticis noslēgts kļūdaini, dodot iespēju Krievijas pusei izmantot iespēju spekulēt ar ideju, ka 1920.gada Latvijas un Krievijas miera līgums (kas ir būtiska Latvijas tiesiskās pēctecības garantija)  nav spēkā</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Fri, 03 Oct 2014 10:12:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i5.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2014-10-03/2014-10-03_andrejevs_tv.jpg" type="image/jpeg" length="49587"/></item><item><title>Video: Būs jāmaina Latvijas himna- Inkins un viņa Kritiens</title><title2>Būs jāmaina Latvijas himna- Inkins un viņa Kritiens</title2><link>http://epadomi.com/epadomi_tv/prezentacijas/10122013-bus_jamaina_latvijas_himna_jo_taja_piemin</link><guid isPermaLink="false">13367</guid><description>Mēs sagaidīsim brīdi, kad mums pieprasīs mainīt Latvijas himnas vārdus, jo tie stāsta tikai par latviešiem. Nav pieminēti citu tautību, kā arī citu seksuālo minoritāšu pārstāvji.</description><category>Video — Prezentācijas</category><pubDate>Fri, 13 Dec 2013 18:41:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i2.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-12-10/2013-12-10_leoinkins.jpg" type="image/jpeg" length="52518"/></item><item><title>Video: Grupas Pērkons mūziķis: ja nebūtu alkohola, mēs dziedātu gospeļus- rokmūzikas nebūtu</title><title2>Grupas Pērkons mūziķis: ja nebūtu alkohola, mēs dziedātu gospeļus- rokmūzikas nebūtu</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/muzika/06122013-grupas_perkons_muzikis_ja_nebutu_alkohola</link><guid isPermaLink="false">13332</guid><description>Tieši tik tieši Raimonds Bartaševičs atbildēja uz jautājumu par alkohola un narkotiku klātbūtni rokmūzikā.  Leģendārās rokgrupas Pērkons mūziķis intervijā epadomi.lv  neliekuļojot skaidri un gaiši pastāstīja savas domas šajā jautājumā- rokmūzika un apreibinošās vielas ir viens veselums pēc definīcijas un tajā pat nav nekādu pretrunu. Kā katrs tiek galā ar šo problēmu un cik liela problēma tā katram ir, jau ir individuālāks jautājums, bet principā šīs lietas iet roku rokā un vecākiem būtu jāpadomā, vai grib savus bērnus redzēt ejam šo ceļu.  Vai labāk būtu, ja visi smaidīdami svētlaimē dietu  rokās sadevušies? Aiz garlaicības jaunieši Amerikā meklē ieročus un apšauj skolasbiedrus. Laikam vienam ir jāsadeg, lai pārējiem 99 nebūtu garlaicīgiPiedāvājam fragmentu no sarunas. Visu ļoti interesantās, pusotru stundu garās, intervijas ierakstu jau esam ievietojuši epadomi.lv. To varat noskatīties ŠEIT</description><category>Kultūra — MŪZIKA</category><pubDate>Sun, 08 Dec 2013 12:06:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i9.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-12-06/2013-12-06_raimis.jpg" type="image/jpeg" length="42057"/></item><item><title>Video: Eksperiments-  vai pircēji apmeklē Maximas veikalus Imantā, blakus Zolitūdei?</title><title2>Eksperiments-  vai pircēji apmeklē Maximas veikalus Imantā, blakus Zolitūdei?</title2><link>http://epadomi.com/epadomi_tv/viedokli/01122013-eksperiments_netalu_no_zolitudes_vai_pirc</link><guid isPermaLink="false">13298</guid><description>Pēc virsrakstiem un komentāriem internetā var spriest, ka lielveikalu tīkla Maxima veikali ir tukši un tā stundas ir skaitītas. Aicinājumi boikotēt Maxima veikalus skan viens pēc otra, tieši tāpat kā solījumi to īstenot. Kā ir patiesībā? PNC veica pavisam vienkāršu eksperimentu- tirdzniecības centru apmeklējumu nelielu videopētījumu Rīgā, Imantā- mikrorajonā, kas ir vistuvāk Zolitūdes traģēdijas vietai. Tātad vietā, kas skarta diezgan tieši. Imanta ir pateicīgs mikrorajons, lai salīdzinātu veikalu apmeklējumu- pakavā, ko veido Kurzemes prospekts un Jūrmalas gatve, izvietoti liels skaits dažādu lielveikalu, visvairāk tieši Maximas ķēdes iepirkšanās centri. Tādi ir četri, kas izvietoti stratēģiski pārdomāti pa perimetru. Plānotais piektais veikals šobrīd iesaldēts- tā būvniecība pēc traģēdijas apturēta būvniecības pārkāpumu dēļ.Salīdzinājām katru no Maximas veikaliem ar vistuvāk esošajiem citu tīklu veikaliem ļoti vienkāršā rādītājā- cik cilvēku 3 minūšu laikā ieiet un/vai iziet pa veikala durvīm. Salīdzinājām kādu no 4 Maximas veikaliem ar vistuvāk esošo attiecīga lieluma cita tīkla lielveikalu. Nepretendējot uz zinātnisku objektivitāti vai absolūtu patiesību, stundas laikā ( diezgan saulainās sestdienas karstākā iepirkšanās stunda- ap 13:00)  mēģinājām gūt atbildi uz jautājumu- vai Latvijas iedzīvotāji tiešām boikotē Maximas veikalus?Ir vai nav krities Maximas pircēju skaits, notiek vai nenotiek  Maximas boikots arī dzīvē, nevis tikai internetā, spriediet paši. Vienu gan pateiksim- cilvēku skaits, kas nieka 3 minūšu laikā apgrozās viena neliela mikrorajona 8 veikalos, pieliekot nedaudz vienkāršas matemātikas un paša vidējo tēriņu vienā lielveikala apmeklējumā, ātri liek apjaust ciparus un, apvienojot ciparus ar informāciju par skopumu un  taupību pret darbiniekiem un drošību, liek saprast, kāpēc šis bizness ir tik pievilcīgs un kāpēc, piemēram, Maximas mazumtirdzniecības tīklu ķēdes īpašnieki ir bagātākie Lietuvas iedzīvotāji</description><category>Video — Viedokļi</category><pubDate>Sun, 01 Dec 2013 17:54:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i1.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-12-01/2013-12-01_maksimka.jpg" type="image/jpeg" length="69374"/></item><item><title>Video: Mēs pārdodam tēvu un māti- Rūta Kārkliņa par uzturēšanās atļauju tirdzniecību</title><title2>Mēs pārdodam tēvu un māti- Rūta Kārkliņa par uzturēšanās atļauju tirdzniecību</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/02112013-mes_pardodam_tevu_un_mati_ruta_karklina_p</link><guid isPermaLink="false">13091</guid><description>Kr.Barona muzeja vadītāja, latviešu valodas skolotāja Rūta Kārkliņa intervijā asi kritizēja Latvijas politiķu rīcību, tirgojot termiņuzturēšanās atļaujas. "Tas ir vieglākais ceļš, mēs pārdodam tēvu un māti un tas noteikti nav pieļaujams": tā Rūta Kārkliņa, intervijā arī par latviešu valodas apmācības īpatnībām latviešu valodas nākotni un, protams, par Kr. Barona muzeju, kurā visu gadu notiek dažādas aktivitātesPilnu interviju ar Rūtu Kārkliņu rubrikā "Sarunas par galveno" varat noskatīties ŠEIT</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Mon, 04 Nov 2013 10:54:00 +0200</pubDate><enclosure url="http://i0.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-11-05/2013-11-05_ruuuuta.jpg" type="image/jpeg" length="50612"/></item><item><title>Video: Viedoklis: atmodas laikā Tautas fronti un Interfronti vadīja vieni un tie paši cilvēki</title><title2>Viedoklis: atmodas laikā Tautas fronti un Interfronti vadīja vieni un tie paši cilvēki</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/09102013-viedoklis_atmodas_laika_tautas_fronti_un_</link><guid isPermaLink="false">12841</guid><description>Pirms neilga laika  portāla rubrikā Sarunas par galveno ievietojām interviju ar biedrības "Latvietis" dibinātāju Leonardu Inkinu. Pilnu intervijas ierakstu varat noskatīties ŠEIT . Leonards Inkins saka, ka Tautas Fronte un Interfronte tikusi vadīta no viena kabineta, atmodas realizētāji tikuši rūpīgi izraudzīti, bet dokumenti pēc tam iznīcināti</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Wed, 09 Oct 2013 14:45:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i1.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-10-09/2013-10-09_inkins_interfronte.jpg" type="image/jpeg" length="52126"/></item><item><title>Video: Valdis Atāls- cīņa par neatkarību būtībā jau ir zaudēta...</title><title2>Valdis Atāls- cīņa par neatkarību būtībā jau ir zaudēta...</title2><link>http://epadomi.com/epadomi_tv/video_intervijas/03102013-valdis_atals_cina_ir_zaudeta</link><guid isPermaLink="false">12791</guid><description>Šajā nedēļā Latvijas Tautas Fronte (LTF) svin savu 25. gadadienu. Būs raidījumi, atmiņas, godinoši un slavinoši vārdi, katrs atcerēsies cik un kādus varoņdarbus izdarījuši pirms 25 gadiem, kā riskējuši un cīnījušies par brīvību. Parasti visskaļāk runā tie brīvības cīnītāji, kuri savu varonīgo cīņu  uzsāka astoņdesmito gadu beigās, kad būtībā viss jau bija izlemts un lielai daļai tā bija izmisīga cīņa par ietekmes saglabāšanu un pareizās vietas un stājas  ieņemšanu jaunajā iekārtā. Bez pārliecības, bez ideāliem- bet ar konkrētiem un diezgan skaidri saskatāmiem un saskaitāmiem mērķiemUn ir cilvēki, kuri reāli iestājušies pret Padomju sistēmu daudz agrāk. Laikā, kad par brīvu valsti varēja tikai sapņot un arī tad nevarēji būt īsti drošs, ka tavu sapni neskatās vēl kāds. Bieži viņus sauc par disidentiem. Daudzi no viņiem  izcietuši reālus cietumsodus, kādam nācies emigrēt, kādam neatkarīgu valsti sagaidīt neizdevās. Liela daļa no tiem , kam izdevās, šodien jau aizmirsti un par sevi lieki atgādināt nevēlas. Bet ir pazīstami ļaudis, kuri savu spēcīgo viedokli gatavi paust arī šodien. Pie viena no viņiem viesojāmies un ierakstījām sarunu gandrīz pusotras stundas garumā.  Padomju laikā reāli sodīts disidents ( 5 gadi Ziemeļos), LTF aktīvists un nodaļu dibinātājs, šodien Latvijā pazīstams dzejnieks, komponists, dziesminieks, bards un pieprasīts kamīnmeistars Valdis Atāls (līdz izsūtījuma beigām Vladimirs Šatrovskis)  bija mūsu sarunu biedrs. Pilnu intervijas ierakstu ievietosim 5. oktobrī, bet dažus fragmentus ar Valda Atāla atziņām un secinājumiem piedāvājam jau šodien un arī tuvākajās dienās. Valdim Atālam ir spēcīgs viedoklis par daudzām lietām- gan čekas maisiem, gan kompartijas biedriem, kuri būvēja neatkarīgās Latvijas ekonomiku, gan inteliģences nevarēšanu  brīvības gados, gan bailēm un nodevību, gan finansu fašismu un feodālismu, ko mums ar mūsu rokām noorganizējusi Eiropas Savienība, gan arī cīņu, kas būtībā ir jau zaudēta...</description><category>Video — Video intervijas</category><pubDate>Thu, 03 Oct 2013 01:39:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i9.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-10-03/2013-10-03-atals-1380755988.jpg" type="image/jpeg" length="61135"/></item><item><title>Video: Akvelīna Līvmane: aktieriem jābūt uzmanīgiem ar nospēlēto ļauno tēlu enerģiju</title><title2>Akvelīna Līvmane: aktieriem jābūt uzmanīgiem ar nospēlēto ļauno tēlu enerģiju</title2><link>http://epadomi.com/kulturasvestis/izrade/17092013-akvelina_livmane_aktieriem_jabut_uzmanigi</link><guid isPermaLink="false">12690</guid><description>16.septembrī,  Konora Makfērsona lugas „Slazdā” pirmizrādes priekšvakarā Dailes teātra Mazās zāles foajē notika „Sarunas pirms pirmizrādes”, kuru tēma šoreiz – „Paralēlā realitāte – ticēt vai neticēt pārdabisku būtņu eksistencei?”. Sarunās piedalījās Latvijas Radio žurnālists un lugas „Slazdā” tulkotājs Eduards Liniņš, izrādes režisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija) un Dailes teātra aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane. Sarunas vadīja Dailes teātra literārā padomniece Evita Mamaja.Izrādes tēma- 5 vienkāršu īru saruna un neticamu, spocīgu atgadījumu stāstīšana kādā provinces krodziņā, nav nekas izdomāts- tā Īrijā patiesībā arī notiek. Un daudz līdzību varam saskatīt arī ar mums. Kaut vai populārais teksts par to, ka īsti veči dzer dzīvo alu. Populārā aktrise, arī astroloģe, Akvelīna Līvmane cita starpā dalījās pārdomās arī par nospēlēto lomu enerģiju, kas, principā nekur nepazūd un teorētiski var pie aktiera atgriezties, tāpēc aktieriem ar šo lietu jābūt uzmanīgiemPiedāvājam video no sarunām. "Slazdā" pirmizrāde Mazajā zālē jau šovakar, tuvākās izrādes arī 18., 21. un 25.septembrī. Biļetes nopērkamas Dailes teātra un  Biļešu servisa kasēs</description><category>Kultūra — TEĀTRI</category><pubDate>Tue, 17 Sep 2013 17:52:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i1.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-09-17/2013-09-17_akvelina.jpg" type="image/jpeg" length="59400"/></item><item><title>Video: Dž.Dž.Džilindžers: teātriem pietiktu ar vienu tramvaju</title><title2>Dž.Dž.Džilindžers: teātriem pietiktu ar vienu tramvaju</title2><link>http://epadomi.com/epadomi_tv/viedokli/13092013-dz_dz_dzilindzers_ar_vienu_tramvaju_pieti</link><guid isPermaLink="false">12663</guid><description>Dailes teātra jaunās sezonas atklāšanas preses konferencē tās mākslinieciskais vadītājs Dž.Džilindžers pastāstīja, ka  kopā ar Dailes teātra direktoru Andri Vītolu iepriekšējās sezonas izskaņā devušies pie nu jau bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes- Grendes ar diezgan striktu domu par demisiju. Dailes teātra direktors un viens no pēdējo gadu populārākajiem režisoriem bijuši gatavi pamest darbu teātri, nespēdami saskatīt iespēju kvalitatīvi strādāt samazinātā budžeta ietvaros. Dialogs gan bijis konstruktīvs un noklausoties miglainus apsolījumus, darbu nolemts turpināt, samazinot teātra vēlmes.Strādāt mazbudžeta apstākļos teātriem šodien esot absurdi no veselā saprāta viedokļa, ņemot vērā, ka visiem lielajiem valsts teātriem pietiktu ar vienu tramvaju (acīmredzot domāta viena jaunā zemās grīdas tramvaja cena, kas pēc dažādiem datiem, valstij izmaksājusi ap 2 miljoniem latu- red.)Pilnu preses konferences ierakstu, kurā uzzināsiet par visiem Dailes teātra jaunumiem un pārsteigumiem šajā sezonā varat noskatīties ŠEIT</description><category>Video — Viedokļi</category><pubDate>Fri, 13 Sep 2013 15:26:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i5.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-09-13/2013-09-13_vitolsdzilis.jpg" type="image/jpeg" length="52562"/></item><item><title>Video: Valdis Atāls- valsts vara šodien ir velna kalpi</title><title2>Valdis Atāls- valsts vara šodien ir velna kalpi</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/18082013-valdis_atals_kas_ta_par_valsti</link><guid isPermaLink="false">12396</guid><description>Viens no biedrības "Latvietis" vadītājiem Leonards Inkins youtube.com ievietojis video, kurā dziesminieks un dzejnieks Valdis Atāls izsaka savu viedokli par šodienas situāciju valstī. Velna kalpi valsts dzirnavās- tā Valdis Atāls.  "Valsts ir vampīrs, kas dzer tautas asinis un vidējais aritmētiskais latvietis tam nevar pretoties..."Video no youtube.com/Leonards Inkins</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Sun, 18 Aug 2013 17:49:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i8.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-08-18/2013-08-18_atals.jpg" type="image/jpeg" length="44356"/></item><item><title>Video: Pauls Butkēvičs:"Dziesmu svētki bija izcils notikums, bet pelēkā Latvijas Televīzija ir nodevības celtne"</title><title2>Pauls Butkēvičs:"Dziesmu svētki bija izcils notikums, bet pelēkā Latvijas Televīzija ir nodevības celtne"</title2><link>http://epadomi.com/kas_vertigs/sabiedriba/tv_raidijumi/01082013-legendarais_aktieris_pauls_butkevics_dzie</link><guid isPermaLink="false">12259</guid><description>Pēc Dziesmu svētku noslēguma koncerta medijos izskanējuši daudz viedokļu- internetā pārsvarā ļoti skarbi. Ir arī pretēji viedokļi. Nedēļas nogalē viesojāmies pie leģendārā latviešu aktiera Paula Butkēviča. Pilnu, ļoti interesantu sarunu stundas garumā par Latvijā un citur pasaulē pavadītajiem gadiem kino, par pēdējos gados tapušajiem mūzikliem un daudz ko citu, var noskatītiesŠEIT, bet šodien piedāvājām aktiera viedokli par Dziesmu svētkiem un mediju, īpaši Latvijas Televīzijas lomu Latvijas iedzīvotāju saliedēšanas jautājumā. Pauls Butkēvičs uzskata, ka šajos Dziesmu svētkos bija jūtamas spilgtas tautas atdzimšanas iezīmes, ko nav pamanījuši eksperti, kuri kritizējuši repertuāru un režiju, bet fakts, ka piedalījās dažādu tautību kolektīvi, būtu īpaši jāizceļ Latvijas Televīzijā, bet tas netiek un netiks darīts</description><category>Padomi — SABIEDRĪBA — Viedoklis</category><pubDate>Thu, 01 Aug 2013 19:04:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i9.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-08-01/2013-08-01_paulsb.jpg" type="image/jpeg" length="91607"/></item><item><title>Video: Uztura speciāliste atklāj rūgtas patiesības par uztura bagātinātājiem un tievēšanas tabletēm</title><title2>Uztura speciāliste atklāj rūgtas patiesības par uztura bagātinātājiem un tievēšanas tabletēm</title2><link>http://epadomi.com/tavavirtuve/keka_sarunas/22072013-uztura_specialiste_atklaj_rugtas_patiesib</link><guid isPermaLink="false">12220</guid><description>Kas ir uztura bagātinātāji? Kāpēc par uztura bagātinātājiem pārdēvē medikamentus? Kāpēc neticēt reklāmās solītajām universālajām formulām, brīnumlīdzekļiem un dažādiem ātras tievēšanas superlīdzekļiem? Izrādās, viss nav tik skaisti un vienkārši kā tiek pasniegts. Uztura bagātinātāji ir laba lieta, bet tie neārstē un paši par sevi neatrisina veselības problēmas, kā tiek solīts reklāmās. Uztura speciāliste Ksenija Andrijanova intervijā atklāj dažus noslēpumus par uztura bagātinātājiem.Pilna intervija ar Kseniju Andrijanovu  jau skatāma Tavavirtuve.lv</description><category>Receptes — Video</category><pubDate>Mon, 22 Jul 2013 10:39:00 +0300</pubDate><enclosure url="http://i0.tiesraides.lv/550x0s/pictures/2013-07-22/2013-07-22_pilulas.jpg" type="image/jpeg" length="19483"/></item></channel></rss>
